बृहत्-पाराशर-होरा-शास्त्रम्
bṛhat-pārāśara-horā-śāstram
-
chapter-6
श्रुता ग्रहगुणास्त्वत्तस्तथा राशिगुण मुने ।
श्रोतमिच्छामि भावानां भेदांस्तान् कृपया वद ॥१॥
श्रोतमिच्छामि भावानां भेदांस्तान् कृपया वद ॥१॥
1. śrutā grahaguṇāstvattastathā rāśiguṇa mune .
śrotamicchāmi bhāvānāṃ bhedāṃstān kṛpayā vada.
śrotamicchāmi bhāvānāṃ bhedāṃstān kṛpayā vada.
1.
śrutāḥ grahaguṇāḥ tvattaḥ tathā rāśiguṇān mune
śrotum icchāmi bhāvānām bhedān tān kṛpayā vada
śrotum icchāmi bhāvānām bhedān tān kṛpayā vada
1.
O sage, I have heard from you about the qualities of the planets (grahas) and similarly the qualities of the signs (rāśis). I now desire to hear about the distinctions of the houses (bhāvas); please kindly explain them.
वर्गान् षोडश यानाह ब्रह्मा लोकपितामहः ।
तानहं सम्प्रवक्ष्यामि मैत्रेय स्रूयतामिति ॥२॥
तानहं सम्प्रवक्ष्यामि मैत्रेय स्रूयतामिति ॥२॥
2. vargān ṣoḍaśa yānāha brahmā lokapitāmahaḥ .
tānahaṃ sampravakṣyāmi maitreya srūyatāmiti.
tānahaṃ sampravakṣyāmi maitreya srūyatāmiti.
2.
vargān ṣoḍaśa yān āha brahmā lokapitāmahaḥ
tān aham sampravakṣyāmi maitreya śrūyatām iti
tān aham sampravakṣyāmi maitreya śrūyatām iti
2.
O Maitreya, I will now thoroughly explain those sixteen divisional charts (vargas) which Brahmā, the grandfather of the worlds, has described. Listen to this.
क्षेत्रं होरा च द्रेष्काणस्तुर्यांशः सप्तमांशकः ।
नवांशो दशमांशश्च सूर्याम्शः षोडशांशकः ॥३॥
नवांशो दशमांशश्च सूर्याम्शः षोडशांशकः ॥३॥
3. kṣetraṃ horā ca dreṣkāṇasturyāṃśaḥ saptamāṃśakaḥ .
navāṃśo daśamāṃśaśca sūryāmśaḥ ṣoḍaśāṃśakaḥ.
navāṃśo daśamāṃśaśca sūryāmśaḥ ṣoḍaśāṃśakaḥ.
3.
kṣetram horā ca dreṣkāṇaḥ turyāṃśaḥ saptamāṃśakaḥ
navāṃśaḥ daśamāṃśaḥ ca sūryāṃśaḥ ṣoḍaśāṃśakaḥ
navāṃśaḥ daśamāṃśaḥ ca sūryāṃśaḥ ṣoḍaśāṃśakaḥ
3.
These are the divisional charts: the sign (kṣetra), the horā, the dreṣkāṇa, the turyāṃśa, the saptamāṃśaka, the navāṃśa, the daśamāṃśa, the sūryāṃśa, and the ṣoḍaśāṃśaka.
विंशांशो वेदवाह्वंशो भांशस्त्रिंशांशकस्ततः ।
खवेदांशोऽक्षवेदांशः षष्ठ्यंशश्च ततः परम् ॥४॥
खवेदांशोऽक्षवेदांशः षष्ठ्यंशश्च ततः परम् ॥४॥
4. viṃśāṃśo vedavāhvaṃśo bhāṃśastriṃśāṃśakastataḥ .
khavedāṃśo'kṣavedāṃśaḥ ṣaṣṭhyaṃśaśca tataḥ param.
khavedāṃśo'kṣavedāṃśaḥ ṣaṣṭhyaṃśaśca tataḥ param.
4.
viṃśāṃśaḥ vedabāhvaṃśaḥ bhāṃśaḥ triṃśāṃśakaḥ tataḥ
khavedāṃśaḥ akṣavedāṃśaḥ ṣaṣṭhyaṃśaḥ ca tataḥ param
khavedāṃśaḥ akṣavedāṃśaḥ ṣaṣṭhyaṃśaḥ ca tataḥ param
4.
Following these are the viṃśāṃśa (D20), the caturviṃśāṃśa (vedabāhvāṃśa, D24), the bhāṃśa (D27), the triṃśāṃśaka (D30); then the khavedāṃśa (D40), the akṣavedāṃśa (D45), and after that, the ṣaṣṭhyaṃśa (D60).
तत्क्षेत्रं तस्य खेटस्य राशेर्यो यस्य नायकः ।
सूर्येन्द्वोर्विषमे राशौ समे तद्विपरीतकम् ॥५॥
सूर्येन्द्वोर्विषमे राशौ समे तद्विपरीतकम् ॥५॥
5. tatkṣetraṃ tasya kheṭasya rāśeryo yasya nāyakaḥ .
sūryendvorviṣame rāśau same tadviparītakam.
sūryendvorviṣame rāśau same tadviparītakam.
5.
tat kṣetram tasya kheṭasya rāśeḥ yaḥ yasya nāyakaḥ
sūryendvoḥ viṣame rāśau same tat viparītakam
sūryendvoḥ viṣame rāśau same tat viparītakam
5.
That sign (kṣetra) belongs to the planet who is its lord. For the Sun and Moon, if the sign is odd, the rule applies one way, and if the sign is even, it is the opposite.
पितरश्चन्द्रहोरेशा देवाः सूर्यस्य कीर्तिताः ।
राशेरर्द्धं भवेद्धोरा ताश्चतुर्विंशतिः स्मृता ।
मेषादि तासां होराणां परिवृत्तिद्वयं भवेत् ॥६॥
राशेरर्द्धं भवेद्धोरा ताश्चतुर्विंशतिः स्मृता ।
मेषादि तासां होराणां परिवृत्तिद्वयं भवेत् ॥६॥
6. pitaraścandrahoreśā devāḥ sūryasya kīrtitāḥ .
rāśerarddhaṃ bhaveddhorā tāścaturviṃśatiḥ smṛtā .
meṣādi tāsāṃ horāṇāṃ parivṛttidvayaṃ bhavet.
rāśerarddhaṃ bhaveddhorā tāścaturviṃśatiḥ smṛtā .
meṣādi tāsāṃ horāṇāṃ parivṛttidvayaṃ bhavet.
6.
pitaraḥ candrahorāīśāḥ devāḥ sūryasya
kīrtitāḥ rāśeḥ arddham bhavet horā
tāḥ caturviṃśatiḥ smṛtā meṣaādi
tāsām horāṇām parivṛttidvayam bhavet
kīrtitāḥ rāśeḥ arddham bhavet horā
tāḥ caturviṃśatiḥ smṛtā meṣaādi
tāsām horāṇām parivṛttidvayam bhavet
6.
The ancestors (pitaraḥ) are said to preside over the Moon's horā, while the deities (devāḥ) are declared to preside over the Sun's horā. A horā is half of a zodiacal sign, and there are twenty-four such horās in total. Starting from Aries, there are two recurring cycles for the rulership of these horās.
राशित्रिभागाद्रेष्काणास्ते च षट्त्रिंशदीरिताः ।
परिवृत्तित्रयं तेषां मेषादेः क्रमशो भवेत् ॥७॥
परिवृत्तित्रयं तेषां मेषादेः क्रमशो भवेत् ॥७॥
7. rāśitribhāgādreṣkāṇāste ca ṣaṭtriṃśadīritāḥ .
parivṛttitrayaṃ teṣāṃ meṣādeḥ kramaśo bhavet.
parivṛttitrayaṃ teṣāṃ meṣādeḥ kramaśo bhavet.
7.
rāśitribhāgāt dreṣkāṇāḥ te ca ṣaṭtriṃśat īritāḥ
parivṛttitrayam teṣām meṣādeḥ kramaśaḥ bhavet
parivṛttitrayam teṣām meṣādeḥ kramaśaḥ bhavet
7.
Decanates (dreṣkāṇa) are said to be the three parts of a zodiacal sign, and there are thirty-six of them. Their three cycles occur in order, starting from Aries.
स्वपंचनवमानां च राशीनां क्रमशश्च ते ।
नारदाऽगस्तिदुर्वासा द्रेष्काणेशाश्चरादिषु ॥८॥
नारदाऽगस्तिदुर्वासा द्रेष्काणेशाश्चरादिषु ॥८॥
8. svapaṃcanavamānāṃ ca rāśīnāṃ kramaśaśca te .
nāradā'gastidurvāsā dreṣkāṇeśāścarādiṣu.
nāradā'gastidurvāsā dreṣkāṇeśāścarādiṣu.
8.
svapañcanavamānām ca rāśīnām kramaśaḥ ca te
nāradāgastidurvāsāḥ dreṣkāṇeśāḥ carādiṣu
nāradāgastidurvāsāḥ dreṣkāṇeśāḥ carādiṣu
8.
The decanates (dreṣkāṇa) belong to the respective sign itself, its fifth sign, and its ninth sign, in order. The lords of the decanates (dreṣkāṇeśa) in movable (cara), fixed (sthira), and dual (dvi-svabhāva) signs are Nārada, Agastya, and Durvāsā, respectively.
स्वर्क्षादिकेन्द्रपतयस्तुर्यांशेशाः क्रियादिषु ।
सनकश्च सनन्दश्च कुमारश्च सनातनः ॥९॥
सनकश्च सनन्दश्च कुमारश्च सनातनः ॥९॥
9. svarkṣādikendrapatayasturyāṃśeśāḥ kriyādiṣu .
sanakaśca sanandaśca kumāraśca sanātanaḥ.
sanakaśca sanandaśca kumāraśca sanātanaḥ.
9.
svarkṣādikendrapatayaḥ turyāṃśeśāḥ kriyādiṣu
sanakaḥ ca sanandaḥ ca kumāraḥ ca sanātanaḥ
sanakaḥ ca sanandaḥ ca kumāraḥ ca sanātanaḥ
9.
In Aries (kriyā) and other signs, the lords of the quadrangular divisions (turyaṃśas) are the lords of the sign itself and its angular houses (kendras) (4th, 7th, and 10th houses), respectively. Sanaka, Sananda, Kumāra, and Sanātana are (the presiding deities).
सप्तांशपास्त्वोजगृहे गणनीया निजेशतः ।
युग्मराशौ तु विज्ञेयाः सप्तमर्क्षादिनायकात् ॥१०॥
युग्मराशौ तु विज्ञेयाः सप्तमर्क्षादिनायकात् ॥१०॥
10. saptāṃśapāstvojagṛhe gaṇanīyā nijeśataḥ .
yugmarāśau tu vijñeyāḥ saptamarkṣādināyakāt.
yugmarāśau tu vijñeyāḥ saptamarkṣādināyakāt.
10.
saptāṃśapāḥ tu ojagṛhe gaṇanīyāḥ nijeśataḥ
yugmarāśau tu vijñeyāḥ saptamarkṣādināyakāt
yugmarāśau tu vijñeyāḥ saptamarkṣādināyakāt
10.
The lords of the Saptāṃśa (sevenfold divisions) in odd signs are to be reckoned from the lord of the sign itself. However, in even signs, they are to be known from the lord of the seventh sign onwards.
क्षारक्षीरौ च दध्याज्यौ तथेक्षुरससम्भवः ।
मध्यशुद्धजलावोजे समे शुद्धजलादिकाः ॥११॥
मध्यशुद्धजलावोजे समे शुद्धजलादिकाः ॥११॥
11. kṣārakṣīrau ca dadhyājyau tathekṣurasasambhavaḥ .
madhyaśuddhajalāvoje same śuddhajalādikāḥ.
madhyaśuddhajalāvoje same śuddhajalādikāḥ.
11.
kṣārakṣīrau ca dadhyājyau tathā ikṣurasasambhavaḥ
madhyaśuddhajalau auje same śuddhajalādikāḥ
madhyaśuddhajalau auje same śuddhajalādikāḥ
11.
For odd signs, the sequence of dravyas (substances) for the Saptāṃśas is salt water, milk, curd, ghee, sugarcane juice, wine, and pure water. In even signs, the sequence starts with pure water (and reverses).
नवांशेशाश्चरे तस्मात्स्थिरे तन्नवमादितः ।
उभये तत्पंचमादेरिति चिन्त्यं विचक्षणौः ।
देवा नृराक्षसाश्चैव चरादिषु गृहेषु च ॥१२॥
उभये तत्पंचमादेरिति चिन्त्यं विचक्षणौः ।
देवा नृराक्षसाश्चैव चरादिषु गृहेषु च ॥१२॥
12. navāṃśeśāścare tasmātsthire tannavamāditaḥ .
ubhaye tatpaṃcamāderiti cintyaṃ vicakṣaṇauḥ .
devā nṛrākṣasāścaiva carādiṣu gṛheṣu ca.
ubhaye tatpaṃcamāderiti cintyaṃ vicakṣaṇauḥ .
devā nṛrākṣasāścaiva carādiṣu gṛheṣu ca.
12.
navāṃśeśāḥ care tasmāt sthire tat
navamāt āditaḥ ubhaye tat pañcamāt
ādeḥ iti cintyam vicakṣaṇaiḥ devāḥ
nṛ-rākṣasāḥ ca eva cara-ādiṣu gṛheṣu ca
navamāt āditaḥ ubhaye tat pañcamāt
ādeḥ iti cintyam vicakṣaṇaiḥ devāḥ
nṛ-rākṣasāḥ ca eva cara-ādiṣu gṛheṣu ca
12.
The lords of the navamsha (ninth divisional chart) begin from the movable sign itself when the sign is movable. For fixed signs, they begin from its ninth house. For dual signs, they begin from its fifth house. This is how it should be understood by the discerning. Furthermore, deities, humans, and demons are associated with movable and other signs, respectively.
दशमांशाः स्वतश्चैजे युग्म तन्नवमात् स्मृताः ।
दश पूर्वादिदिक्पाला इन्द्राऽग्नियमराक्षसाः ॥१३॥
दश पूर्वादिदिक्पाला इन्द्राऽग्नियमराक्षसाः ॥१३॥
13. daśamāṃśāḥ svataścaije yugma tannavamāt smṛtāḥ .
daśa pūrvādidikpālā indrā'gniyamarākṣasāḥ.
daśa pūrvādidikpālā indrā'gniyamarākṣasāḥ.
13.
daśamāṃśāḥ svataḥ ca ije yugme tat navamāt smṛtāḥ
daśa pūrva-ādi-dikpālāḥ indra agni yama rākṣasāḥ
daśa pūrva-ādi-dikpālāḥ indra agni yama rākṣasāḥ
13.
The Dashamamshas (tenth divisional chart) are considered to begin from the sign itself when the sign is odd. For even signs, they are considered to begin from its ninth house. The ten guardians of the directions (dikpālāḥ), starting from the east, are Indra, Agni, Yama, and Rakshasa (Nirṛti).
वरुणो मारुतश्चैव कुबेरेशानपद्मजाः ।
अनन्तश्च क्रमादीये समे वा व्युत्क्रमेण तु ॥१४॥
अनन्तश्च क्रमादीये समे वा व्युत्क्रमेण तु ॥१४॥
14. varuṇo mārutaścaiva kubereśānapadmajāḥ .
anantaśca kramādīye same vā vyutkrameṇa tu.
anantaśca kramādīye same vā vyutkrameṇa tu.
14.
varuṇaḥ mārutaḥ ca eva kubera īśāna padmajāḥ
anantaḥ ca kramāt āye same vā vyutkrameṇa tu
anantaḥ ca kramāt āye same vā vyutkrameṇa tu
14.
Varuṇa, Maruta (Vāyu), Kubera, Īśāna, and Padmaja (Brahmā), and Ananta are the remaining (guardians). Their assignment is in regular order for odd signs, or in reverse order for even signs.
द्वादशांशस्य गणना तत्तत्क्षेत्राद्विनिर्दिशेत् ।
तेषामघीशाः क्रमशो गणेशाऽश्वियमाहयाः ॥१५॥
तेषामघीशाः क्रमशो गणेशाऽश्वियमाहयाः ॥१५॥
15. dvādaśāṃśasya gaṇanā tattatkṣetrādvinirdiśet .
teṣāmaghīśāḥ kramaśo gaṇeśā'śviyamāhayāḥ.
teṣāmaghīśāḥ kramaśo gaṇeśā'śviyamāhayāḥ.
15.
dvādaśāṃśasya gaṇanā tat-tat-kṣetrāt vinirdiśet
teṣām adhīśāḥ kramaśaḥ gaṇeśāḥ aśvi yama āhayāḥ
teṣām adhīśāḥ kramaśaḥ gaṇeśāḥ aśvi yama āhayāḥ
15.
The calculation of the Dvadashamsha (twelfth divisional chart) should be determined from its own respective sign. Their presiding deities, in sequence, are Gaṇeśa, the Aśvinī-kumāras, Yama, and others (indicated by the suffix 'āhayāḥ').
अजसिंहाऽश्वितो ज्ञेया षोडशांशाश्चरादिषु ।
अजविष्णू हरः सूर्ये ह्योजे युग्मे प्रतीपकम् ॥१६॥
अजविष्णू हरः सूर्ये ह्योजे युग्मे प्रतीपकम् ॥१६॥
16. ajasiṃhā'śvito jñeyā ṣoḍaśāṃśāścarādiṣu .
ajaviṣṇū haraḥ sūrye hyoje yugme pratīpakam.
ajaviṣṇū haraḥ sūrye hyoje yugme pratīpakam.
16.
aja-siṃha-aśvitas jñeyāḥ ṣoḍaśāṃśāḥ cara-ādiṣu
aja-viṣṇū haraḥ sūrye hi oje yugme pratīpakam
aja-viṣṇū haraḥ sūrye hi oje yugme pratīpakam
16.
The Shodashamshas (sixteenth divisional chart) for movable and other signs should be known (to start) from Aja (Brahmā), Siṃha (Viṣṇu), and the Aśvinī-kumāras, respectively. For odd signs, the rulers are Aja (Brahmā), Viṣṇu, Hara (Śiva), and Sūrya. For even signs, the order is indeed reversed.
अथ विंशतिभागानामधिपा ब्रह्मणोदिताः ।
क्रियाच्चरे स्थिरे चापान् मृगुन्द्राद् द्विस्वभावके ॥१७॥
क्रियाच्चरे स्थिरे चापान् मृगुन्द्राद् द्विस्वभावके ॥१७॥
17. atha viṃśatibhāgānāmadhipā brahmaṇoditāḥ .
kriyāccare sthire cāpān mṛgundrād dvisvabhāvake.
kriyāccare sthire cāpān mṛgundrād dvisvabhāvake.
17.
atha viṃśatibhāgānām adhipāḥ brahmaṇā uditāḥ
kriyāt care sthire ca apān mṛgundrāt dvisvabhāvake
kriyāt care sthire ca apān mṛgundrāt dvisvabhāvake
17.
Now, the lords of the twenty divisions (Vimshāmsha) have been declared by Brahmā (brahman). In movable signs, (the starting point is) from Aries (kriyā). In fixed signs, (it is) from water signs and from Leo (mṛgundra). In dual-natured signs...
काली गौरी लक्ष्मीविजया विमला सती ।
तारा ज्वालामुखी श्वेता ललिता बगलामुखी ॥१८॥
तारा ज्वालामुखी श्वेता ललिता बगलामुखी ॥१८॥
18. kālī gaurī lakṣmīvijayā vimalā satī .
tārā jvālāmukhī śvetā lalitā bagalāmukhī.
tārā jvālāmukhī śvetā lalitā bagalāmukhī.
18.
kālī gaurī lakṣmīvijayā vimalā satī tārā
jvālāmukhī śvetā lalitā bagalāmukhī
jvālāmukhī śvetā lalitā bagalāmukhī
18.
Kālī, Gaurī, Lakṣmī, Vijayā, Vimalā, Satī, Tārā, Jvālāmukhī, Śvetā, Lalitā, and Bagalāmukhī (these are names of divine feminine powers (śakti)).
प्रत्यङ्गिरा शची रौद्री भवानी वरदा जया ।
त्रिपुरा सुमुखी चेति विषमे परिचिन्तयेत् ॥१९॥
त्रिपुरा सुमुखी चेति विषमे परिचिन्तयेत् ॥१९॥
19. pratyaṅgirā śacī raudrī bhavānī varadā jayā .
tripurā sumukhī ceti viṣame paricintayet.
tripurā sumukhī ceti viṣame paricintayet.
19.
pratyaṅgirā śacī raudrī bhavānī varadā jayā
tripurā sumukhī ca iti viṣame paricintayet
tripurā sumukhī ca iti viṣame paricintayet
19.
Pratyaṅgirā, Śacī, Raudrī, Bhavānī, Varadā, Jayā, Tripurā, and Sumukhī (these are divine feminine powers (śakti)) – thus one should contemplate (these deities) in odd (signs or divisions).
समराशौ दया मेधा छिन्नशीर्षा पिशाचिनी ।
धूमावती च मातङ्गी बाला भद्रऽरुणानला ॥२०॥
धूमावती च मातङ्गी बाला भद्रऽरुणानला ॥२०॥
20. samarāśau dayā medhā chinnaśīrṣā piśācinī .
dhūmāvatī ca mātaṅgī bālā bhadra'ruṇānalā.
dhūmāvatī ca mātaṅgī bālā bhadra'ruṇānalā.
20.
samarāśau dayā medhā chinnaśīrṣā piśācinī
dhūmāvatī ca mātaṅgī bālā bhadrā aruṇā analā
dhūmāvatī ca mātaṅgī bālā bhadrā aruṇā analā
20.
In even signs, (one should contemplate) Dayā, Medhā, Chinnaśīrṣā, Piśācinī, Dhūmāvatī, Mātaṅgī, Bālā, Bhadrā, Aruṇā, and Analā (these are divine feminine powers (śakti)).
पिङ्गला छुच्छुका घोरा वाराही वैष्णवी सिता ।
भुवनेशी भैरवी च मङ्गला ह्यपराजिता ॥२१॥
भुवनेशी भैरवी च मङ्गला ह्यपराजिता ॥२१॥
21. piṅgalā chucchukā ghorā vārāhī vaiṣṇavī sitā .
bhuvaneśī bhairavī ca maṅgalā hyaparājitā.
bhuvaneśī bhairavī ca maṅgalā hyaparājitā.
21.
piṅgalā chucchukā ghorā vārāhī vaiṣṇavī sitā
bhuvaneśī bhairavī ca maṅgalā hi aparājitā
bhuvaneśī bhairavī ca maṅgalā hi aparājitā
21.
Piṅgalā, Chucchukā, Ghorā, Vārāhī, Vaiṣṇavī, Sitā, Bhuvaneśī, Bhairavī, Maṅgalā, and indeed Aparājitā (these are divine feminine powers (śakti)).
सिद्धांशकानामधिपाः सिंहादोजभगे ग्रहे ।
कर्कद्युग्मभगे खेटे स्कन्दः पर्शुधरोऽनलः ॥२२॥
कर्कद्युग्मभगे खेटे स्कन्दः पर्शुधरोऽनलः ॥२२॥
22. siddhāṃśakānāmadhipāḥ siṃhādojabhage grahe .
karkadyugmabhage kheṭe skandaḥ parśudharo'nalaḥ.
karkadyugmabhage kheṭe skandaḥ parśudharo'nalaḥ.
22.
siddhāṃśakānām adhipāḥ siṃhāt ojabhage grahe
karkadyugmabhage kheṭe skandaḥ parśudharaḥ analaḥ
karkadyugmabhage kheṭe skandaḥ parśudharaḥ analaḥ
22.
The lords of the Siddha-aṃśas are, starting from Leo for odd signs and Cancer for even signs, Skanda, Parashurama (the axe-bearer), and Agni (fire).
विश्वकर्मा भगो मित्रो मयोऽन्तकवृषध्वजाः ।
गोविन्दो मदनो भीमः सिंहादौ विषमे क्रमात् ।
कर्कादौ समभे भीमाद्विलोमेन विचिन्तयेत् ॥२३॥
गोविन्दो मदनो भीमः सिंहादौ विषमे क्रमात् ।
कर्कादौ समभे भीमाद्विलोमेन विचिन्तयेत् ॥२३॥
23. viśvakarmā bhago mitro mayo'ntakavṛṣadhvajāḥ .
govindo madano bhīmaḥ siṃhādau viṣame kramāt .
karkādau samabhe bhīmādvilomena vicintayet.
govindo madano bhīmaḥ siṃhādau viṣame kramāt .
karkādau samabhe bhīmādvilomena vicintayet.
23.
viśvakarmā bhagaḥ mitraḥ mayaḥ
antakavṛṣadhvajāḥ govindaḥ madanaḥ
bhīmaḥ siṃhādau viṣame kramāt karkādau
samabhe bhīmāt vilomena vicintayet
antakavṛṣadhvajāḥ govindaḥ madanaḥ
bhīmaḥ siṃhādau viṣame kramāt karkādau
samabhe bhīmāt vilomena vicintayet
23.
Vishwakarma, Bhaga, Mitra, Maya, Antaka (Yama), and Vṛṣadhvaja (Shiva), Govinda (Vishnu), Madana (Kamadeva), and Bhima are the remaining lords. One should consider these sequentially from Leo for odd signs. For even signs, starting from Cancer, one should consider them in reverse order, beginning from Bhima.
भांशाधिपाः क्रमाद्दस्रयमवह्निपितामहाः ।
चन्द्रेशादितिजीवाहिपितरो भगसंज्ञिताः ॥२४॥
चन्द्रेशादितिजीवाहिपितरो भगसंज्ञिताः ॥२४॥
24. bhāṃśādhipāḥ kramāddasrayamavahnipitāmahāḥ .
candreśāditijīvāhipitaro bhagasaṃjñitāḥ.
candreśāditijīvāhipitaro bhagasaṃjñitāḥ.
24.
bhāṃśādhipāḥ kramāt dasrayamavahnipitāmahāḥ
candreśāditijīvāhipitaraḥ bhagasaṃjñitāḥ
candreśāditijīvāhipitaraḥ bhagasaṃjñitāḥ
24.
The lords of the Bhāṃśas (divisional charts) are, in sequence: Dasra (Ashvinikumars), Yama, Vahni (Agni), Pitāmaha (Brahma); Chandra (Moon), Īśa (Shiva), Aditi, Jīva (Brihaspati), Ahi (Nāga), and Pitaraḥ (Ancestors); and those named Bhaga.
अर्यमार्कत्वष्ट्टमरुच्छक्राग्निमित्रवासवाः ।
निरृत्युदकविश्वेऽजगोविन्दो वसवोऽम्बुपः ॥२५॥
निरृत्युदकविश्वेऽजगोविन्दो वसवोऽम्बुपः ॥२५॥
25. aryamārkatvaṣṭṭamarucchakrāgnimitravāsavāḥ .
nirṛtyudakaviśve'jagovindo vasavo'mbupaḥ.
nirṛtyudakaviśve'jagovindo vasavo'mbupaḥ.
25.
aryamārkatvaṣṭṭamaruccakrāgnimitravāsavaḥ
nirṛtyudakaviśve ajagovindaḥ vasavaḥ ambupaḥ
nirṛtyudakaviśve ajagovindaḥ vasavaḥ ambupaḥ
25.
... and then Aryaman, Arka (Sun), Tvaṣṭṛ, Marut, Śakra (Indra), Agni, Mitra, the Vasus; Nirṛti, Udaka (Varuṇa), the Viśvedevas, Aja, Govinda (Vishnu); the Vasus again, and Ambupa (Varuṇa).
ततोऽजपादहिर्बुध्न्यः पूषा चैव प्रकीर्तिताः ।
नक्षत्रेशास्तु भांशेशा मेषादिचरभक्रमात् ॥२६॥
नक्षत्रेशास्तु भांशेशा मेषादिचरभक्रमात् ॥२६॥
26. tato'japādahirbudhnyaḥ pūṣā caiva prakīrtitāḥ .
nakṣatreśāstu bhāṃśeśā meṣādicarabhakramāt.
nakṣatreśāstu bhāṃśeśā meṣādicarabhakramāt.
26.
tataḥ ajapādahirbudhnyaḥ pūṣā ca eva prakīrtitāḥ
nakṣatreśāḥ tu bhāṃśeśāḥ meṣādicarabhakramāt
nakṣatreśāḥ tu bhāṃśeśāḥ meṣādicarabhakramāt
26.
Thereafter, Ajapāda, Ahirbudhnya, and Pūṣan are also proclaimed (as lords). Indeed, the lords of the Nakshatras are the lords of the Bhāṃśas, [reckoned] in sequence from Aries, considering the movable signs.
त्रिंशांशेशाश्च विषमे कुजर्कीज्यज्ञभार्गवाः ।
पंचपंचाष्टसप्ताक्षभागानां व्यत्ययात् समे ॥२७॥
पंचपंचाष्टसप्ताक्षभागानां व्यत्ययात् समे ॥२७॥
27. triṃśāṃśeśāśca viṣame kujarkījyajñabhārgavāḥ .
paṃcapaṃcāṣṭasaptākṣabhāgānāṃ vyatyayāt same.
paṃcapaṃcāṣṭasaptākṣabhāgānāṃ vyatyayāt same.
27.
triṃśāṃśeśāḥ ca viṣame kujarkījñabhārgavāḥ
pañcapañcāṣṭasaptākṣabhāgānām vyatyayāt same
pañcapañcāṣṭasaptākṣabhāgānām vyatyayāt same
27.
In odd signs, the lords of the thirtieth parts (triṃśāṃśa) are Mars, Saturn, Jupiter, Mercury, and Venus, with their respective portions being five, five, eight, seven, and five degrees. In even signs, these portions are assigned in the reverse order.
वह्निः समीरशक्रौ च धनदो जलदस्तथा ।
विषमेषु क्रमाज्ज्ञेयाः समराशौ विपर्ययात् ॥२८॥
विषमेषु क्रमाज्ज्ञेयाः समराशौ विपर्ययात् ॥२८॥
28. vahniḥ samīraśakrau ca dhanado jaladastathā .
viṣameṣu kramājjñeyāḥ samarāśau viparyayāt.
viṣameṣu kramājjñeyāḥ samarāśau viparyayāt.
28.
vahniḥ samīraśakrau ca dhanadaḥ jaladaḥ tathā
viṣameṣu kramāt jñeyāḥ samarāśau viparyayāt
viṣameṣu kramāt jñeyāḥ samarāśau viparyayāt
28.
Agni, Vayu, and Indra, along with Kubera and Varuna (Jala), are to be understood sequentially in odd signs, and in reverse order in even signs.
चत्वारिंशद्विभागानामधिपा विषमे क्रियात् ।
समभे तुलतो ज्ञेयाः स्वस्वाधिपसमन्विताः ॥२९॥
समभे तुलतो ज्ञेयाः स्वस्वाधिपसमन्विताः ॥२९॥
29. catvāriṃśadvibhāgānāmadhipā viṣame kriyāt .
samabhe tulato jñeyāḥ svasvādhipasamanvitāḥ.
samabhe tulato jñeyāḥ svasvādhipasamanvitāḥ.
29.
catvāriṃśat vibhāgānām adhipāḥ viṣame kriyāt
samabhe tulataḥ jñeyāḥ svasvādhipasamanvitāḥ
samabhe tulataḥ jñeyāḥ svasvādhipasamanvitāḥ
29.
The lords of the fortieth divisions (catvāriṃśāṃśa) in odd signs are to be known starting from Aries. In even signs, they are to be known starting from Libra, and these lords are associated with their respective sign lords.
विष्णुश्चन्द्रो मरीचिश्च त्वष्टा धाता शिवो रविः ।
यमो यक्षश्च गन्धर्वः कालो वरुण एव च ॥३०॥
यमो यक्षश्च गन्धर्वः कालो वरुण एव च ॥३०॥
30. viṣṇuścandro marīciśca tvaṣṭā dhātā śivo raviḥ .
yamo yakṣaśca gandharvaḥ kālo varuṇa eva ca.
yamo yakṣaśca gandharvaḥ kālo varuṇa eva ca.
30.
viṣṇuḥ candraḥ marīciḥ ca tvaṣṭā dhātā śivaḥ raviḥ
yamaḥ yakṣaḥ ca gandharvaḥ kālaḥ varuṇaḥ eva ca
yamaḥ yakṣaḥ ca gandharvaḥ kālaḥ varuṇaḥ eva ca
30.
Vishnu, Chandra (Moon), Marichi, Tvashta, Dhata, Shiva, Ravi (Sun), Yama, Yaksha, Gandharva, Kala (Time), and Varuna - these are also (some of the lords).
तथाक्षवेदभागानामधिपाश्चरभे क्रियात् ।
स्थिरे सिंहाद् द्विभेचापात् विधीशविष्णवश्चरे ॥३१॥
स्थिरे सिंहाद् द्विभेचापात् विधीशविष्णवश्चरे ॥३१॥
31. tathākṣavedabhāgānāmadhipāścarabhe kriyāt .
sthire siṃhād dvibhecāpāt vidhīśaviṣṇavaścare.
sthire siṃhād dvibhecāpāt vidhīśaviṣṇavaścare.
31.
tathā akṣavedabhāgānām adhipāḥ carabhe kriyāt
sthire siṃhāt dvibhe cāpāt vidhīśaviṣṇavaścare
sthire siṃhāt dvibhe cāpāt vidhīśaviṣṇavaścare
31.
Similarly, the lords of the nine-part divisions (navamāṃśa) in movable signs begin from Aries, in fixed signs from Leo, and in dual signs from Sagittarius. Brahma, Shiva, and Vishnu are the presiding deities (for these divisions).
ईशाच्युतसुरज्येष्ठा विष्णुकेशाः स्थिरे द्विभे ।
देवाः पंचदशावृत्त्या विज्ञेया द्विजसत्तम ॥३२॥
देवाः पंचदशावृत्त्या विज्ञेया द्विजसत्तम ॥३२॥
32. īśācyutasurajyeṣṭhā viṣṇukeśāḥ sthire dvibhe .
devāḥ paṃcadaśāvṛttyā vijñeyā dvijasattama.
devāḥ paṃcadaśāvṛttyā vijñeyā dvijasattama.
32.
īśācyutasurajyeṣṭhā viṣṇukeśāḥ sthire dvibhe
devāḥ paṃcadaśa āvṛttyā vijñeyā dvijasattama
devāḥ paṃcadaśa āvṛttyā vijñeyā dvijasattama
32.
O best of the twice-born (dvija), Īśa (Shiva), Acyuta (Vishnu), Surajyeṣṭha (Brahma), Viṣṇu, and Keśa (Krishna) are the deities for the fixed and dual signs. The fifteen deities should be understood through their rotational application.
राशीन् विहाय खेटस्य द्विघ्नमंशाद्यमर्कहृत् ।
शेषं सैकं तद्राशेर्भपाः षष्ट्यंशापाः स्मृताः ॥३३॥
शेषं सैकं तद्राशेर्भपाः षष्ट्यंशापाः स्मृताः ॥३३॥
33. rāśīn vihāya kheṭasya dvighnamaṃśādyamarkahṛt .
śeṣaṃ saikaṃ tadrāśerbhapāḥ ṣaṣṭyaṃśāpāḥ smṛtāḥ.
śeṣaṃ saikaṃ tadrāśerbhapāḥ ṣaṣṭyaṃśāpāḥ smṛtāḥ.
33.
rāśīn vihāya kheṭasya dvighnam aṃśādyam arkahṛt
śeṣam saikam tat rāśeḥ bhapāḥ ṣaṣṭyaṃśāpāḥ smṛtāḥ
śeṣam saikam tat rāśeḥ bhapāḥ ṣaṣṭyaṃśāpāḥ smṛtāḥ
33.
Ignoring the zodiacal signs (rāśi), double the planet's degrees and other divisions (such as minutes and seconds), then divide the result by twelve. The remainder, increased by one, indicates the sign whose ruler (bhapā) is designated as the lord of the Shashtiamsha.
घोरश्च राक्षशो देवः कुबेरो यक्षकिन्नरौ ।
भ्रष्टः कुलघ्नो गरलो वह्निर्माया पुरीषकः ॥३४॥
भ्रष्टः कुलघ्नो गरलो वह्निर्माया पुरीषकः ॥३४॥
34. ghoraśca rākṣaśo devaḥ kubero yakṣakinnarau .
bhraṣṭaḥ kulaghno garalo vahnirmāyā purīṣakaḥ.
bhraṣṭaḥ kulaghno garalo vahnirmāyā purīṣakaḥ.
34.
ghoraḥ ca rākṣasaḥ devaḥ kuberaḥ yakṣakinnarau
bhraṣṭaḥ kulaghnaḥ garalaḥ vahniḥ māyā purīṣakaḥ
bhraṣṭaḥ kulaghnaḥ garalaḥ vahniḥ māyā purīṣakaḥ
34.
Ghora, Rakshasa, Deva, Kubera, Yaksha, Kinnara, Bhrashta, Kulaghna, Garala, Vahni, Māyā (māyā), and Purishaka [are among the deities].
अपाम्पतिर्मरुत्वांश्च कालः सर्पामृतेन्दुकाः ।
मृदुः कोमलहेरम्बब्रह्मविष्णुमहेश्वराः ॥३५॥
मृदुः कोमलहेरम्बब्रह्मविष्णुमहेश्वराः ॥३५॥
35. apāmpatirmarutvāṃśca kālaḥ sarpāmṛtendukāḥ .
mṛduḥ komalaherambabrahmaviṣṇumaheśvarāḥ.
mṛduḥ komalaherambabrahmaviṣṇumaheśvarāḥ.
35.
apām patiḥ marutvān ca kālaḥ sarpāmṛtendukāḥ
mṛduḥ komala herambabrahma viṣṇumaheśvarāḥ
mṛduḥ komala herambabrahma viṣṇumaheśvarāḥ
35.
Apampati (Varuna), Marutvan (Indra), Kala, Sarpa, Amrita, Induka, Mridu, Komala, Heramba (Ganesha), Brahma, Vishnu, and Maheśvara (Shiva) [are also among the deities].
देवार्द्रौ कलिनाशश्च क्षितीशकमलाकरौ ।
गुलिको मृत्युकालश्च दावाग्निर्घोरसंज्ञकः ॥३६॥
गुलिको मृत्युकालश्च दावाग्निर्घोरसंज्ञकः ॥३६॥
36. devārdrau kalināśaśca kṣitīśakamalākarau .
guliko mṛtyukālaśca dāvāgnirghorasaṃjñakaḥ.
guliko mṛtyukālaśca dāvāgnirghorasaṃjñakaḥ.
36.
devārdrau kalināśaḥ ca kṣitīśakamalākarau
gulikaḥ mṛtyukālaḥ ca dāvāgniḥ ghorasaṃjñakaḥ
gulikaḥ mṛtyukālaḥ ca dāvāgniḥ ghorasaṃjñakaḥ
36.
Deva, Ardra, Kalinasha, Kshitisha, Kamalākara, Gulika, Mrityukala, Davagni, and Ghorasaṃjñaka (the one named Ghora) [are also among the deities].
यमश्च कण्टकसुधाऽमृतौ पूर्णनिशाकरः ।
विषदग्धकुलान्तश्च मुख्यो वंशक्षयस्तथा ॥३७॥
विषदग्धकुलान्तश्च मुख्यो वंशक्षयस्तथा ॥३७॥
37. yamaśca kaṇṭakasudhā'mṛtau pūrṇaniśākaraḥ .
viṣadagdhakulāntaśca mukhyo vaṃśakṣayastathā.
viṣadagdhakulāntaśca mukhyo vaṃśakṣayastathā.
37.
yamaḥ ca kaṇṭakasudhāmṛtau pūrṇaniśākaraḥ
viṣadagdhakulāntaḥ ca mukhyaḥ vaṃśakṣayaḥ tathā
viṣadagdhakulāntaḥ ca mukhyaḥ vaṃśakṣayaḥ tathā
37.
Yama (the controller of death), Kaṇṭakasudhāmṛta (a compound name meaning thorn, nectar, and immortality), Pūrṇaniśākara (the full moon), Viṣadagdhakulānta (the ending of a family scorched by poison), Mukhya (the chief), and Vaṃśakṣaya (the destruction of lineage) – these are similarly (names of specific sixty-parts).
उत्पातकालसौम्याख्याः कोमलः शीतलाभिधः ।
करालदंष्ट्रचन्द्रास्यौ प्रवीणः कालपावकः ॥३८॥
करालदंष्ट्रचन्द्रास्यौ प्रवीणः कालपावकः ॥३८॥
38. utpātakālasaumyākhyāḥ komalaḥ śītalābhidhaḥ .
karāladaṃṣṭracandrāsyau pravīṇaḥ kālapāvakaḥ.
karāladaṃṣṭracandrāsyau pravīṇaḥ kālapāvakaḥ.
38.
utpātakālasaumyākhyāḥ komalaḥ śītalābhidhaḥ
karāladaṃṣṭracandrāsyau pravīṇaḥ kālapāvakaḥ
karāladaṃṣṭracandrāsyau pravīṇaḥ kālapāvakaḥ
38.
Utpāta (calamity), Kāla (time), and Saumya (benevolent) are the named (sixty-parts). Komala (delicate), Śītala (cool), Karāladaṃṣṭracandrāsya (the dreadful-fanged and moon-faced pair), Pravīṇa (skilled), and Kālapāvaka (the fire of time or death) (are also names).
दण्डभृन्निर्मलः सौम्यः क्रूरोऽतिशीतलोऽमृतः ।
पयोधिभ्रमणाख्यौ च चन्द्ररेखा त्वयुग्मपाः ॥३९॥
पयोधिभ्रमणाख्यौ च चन्द्ररेखा त्वयुग्मपाः ॥३९॥
39. daṇḍabhṛnnirmalaḥ saumyaḥ krūro'tiśītalo'mṛtaḥ .
payodhibhramaṇākhyau ca candrarekhā tvayugmapāḥ.
payodhibhramaṇākhyau ca candrarekhā tvayugmapāḥ.
39.
daṇḍabhṛt nirmalaḥ saumyaḥ krūraḥ atiśītalaḥ amṛtaḥ
payodhibhramaṇākhyau ca candrarekhā tu ayugmapāḥ
payodhibhramaṇākhyau ca candrarekhā tu ayugmapāḥ
39.
Daṇḍabhṛt (the staff-bearer), Nirmala (the pure), Saumya (the benevolent), Krūra (the cruel), Atiśītala (the very cool), and Amṛta (the immortal) (are names). And the two named Payodhibhramaṇa (ocean-wanderer) and Candrarekhā (moon-line) (are also names). Indeed, there are also Ayugmapā (those with odd divisions).
समे भे व्यत्ययाज्ज्ञेयाः षष्ट्यंशेशाः प्रकीर्तिताः ।
षष्ट्यांशस्वामिनस्त्वोजे तदीशादव्यत्पयः समे ॥४०॥
षष्ट्यांशस्वामिनस्त्वोजे तदीशादव्यत्पयः समे ॥४०॥
40. same bhe vyatyayājjñeyāḥ ṣaṣṭyaṃśeśāḥ prakīrtitāḥ .
ṣaṣṭyāṃśasvāminastvoje tadīśādavyatpayaḥ same.
ṣaṣṭyāṃśasvāminastvoje tadīśādavyatpayaḥ same.
40.
same bhe vyatyayāt jñeyāḥ ṣaṣṭyaṃśeśāḥ prakīrtitāḥ
ṣaṣṭyāṃśasvāminaḥ tu oje tat īśāt avyatyayaḥ same
ṣaṣṭyāṃśasvāminaḥ tu oje tat īśāt avyatyayaḥ same
40.
In even signs, the lords of the sixty-parts (ṣaṣṭyaṃśa) are declared to be known by reversal. However, in odd signs, the lords of the sixty-parts are (determined) from the lord of that (odd) sign, not by reversal (as in) even (signs).
शुभषष्टयंशसंयुक्ता ग्रहाः शुभफलप्रदाः ।
क्रूरषष्ट्यंशासंयुक्ता नाशयन्ति खचारिणः ॥४१॥
क्रूरषष्ट्यंशासंयुक्ता नाशयन्ति खचारिणः ॥४१॥
41. śubhaṣaṣṭayaṃśasaṃyuktā grahāḥ śubhaphalapradāḥ .
krūraṣaṣṭyaṃśāsaṃyuktā nāśayanti khacāriṇaḥ.
krūraṣaṣṭyaṃśāsaṃyuktā nāśayanti khacāriṇaḥ.
41.
śubhaṣaṣṭyaṃśasaṃyuktāḥ grahāḥ śubhaphala-pradāḥ
krūraṣaṣṭyaṃśasaṃyuktāḥ nāśayanti khacāriṇaḥ
krūraṣaṣṭyaṃśasaṃyuktāḥ nāśayanti khacāriṇaḥ
41.
Planets joined with auspicious sixty-parts (ṣaṣṭyaṃśa) bestow auspicious results. (Conversely,) planets joined with inauspicious sixty-parts destroy (their indications or effects).
वर्गभेदानहं वक्ष्ये मैत्रेय त्वं विधारय ।
षड्वर्गाः सप्तवर्गाश्च दिग्वर्गा नृपवर्गकाः ॥४२॥
षड्वर्गाः सप्तवर्गाश्च दिग्वर्गा नृपवर्गकाः ॥४२॥
42. vargabhedānahaṃ vakṣye maitreya tvaṃ vidhāraya .
ṣaḍvargāḥ saptavargāśca digvargā nṛpavargakāḥ.
ṣaḍvargāḥ saptavargāśca digvargā nṛpavargakāḥ.
42.
vargabhedān aham vakṣye maitreya tvam vidhāraya
ṣaḍvargāḥ saptavargāḥ ca digvargāḥ nṛpavargakāḥ
ṣaḍvargāḥ saptavargāḥ ca digvargāḥ nṛpavargakāḥ
42.
O Maitreya, I will now explain the various types of divisional charts (vargas); please understand them clearly. These include the six-fold divisions (ṣaḍvargāḥ), the seven-fold divisions (saptavargāḥ), the ten-fold divisions (digvargāḥ), and the royal divisions (nṛpavargakāḥ).
भवन्ति वर्गसंयोगे षडवर्गे किंशुकादयः ।
द्वाभ्यां किंशुकनामा च त्रिभिर्व्यञ्जनमुच्यते ॥४३॥
द्वाभ्यां किंशुकनामा च त्रिभिर्व्यञ्जनमुच्यते ॥४३॥
43. bhavanti vargasaṃyoge ṣaḍavarge kiṃśukādayaḥ .
dvābhyāṃ kiṃśukanāmā ca tribhirvyañjanamucyate.
dvābhyāṃ kiṃśukanāmā ca tribhirvyañjanamucyate.
43.
bhavanti vargasaṃyoge ṣaḍvarge kiṃśukādayaḥ
dvābhyām kiṃśukanāmā ca tribhiḥ vyañjanam ucyate
dvābhyām kiṃśukanāmā ca tribhiḥ vyañjanam ucyate
43.
In the combination of divisional charts (vargas) within the six-fold system (ṣaḍvarga), classifications like "kiṃśuka" and others arise. By the combination of two, it is named "kiṃśuka"; and by three, it is called "vyañjana".
चतुर्भिश्चामराख्यं च छत्रं पञ्चभिरेव च ।
षड्भिः कुण्डलयोगः स्यान्मुकुटाख्यं च सप्तभिः ॥४४॥
षड्भिः कुण्डलयोगः स्यान्मुकुटाख्यं च सप्तभिः ॥४४॥
44. caturbhiścāmarākhyaṃ ca chatraṃ pañcabhireva ca .
ṣaḍbhiḥ kuṇḍalayogaḥ syānmukuṭākhyaṃ ca saptabhiḥ.
ṣaḍbhiḥ kuṇḍalayogaḥ syānmukuṭākhyaṃ ca saptabhiḥ.
44.
caturbhiḥ cāmarākhyam ca chatram pañcabhiḥ eva ca
ṣaḍbhiḥ kuṇḍalayogaḥ syāt mukuṭākhyam ca saptabhiḥ
ṣaḍbhiḥ kuṇḍalayogaḥ syāt mukuṭākhyam ca saptabhiḥ
44.
By four (vargas), it is called "cāmara"; and by five, it is indeed "chatra". By six, it becomes "kuṇḍalayoga"; and by seven, it is named "mukuṭa".
सप्तवर्गेऽथ दिग्वर्गे पारिजातादिसंज्ञकाः ।
पारिजातं भवेद्द्वाभ्यामुत्तमं त्रिभिरुच्यते ॥४५॥
पारिजातं भवेद्द्वाभ्यामुत्तमं त्रिभिरुच्यते ॥४५॥
45. saptavarge'tha digvarge pārijātādisaṃjñakāḥ .
pārijātaṃ bhaveddvābhyāmuttamaṃ tribhirucyate.
pārijātaṃ bhaveddvābhyāmuttamaṃ tribhirucyate.
45.
saptavarge atha digvarge pārijātādisaṃjñakāḥ
pārijātam bhavet dvābhyām uttamam tribhiḥ ucyate
pārijātam bhavet dvābhyām uttamam tribhiḥ ucyate
45.
Now, in the seven-fold divisions (saptavarga) and the ten-fold divisions (digvarga), designations like "pārijāta" and so on are used. By the combination of two, it becomes "pārijāta"; and by three, it is called "uttama".
चतुर्भिर्गोपुराख्यं स्याच्छरौः सिंहासनं तथा ।
पारावतं भवेत् षड्भिर्देवलोकं च सप्तभिः ॥४६॥
पारावतं भवेत् षड्भिर्देवलोकं च सप्तभिः ॥४६॥
46. caturbhirgopurākhyaṃ syāccharauḥ siṃhāsanaṃ tathā .
pārāvataṃ bhavet ṣaḍbhirdevalokaṃ ca saptabhiḥ.
pārāvataṃ bhavet ṣaḍbhirdevalokaṃ ca saptabhiḥ.
46.
caturbhiḥ gopurākhyam syāt śaraiḥ siṃhāsanam tathā
pārāvatam bhavet ṣaḍbhiḥ devalokam ca saptabhiḥ
pārāvatam bhavet ṣaḍbhiḥ devalokam ca saptabhiḥ
46.
By four (vargas), it becomes "gopura"; and similarly, by five (indicated by "śaraiḥ", arrows), it is "siṃhāsana". By six, it becomes "pārāvata"; and by seven, it is "devaloka".
वसुभिर्ब्रह्मलोकाख्यं नवभिः शक्रवाहनम् ।
दिग्भिः श्रीधामयोगः स्यादथ षोडशवर्गके ॥४७॥
दिग्भिः श्रीधामयोगः स्यादथ षोडशवर्गके ॥४७॥
47. vasubhirbrahmalokākhyaṃ navabhiḥ śakravāhanam .
digbhiḥ śrīdhāmayogaḥ syādatha ṣoḍaśavargake.
digbhiḥ śrīdhāmayogaḥ syādatha ṣoḍaśavargake.
47.
vasubhiḥ brahmalokākhyam navabhiḥ śakravāhanam
digbhiḥ śrīdhāmayogaḥ syāt atha ṣoḍaśavargake
digbhiḥ śrīdhāmayogaḥ syāt atha ṣoḍaśavargake
47.
Now, concerning the sixteenth varga (chart): The division indicated by the eight Vasus (eighth division) is called Brahmaloka. The division indicated by the number nine (ninth division) is Śakravāhana. The division indicated by the ten directions (tenth division) is Śrīdhāmayoga.
भेदकं च भवेद्द्वाभ्यां त्रिभिः स्यात् कुमुमाख्यकम् ।
चतुर्भिर्नागपुष्पं स्यात् पंचभिः कन्दुकाह्वयम् ॥४८॥
चतुर्भिर्नागपुष्पं स्यात् पंचभिः कन्दुकाह्वयम् ॥४८॥
48. bhedakaṃ ca bhaveddvābhyāṃ tribhiḥ syāt kumumākhyakam .
caturbhirnāgapuṣpaṃ syāt paṃcabhiḥ kandukāhvayam.
caturbhirnāgapuṣpaṃ syāt paṃcabhiḥ kandukāhvayam.
48.
bhedakam ca bhavet dvābhyām tribhiḥ syāt kumumākhyakam
caturbhiḥ nāgapuṣpam syāt pañcabhiḥ kandukāhvayam
caturbhiḥ nāgapuṣpam syāt pañcabhiḥ kandukāhvayam
48.
And the second (division) becomes Bhedaka, the third is Kumuma. The fourth becomes Nāgapuṣpa, and the fifth is called Kanduka.
केरलाख्यं भवेत् षड्भिः सप्तभिः कल्पवृक्षकम् ।
अष्टभिश्चन्दनवं नवभिः पूर्णचन्द्रकम् ॥४९॥
अष्टभिश्चन्दनवं नवभिः पूर्णचन्द्रकम् ॥४९॥
49. keralākhyaṃ bhavet ṣaḍbhiḥ saptabhiḥ kalpavṛkṣakam .
aṣṭabhiścandanavaṃ navabhiḥ pūrṇacandrakam.
aṣṭabhiścandanavaṃ navabhiḥ pūrṇacandrakam.
49.
keralākhyam bhavet ṣaḍbhiḥ saptabhiḥ kalpavṛkṣakam
aṣṭabhiḥ candravanam navabhiḥ pūrṇacandrakam
aṣṭabhiḥ candravanam navabhiḥ pūrṇacandrakam
49.
The sixth (division) becomes named Kerala, the seventh (becomes) Kalpavṛkṣaka. The eighth (becomes) Candravana, and the ninth (becomes) Pūrṇacandraka.
दिग्भिरुच्चैःश्रवा नाम रुद्रैर्धन्वन्तरिर्भवेत् ।
सूर्यकान्तं भवेद् सूर्यैर्विश्वैः स्याद्विद्रुमाख्यकम् ॥५०॥
सूर्यकान्तं भवेद् सूर्यैर्विश्वैः स्याद्विद्रुमाख्यकम् ॥५०॥
50. digbhiruccaiḥśravā nāma rudrairdhanvantarirbhavet .
sūryakāntaṃ bhaved sūryairviśvaiḥ syādvidrumākhyakam.
sūryakāntaṃ bhaved sūryairviśvaiḥ syādvidrumākhyakam.
50.
digbhiḥ uccaiḥśravā nāma rudraiḥ dhanvantariḥ bhavet
sūryakāntam bhavet sūryaiḥ viśvaiḥ syāt vidrumākhyakam
sūryakāntam bhavet sūryaiḥ viśvaiḥ syāt vidrumākhyakam
50.
The tenth (division, indicated by the directions) is named Uccaiḥśravas. The eleventh (indicated by the Rudras) becomes Dhanvantari. The twelfth (indicated by the Suns) becomes Sūryakānta, and the thirteenth (indicated by the Viśvedevas) is Vidrumākhyaka.
शक्रसिंहासनं शक्रैर्गोलोकं तिथिभिर्भवेत् ।
भूपैः स्रीवल्लभाख्यं स्याद्वर्गा भेदैरुदाहृताः ॥५१॥
भूपैः स्रीवल्लभाख्यं स्याद्वर्गा भेदैरुदाहृताः ॥५१॥
51. śakrasiṃhāsanaṃ śakrairgolokaṃ tithibhirbhavet .
bhūpaiḥ srīvallabhākhyaṃ syādvargā bhedairudāhṛtāḥ.
bhūpaiḥ srīvallabhākhyaṃ syādvargā bhedairudāhṛtāḥ.
51.
śakrasiṃhāsanam śakraiḥ golokam tithibhiḥ bhavet
bhūpaiḥ strīvallabhākhyam syāt vargā bhedaiḥ udāhṛtāḥ
bhūpaiḥ strīvallabhākhyam syāt vargā bhedaiḥ udāhṛtāḥ
51.
The fourteenth (division, indicated by the Śakras) is Śakrasiṃhāsana. The fifteenth (indicated by the Tithis) becomes Goloka. The sixteenth (indicated by the kings) is named Strīvallabha. Thus, these divisions have been enumerated by their distinctions.
स्वोच्चमूलत्रिकोणस्वभवनाधिपतेः शुभाः ।
स्वारुढात् केन्द्रनाथानां वर्गा ग्राह्याः सुधीमता ॥५२॥
स्वारुढात् केन्द्रनाथानां वर्गा ग्राह्याः सुधीमता ॥५२॥
52. svoccamūlatrikoṇasvabhavanādhipateḥ śubhāḥ .
svāruḍhāt kendranāthānāṃ vargā grāhyāḥ sudhīmatā.
svāruḍhāt kendranāthānāṃ vargā grāhyāḥ sudhīmatā.
52.
svoccamūlatrikoṇasvabhavanādhipateḥ śubhāḥ
svāruḍhāt kendranāthānām vargāḥ grāhyāḥ sudhīmatā
svāruḍhāt kendranāthānām vargāḥ grāhyāḥ sudhīmatā
52.
The wise should consider the auspicious divisional charts (vargas) belonging to the lords of a planet's exaltation sign, mūlatrikoṇa sign, and own sign, as well as those of the lords of the quadrants (kendras) reckoned from the Aruḍha lagna.
अस्तंगता ग्रहजिता नीचगा दुर्बलाश्च ये ।
शयनादिगतास्तेभ्य उत्पन्ना योगनाशकाः ॥५३॥
शयनादिगतास्तेभ्य उत्पन्ना योगनाशकाः ॥५३॥
53. astaṃgatā grahajitā nīcagā durbalāśca ye .
śayanādigatāstebhya utpannā yoganāśakāḥ.
śayanādigatāstebhya utpannā yoganāśakāḥ.
53.
astaṃgatāḥ grahajitāḥ nīcagāḥ durbalāḥ ca ye
śayanādigatāḥ tebhyaḥ utpannāḥ yoganāśakāḥ
śayanādigatāḥ tebhyaḥ utpannāḥ yoganāśakāḥ
53.
Those planets that are combust (astaṃgatāḥ), defeated in planetary war (grahajitāḥ), debilitated (nīcagāḥ), or weak (durbalāḥ), and also those found in states such as "śayana" (lying down) – the planetary combinations (yogas) formed by such planets become destroyers of those (beneficial) yogas.
Links to all chapters:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6 (current chapter)
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
Chapter 77
Chapter 78
Chapter 79
Chapter 80
Chapter 81
Chapter 82
Chapter 83
Chapter 84
Chapter 85
Chapter 86
Chapter 87
Chapter 88
Chapter 89
Chapter 90
Chapter 91
Chapter 92
Chapter 93
Chapter 94
Chapter 95
Chapter 96
Chapter 97