बृहत्-पाराशर-होरा-शास्त्रम्
bṛhat-pārāśara-horā-śāstram
-
chapter-76
अथ पञ्चमहाभूतच्छायाज्ञानं वदामि ते ।
ज्ञायते येन खेटानां वर्तमानदशा बुधैः ॥१॥
ज्ञायते येन खेटानां वर्तमानदशा बुधैः ॥१॥
1. atha pañcamahābhūtacchāyājñānaṃ vadāmi te .
jñāyate yena kheṭānāṃ vartamānadaśā budhaiḥ.
jñāyate yena kheṭānāṃ vartamānadaśā budhaiḥ.
1.
atha pañcamahābhūtacchāyājñānam vadāmi te
jñāyate yena kheṭānām vartamānadaśā budhaiḥ
jñāyate yena kheṭānām vartamānadaśā budhaiḥ
1.
Now, I will explain to you the knowledge of the shadows of the five great elements (pañca mahābhūta), by which learned astrologers can understand the current planetary conditions.
शिखिभूखाम्बुवातानामधिपा मङ्गलादयः ।
तत्तद्बलावशाज्ज्ञेयं तत्तद्भूतभवं फलम् ॥२॥
तत्तद्बलावशाज्ज्ञेयं तत्तद्भूतभवं फलम् ॥२॥
2. śikhibhūkhāmbuvātānāmadhipā maṅgalādayaḥ .
tattadbalāvaśājjñeyaṃ tattadbhūtabhavaṃ phalam.
tattadbalāvaśājjñeyaṃ tattadbhūtabhavaṃ phalam.
2.
śikhibhūkhāmbuvātānām adhipāḥ maṅgalādayaḥ
tattadbalāvaśāt jñeyam tattadbhūtabhavam phalam
tattadbalāvaśāt jñeyam tattadbhūtabhavam phalam
2.
Mars and others are the lords of Fire, Earth, Sky (ether), Water, and Air respectively. Therefore, the results arising from each element (bhūta) should be understood based on the strength of their respective lords.
सबले मङ्गले वह्निस्वभावो जायते नरः ।
बुधे महीस्वभावः स्यादाकाशप्रकृतिर्गुरौ ॥३॥
बुधे महीस्वभावः स्यादाकाशप्रकृतिर्गुरौ ॥३॥
3. sabale maṅgale vahnisvabhāvo jāyate naraḥ .
budhe mahīsvabhāvaḥ syādākāśaprakṛtirgurau.
budhe mahīsvabhāvaḥ syādākāśaprakṛtirgurau.
3.
sabale maṅgale vahnisvabhāvaḥ jāyate naraḥ
budhe mahīsvabhāvaḥ syāt ākāśaprakṛtiḥ gurau
budhe mahīsvabhāvaḥ syāt ākāśaprakṛtiḥ gurau
3.
When Mars is strong, a person's nature (svabhāva) becomes fiery. When Mercury is strong, their nature (svabhāva) is earthy. When Jupiter is strong, their nature (prakṛti) is ethereal.
शुक्रे जलस्वभावश्च मारुतप्रकृतिः शनौ ।
मिश्रैर्मिश्रस्वभावश्च विज्ञेयो द्विजसत्तम ॥४॥
मिश्रैर्मिश्रस्वभावश्च विज्ञेयो द्विजसत्तम ॥४॥
4. śukre jalasvabhāvaśca mārutaprakṛtiḥ śanau .
miśrairmiśrasvabhāvaśca vijñeyo dvijasattama.
miśrairmiśrasvabhāvaśca vijñeyo dvijasattama.
4.
śukre jalasvabhāvaḥ ca mārutaprakṛtiḥ śanau
miśraiḥ miśrasvabhāvaḥ ca vijñeyaḥ dvijasattama
miśraiḥ miśrasvabhāvaḥ ca vijñeyaḥ dvijasattama
4.
O best among the twice-born (dvija), it should be known that Venus has a watery intrinsic nature (svabhāva), and Saturn has an airy intrinsic nature (prakṛti). From combinations, a mixed intrinsic nature (svabhāva) is to be understood.
सूर्ये वह्निस्वभावश्च जलप्रकृतिको विधौ ।
स्वदशायां ग्रहाश्छायां व्यंजयन्ति स्वभूतजाम् ॥५॥
स्वदशायां ग्रहाश्छायां व्यंजयन्ति स्वभूतजाम् ॥५॥
5. sūrye vahnisvabhāvaśca jalaprakṛtiko vidhau .
svadaśāyāṃ grahāśchāyāṃ vyaṃjayanti svabhūtajām.
svadaśāyāṃ grahāśchāyāṃ vyaṃjayanti svabhūtajām.
5.
sūrye vahnisvabhāvaḥ ca jalaprakṛtikaḥ vidhau
svadaśāyām grahāḥ chāyām vyañjayanti svabhūtjam
svadaśāyām grahāḥ chāyām vyañjayanti svabhūtjam
5.
The Sun has a fiery intrinsic nature (svabhāva), and the Moon has a watery intrinsic nature (prakṛti). During their own planetary periods (daśā), the planets manifest the influence born from their own elemental qualities.
क्षुधार्तश्चपलः शूरः कृशः प्राज्ञोऽतिभक्षणः ।
तीक्ष्नो गौरतनुर्मानी वह्निप्रकृतिको नरः ॥६॥
तीक्ष्नो गौरतनुर्मानी वह्निप्रकृतिको नरः ॥६॥
6. kṣudhārtaścapalaḥ śūraḥ kṛśaḥ prājño'tibhakṣaṇaḥ .
tīkṣno gauratanurmānī vahniprakṛtiko naraḥ.
tīkṣno gauratanurmānī vahniprakṛtiko naraḥ.
6.
kṣudhārtaḥ capalaḥ śūraḥ kṛśaḥ prājñaḥ atibhakṣaṇaḥ
tīkṣṇaḥ gauratanuḥ mānī vahni-prakṛtikaḥ naraḥ
tīkṣṇaḥ gauratanuḥ mānī vahni-prakṛtikaḥ naraḥ
6.
A person (nara) who possesses a fiery intrinsic nature (prakṛti) is hungry, restless, brave, lean, intelligent, prone to excessive eating, sharp or fierce, fair-bodied, and proud.
कर्पूरोत्पलफ़न्धाढ्यो भोगी स्थिरसुखी बली ।
क्षमावान् सिंहनादश्च महीप्रकृतिको नरः ॥७॥
क्षमावान् सिंहनादश्च महीप्रकृतिको नरः ॥७॥
7. karpūrotpalapha़ndhāḍhyo bhogī sthirasukhī balī .
kṣamāvān siṃhanādaśca mahīprakṛtiko naraḥ.
kṣamāvān siṃhanādaśca mahīprakṛtiko naraḥ.
7.
karpūrotpalagandhāḍhyaḥ bhogī sthirasukhī balī
kṣamāvān siṃhanādaḥ ca mahīprakṛtikaḥ naraḥ
kṣamāvān siṃhanādaḥ ca mahīprakṛtikaḥ naraḥ
7.
A person (nara) who possesses an earthy intrinsic nature (prakṛti) is fragrant like camphor and lotus, enjoys pleasures, experiences lasting happiness, is strong, patient, and has a commanding voice like a lion's roar.
शब्दार्थवित् सुनीतिज्ञो प्रगल्भो ज्ञानसंयुतः ।
विवृतास्योऽतिदीर्घश्च व्योमप्रकृतिसम्भवः ॥८॥
विवृतास्योऽतिदीर्घश्च व्योमप्रकृतिसम्भवः ॥८॥
8. śabdārthavit sunītijño pragalbho jñānasaṃyutaḥ .
vivṛtāsyo'tidīrghaśca vyomaprakṛtisambhavaḥ.
vivṛtāsyo'tidīrghaśca vyomaprakṛtisambhavaḥ.
8.
śabdārthavit sunītijñaḥ pragalbhaḥ jñānasaṃyutaḥ
vivṛtāsyaḥ atidīrghaḥ ca vyomaprakṛtisaṃbhavaḥ
vivṛtāsyaḥ atidīrghaḥ ca vyomaprakṛtisaṃbhavaḥ
8.
A person born of the nature of ether (vyoma prakṛti) is knowledgeable about the meanings of words, understands good policy, is confident, endowed with knowledge, has a wide mouth, and is very tall.
कान्तिमान् भारवाही च प्रियवाक् पृथिवीपतिः ।
बहुमित्रा मृदुर्विद्वान् जलप्रकृतिसम्भवः ॥९॥
बहुमित्रा मृदुर्विद्वान् जलप्रकृतिसम्भवः ॥९॥
9. kāntimān bhāravāhī ca priyavāk pṛthivīpatiḥ .
bahumitrā mṛdurvidvān jalaprakṛtisambhavaḥ.
bahumitrā mṛdurvidvān jalaprakṛtisambhavaḥ.
9.
kāntimān bhāravāhī ca priyavāk pṛthivīpatiḥ
bahumitrā mṛduḥ vidvān jalaprakṛtisaṃbhavaḥ
bahumitrā mṛduḥ vidvān jalaprakṛtisaṃbhavaḥ
9.
A person born of the nature of water (jala prakṛti) is radiant, a bearer of burdens, pleasant-spoken, a ruler (pṛthivīpati), has many friends, is gentle, and learned.
वायुतत्त्वाधिको दाता क्रोधी गौरोऽटनप्रियः ।
भूपतिश्च दुराधर्षः कृशाङ्गो जायते जनः ॥१०॥
भूपतिश्च दुराधर्षः कृशाङ्गो जायते जनः ॥१०॥
10. vāyutattvādhiko dātā krodhī gauro'ṭanapriyaḥ .
bhūpatiśca durādharṣaḥ kṛśāṅgo jāyate janaḥ.
bhūpatiśca durādharṣaḥ kṛśāṅgo jāyate janaḥ.
10.
vāyutattvādhikaḥ dātā krodhī gauraḥ aṭanapriyaḥ
bhūpatiḥ ca durādharṣaḥ kṛśāṅgaḥ jāyate janaḥ
bhūpatiḥ ca durādharṣaḥ kṛśāṅgaḥ jāyate janaḥ
10.
A person (jana) born with a predominance of the air element (vāyutattva) becomes generous, wrathful, fair-skinned, fond of wandering, a ruler (bhūpati), unassailable, and lean-bodied.
स्वर्णदीप्तिः शुभा दृष्टिः सर्वकार्यार्थसिद्धिता ।
विजयो धनलाभश्च वह्निभायां प्रजायते ॥११॥
विजयो धनलाभश्च वह्निभायां प्रजायते ॥११॥
11. svarṇadīptiḥ śubhā dṛṣṭiḥ sarvakāryārthasiddhitā .
vijayo dhanalābhaśca vahnibhāyāṃ prajāyate.
vijayo dhanalābhaśca vahnibhāyāṃ prajāyate.
11.
svarṇadīptiḥ śubhā dṛṣṭiḥ sarvakāryārthasiddhitā
vijayaḥ dhanalābhaḥ ca vahnibhāyām prajāyate
vijayaḥ dhanalābhaḥ ca vahnibhāyām prajāyate
11.
Gold-like radiance, auspicious vision, the accomplishment of all tasks and objectives, victory, and gain of wealth manifest in the nature of fire.
इष्टगन्धः शरीरे स्यात् सुस्निग्धनखदन्तता ।
धर्मार्थसुखलाभश्च भूमिच्छाया यदा भवेत् ॥१२॥
धर्मार्थसुखलाभश्च भूमिच्छाया यदा भवेत् ॥१२॥
12. iṣṭagandhaḥ śarīre syāt susnigdhanakhadantatā .
dharmārthasukhalābhaśca bhūmicchāyā yadā bhavet.
dharmārthasukhalābhaśca bhūmicchāyā yadā bhavet.
12.
iṣṭagandhaḥ śarīre syāt susnigdhakhadantatā
dharmaarthasukhalābhaḥ ca bhūmicchāyā yadā bhavet
dharmaarthasukhalābhaḥ ca bhūmicchāyā yadā bhavet
12.
When the shadow of the earth (bhūmicchāyā) is present, there will be a pleasant fragrance in the body, and one's nails and teeth will be smooth and well-formed. There will also be a gain of righteousness (dharma), prosperity, and happiness.
स्वच्चा गगनजा छाया वाक्पटुत्वप्रदा भवेत् ।
सुशब्दश्रवणोद्भूतं सुखं तत्र प्रजायते ॥१३॥
सुशब्दश्रवणोद्भूतं सुखं तत्र प्रजायते ॥१३॥
13. svaccā gaganajā chāyā vākpaṭutvapradā bhavet .
suśabdaśravaṇodbhūtaṃ sukhaṃ tatra prajāyate.
suśabdaśravaṇodbhūtaṃ sukhaṃ tatra prajāyate.
13.
svacchā gaganajā chāyā vākpaṭutvapradā bhavet
suśabdaśravaṇodbhūtam sukham tatra prajāyate
suśabdaśravaṇodbhūtam sukham tatra prajāyate
13.
When there is a clear, sky-born shadow (gaganajā chāyā), it bestows eloquence. From this, happiness arises there, born from the hearing of auspicious sounds.
मृदुता स्वस्थता देहे जलच्छाया यदा भवेत् ।
तदाऽभिष्टरसस्वादसुखं भवति देहिनः ॥१४॥
तदाऽभिष्टरसस्वादसुखं भवति देहिनः ॥१४॥
14. mṛdutā svasthatā dehe jalacchāyā yadā bhavet .
tadā'bhiṣṭarasasvādasukhaṃ bhavati dehinaḥ.
tadā'bhiṣṭarasasvādasukhaṃ bhavati dehinaḥ.
14.
mṛdutā svasthatā dehe jalacchāyā yadā bhavet
tadā abhiṣṭarasasvādasukham bhavati dehinaḥ
tadā abhiṣṭarasasvādasukham bhavati dehinaḥ
14.
When the shadow of water (jalacchāyā) is present, there will be softness and good health in the body. Then, for the embodied being, happiness from the taste of desired flavors (rasa) arises.
मालिन्यं मूढता दैत्यं रोगश्च पवनोद्भवाः ।
तदा च शोकसन्तापौ वायुच्छाया यदा भवेत् ॥१५॥
तदा च शोकसन्तापौ वायुच्छाया यदा भवेत् ॥१५॥
15. mālinyaṃ mūḍhatā daityaṃ rogaśca pavanodbhavāḥ .
tadā ca śokasantāpau vāyucchāyā yadā bhavet.
tadā ca śokasantāpau vāyucchāyā yadā bhavet.
15.
mālinyam mūḍhatā daityam rogaḥ ca pavanodbhavāḥ
tadā ca śokasantāpau vāyucchāyā yadā bhavet
tadā ca śokasantāpau vāyucchāyā yadā bhavet
15.
When the shadow of wind (vāyucchāyā) is present, there will be impurity, foolishness, a demonic nature, and diseases arising from imbalances of the wind (pavana) element. Then, there will also be sorrow and distress.
एवं फलं बुधैर्ज्ञेयं सबलेषु कुजादिषु ।
निर्बलेषु तथा तेषु वक्तव्यं व्यत्ययाद् द्विज ॥१६॥
निर्बलेषु तथा तेषु वक्तव्यं व्यत्ययाद् द्विज ॥१६॥
16. evaṃ phalaṃ budhairjñeyaṃ sabaleṣu kujādiṣu .
nirbaleṣu tathā teṣu vaktavyaṃ vyatyayād dvija.
nirbaleṣu tathā teṣu vaktavyaṃ vyatyayād dvija.
16.
evam phalam budhaiḥ jñeyam sabaleṣu kujādiṣu
nirbaleṣu tathā teṣu vaktavyam vyatyayāt dvija
nirbaleṣu tathā teṣu vaktavyam vyatyayāt dvija
16.
O twice-born (dvija), the wise (budhaiḥ) should understand the results (phalam) in this manner (evam): when Mars and the other planets (kujādiṣu) are strong (sabaleṣu), the effects should be declared accordingly. Similarly (tathā), when they (teṣu) are weak (nirbaleṣu), the results should be stated as the opposite (vyatyayāt).
नीचशत्रुभगैश्चापि विपरीतं फलं वदेत् ।
फलाप्तिरबलैः खेटैः स्वप्नचिन्तासु जायते ॥१७॥
फलाप्तिरबलैः खेटैः स्वप्नचिन्तासु जायते ॥१७॥
17. nīcaśatrubhagaiścāpi viparītaṃ phalaṃ vadet .
phalāptirabalaiḥ kheṭaiḥ svapnacintāsu jāyate.
phalāptirabalaiḥ kheṭaiḥ svapnacintāsu jāyate.
17.
nīcaśatrubhagaiḥ ca api viparītam phalam vadet
phalāptiḥ abalaiḥ kheṭaiḥ svapnacintāsu jāyate
phalāptiḥ abalaiḥ kheṭaiḥ svapnacintāsu jāyate
17.
One should also (ca api) declare an opposite (viparītam) result (phalam) when planets (bhagaiḥ) are in debilitation (nīca) or in an enemy's sign (śatru). The attainment (āptiḥ) of results (phala) through weak (abalaiḥ) planets (kheṭaiḥ) occurs (jāyate) in dreams and anxieties (svapnacintāsu).
तद्दुष्टफलशान्त्यर्थमपि चाज्ञातजन्मनाम् ।
फलपक्त्या दशा ज्ञेया वर्तमाना नभःसदाम् ॥१८॥
फलपक्त्या दशा ज्ञेया वर्तमाना नभःसदाम् ॥१८॥
18. tadduṣṭaphalaśāntyarthamapi cājñātajanmanām .
phalapaktyā daśā jñeyā vartamānā nabhaḥsadām.
phalapaktyā daśā jñeyā vartamānā nabhaḥsadām.
18.
tad duṣṭaphalaśāntyartham api ca ajñātajanmanām
phalapaktyā daśā jñeyā vartamānā nabhaḥsadām
phalapaktyā daśā jñeyā vartamānā nabhaḥsadām
18.
And (ca api) for the appeasement (śāntyartham) of those (tad) evil (duṣṭa) results (phala), also for those (nām) whose birth time (janma) is unknown (ajñāta), the current (vartamānā) planetary period (daśā) of the planets (nabhaḥsadām) should be understood (jñeyā) by means of the unfolding of results (phalapaktyā).
Links to all chapters:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76 (current chapter)
Chapter 77
Chapter 78
Chapter 79
Chapter 80
Chapter 81
Chapter 82
Chapter 83
Chapter 84
Chapter 85
Chapter 86
Chapter 87
Chapter 88
Chapter 89
Chapter 90
Chapter 91
Chapter 92
Chapter 93
Chapter 94
Chapter 95
Chapter 96
Chapter 97