मार्कण्डेय-पुराणम्
mārkaṇḍeya-purāṇam
-
chapter-58
क्रौष्टुकिरुवाच ।
भगवन् कथितं सम्यक् भवता भारतं मम ।
सरितः पर्वता देशा ये च तत्र वसन्ति वै ॥१॥
भगवन् कथितं सम्यक् भवता भारतं मम ।
सरितः पर्वता देशा ये च तत्र वसन्ति वै ॥१॥
1. krauṣṭukiruvāca .
bhagavan kathitaṃ samyak bhavatā bhārataṃ mama .
saritaḥ parvatā deśā ye ca tatra vasanti vai.
bhagavan kathitaṃ samyak bhavatā bhārataṃ mama .
saritaḥ parvatā deśā ye ca tatra vasanti vai.
1.
krauṣṭukiḥ uvāca bhagavan kathitam samyak bhavatā bhāratam
mama saritaḥ parvatāḥ deśāḥ ye ca tatra vasanti vai
mama saritaḥ parvatāḥ deśāḥ ye ca tatra vasanti vai
1.
Krauṣṭuki said: "O revered one, you have properly described Bhārata (India) to me, including its rivers, mountains, and regions, and also the people who reside there."
किन्तु कूर्मस्त्वया पूर्वं भारते भगवान् हरिः ।
कथितस्तस्य संस्थानं श्रोतुमिच्छाम्यशेषतः ॥२॥
कथितस्तस्य संस्थानं श्रोतुमिच्छाम्यशेषतः ॥२॥
2. kintu kūrmastvayā pūrvaṃ bhārate bhagavān hariḥ .
kathitastasya saṃsthānaṃ śrotumicchāmyaśeṣataḥ.
kathitastasya saṃsthānaṃ śrotumicchāmyaśeṣataḥ.
2.
kintu kūrmaḥ tvayā pūrvam bhārate bhagavān hariḥ
kathitaḥ tasya saṃsthānam śrotum icchāmi aśeṣataḥ
kathitaḥ tasya saṃsthānam śrotum icchāmi aśeṣataḥ
2.
However, you previously described the revered Lord Hari (Viṣṇu) as a tortoise in Bhārata (India). I now wish to hear about his exact position and arrangement completely.
कथं स संस्थितो देवः कूर्मरूपी जनार्दनः ।
शुभाशुभं मनुष्याणां व्यज्यते च ततः कथम् ।
यथामुखं यथापादन्तस्य तद् ब्रूह्यशेषतः ॥३॥
शुभाशुभं मनुष्याणां व्यज्यते च ततः कथम् ।
यथामुखं यथापादन्तस्य तद् ब्रूह्यशेषतः ॥३॥
3. kathaṃ sa saṃsthito devaḥ kūrmarūpī janārdanaḥ .
śubhāśubhaṃ manuṣyāṇāṃ vyajyate ca tataḥ katham .
yathāmukhaṃ yathāpādantasya tad brūhyaśeṣataḥ.
śubhāśubhaṃ manuṣyāṇāṃ vyajyate ca tataḥ katham .
yathāmukhaṃ yathāpādantasya tad brūhyaśeṣataḥ.
3.
katham sa saṃsthitaḥ devaḥ kūrmarūpī
janārdanaḥ śubhāśubham manuṣyāṇām
vyajyate ca tataḥ katham yathāmukham
yathāpādam tasya tat brūhi aśeṣataḥ
janārdanaḥ śubhāśubham manuṣyāṇām
vyajyate ca tataḥ katham yathāmukham
yathāpādam tasya tat brūhi aśeṣataḥ
3.
How is that divine Lord Janārdana (Viṣṇu), who has taken the form of a tortoise, situated? And how is the good and bad fortune of human beings revealed through him? Please describe everything in full detail, according to his face and according to his feet.
मार्कण्डेय उवाच ।
प्राङ्मुखो भगवान् देवः कूर्मरूपी व्यवस्थितः ।
आक्रम्य भारतं वर्षं नवभेदमिदं द्विज ॥४॥
प्राङ्मुखो भगवान् देवः कूर्मरूपी व्यवस्थितः ।
आक्रम्य भारतं वर्षं नवभेदमिदं द्विज ॥४॥
4. mārkaṇḍeya uvāca .
prāṅmukho bhagavān devaḥ kūrmarūpī vyavasthitaḥ .
ākramya bhārataṃ varṣaṃ navabhedamidaṃ dvija.
prāṅmukho bhagavān devaḥ kūrmarūpī vyavasthitaḥ .
ākramya bhārataṃ varṣaṃ navabhedamidaṃ dvija.
4.
mārkaṇḍeyaḥ uvāca prāṅmukhaḥ bhagavān devaḥ kūrmarūpī
vyavasthitaḥ ākramya bhāratam varṣam navabhedam idam dvija
vyavasthitaḥ ākramya bhāratam varṣam navabhedam idam dvija
4.
Mārkaṇḍeya said: "O twice-born (dvija), the revered divine Lord (deva), in the form of a tortoise, is situated facing east, pervading this Bhārata (India) region, which has nine divisions."
नवधा संस्थितान्यस्य नक्षत्राणि समन्ततः ।
विषयाश्च द्विजश्रेष्ठ ये सम्यक् तान्निबोध मे ॥५॥
विषयाश्च द्विजश्रेष्ठ ये सम्यक् तान्निबोध मे ॥५॥
5. navadhā saṃsthitānyasya nakṣatrāṇi samantataḥ .
viṣayāśca dvijaśreṣṭha ye samyak tānnibodha me.
viṣayāśca dvijaśreṣṭha ye samyak tānnibodha me.
5.
navadhā saṃsthitāni asya nakṣatrāṇi samantataḥ
viṣayāḥ ca dvijaśreṣṭha ye samyak tān nibodha me
viṣayāḥ ca dvijaśreṣṭha ye samyak tān nibodha me
5.
O best among the twice-born (dvija), learn from me thoroughly about these constellations, which are established all around in nine ways, and also about these regions.
वेदमन्त्रा विमाण्डव्याः शाल्वनीपास्तथा शकाः ।
उज्जिहानास्तथा वत्स घोषसंख्यास्तथा खसाः ॥६॥
उज्जिहानास्तथा वत्स घोषसंख्यास्तथा खसाः ॥६॥
6. vedamantrā vimāṇḍavyāḥ śālvanīpāstathā śakāḥ .
ujjihānāstathā vatsa ghoṣasaṃkhyāstathā khasāḥ.
ujjihānāstathā vatsa ghoṣasaṃkhyāstathā khasāḥ.
6.
vedamantrāḥ vimāṇḍavyāḥ śālvanīpāḥ tathā śakāḥ
ujjihānāḥ tathā vatsa ghoṣasaṃkhyāḥ tathā khasāḥ
ujjihānāḥ tathā vatsa ghoṣasaṃkhyāḥ tathā khasāḥ
6.
O dear child (vatsa), (these are) the Vedamantras, the Vimandavyas, the Shalva-Nipas, and the Shakas. Similarly, the Ujjihanas, the Ghoṣasaṃkhyas, and the Khasas.
मध्ये सारस्वता मत्स्याः शूरसेनाः समाथुराः ।
धर्मारण्या ज्योतिषिका गौरग्रीवा गुडाश्मकाः ॥७॥
धर्मारण्या ज्योतिषिका गौरग्रीवा गुडाश्मकाः ॥७॥
7. madhye sārasvatā matsyāḥ śūrasenāḥ samāthurāḥ .
dharmāraṇyā jyotiṣikā gauragrīvā guḍāśmakāḥ.
dharmāraṇyā jyotiṣikā gauragrīvā guḍāśmakāḥ.
7.
madhye sārasvatāḥ matsyāḥ śūrasenāḥ samāthurāḥ
dharmāraṇyāḥ jyotiṣikāḥ gauragrīvāḥ guḍāśmakāḥ
dharmāraṇyāḥ jyotiṣikāḥ gauragrīvāḥ guḍāśmakāḥ
7.
Among them are the Sarasvatas, the Matsyas, the Shurasenas together with the Mathuras, the Dharmaranyas (dharma-āraṇya), the Jyotiṣikas, the Gauragrīvas, and the Gudashmakas.
कालकोटिसपाषण्डाः पारियात्रनिवासिनः ।
कापिङ्गलाः कुरुर्बाह्यस्तथैवोडुम्बरा जनाः ॥८॥
कापिङ्गलाः कुरुर्बाह्यस्तथैवोडुम्बरा जनाः ॥८॥
8. kālakoṭisapāṣaṇḍāḥ pāriyātranivāsinaḥ .
kāpiṅgalāḥ kururbāhyastathaivoḍumbarā janāḥ.
kāpiṅgalāḥ kururbāhyastathaivoḍumbarā janāḥ.
8.
kālakotisapaṣaṇḍāḥ pāriyātranivāsinaḥ kāpiṅgalāḥ
kuruḥ bāhyaḥ tathā eva uḍumbarāḥ janāḥ
kuruḥ bāhyaḥ tathā eva uḍumbarāḥ janāḥ
8.
The Kālakotisapaṣaṇḍas, the residents of Pariyatra, the Kapiṅgalas, the Kurus from the outer region, and likewise the Uḍumbara people (jana).
वैदेहकाः सपाञ्चालाः संकेताः कङ्कमारुताः ।
गजाह्वयाश्च कूर्मस्य जलमध्यनिवासिनः ॥९॥
गजाह्वयाश्च कूर्मस्य जलमध्यनिवासिनः ॥९॥
9. vaidehakāḥ sapāñcālāḥ saṃketāḥ kaṅkamārutāḥ .
gajāhvayāśca kūrmasya jalamadhyanivāsinaḥ.
gajāhvayāśca kūrmasya jalamadhyanivāsinaḥ.
9.
vaidehakāḥ sapāñcālāḥ saṃketāḥ kaṅkamārutāḥ
gajahvayāḥ ca kūrmasya jalamadhyanivāsinaḥ
gajahvayāḥ ca kūrmasya jalamadhyanivāsinaḥ
9.
The people of Videha, along with the Pañcālas, Saṃketas, Kaṅkas, Marutas, and the Gajahvayas, are the inhabitants of the water-middle region of the (cosmic) tortoise.
कृत्तिका रोहिणी सौम्या एतेषां मध्यवासिनाम् ।
नक्षत्रत्रितयं विप्र शुभाशुभविपाकदम् ॥१०॥
नक्षत्रत्रितयं विप्र शुभाशुभविपाकदम् ॥१०॥
10. kṛttikā rohiṇī saumyā eteṣāṃ madhyavāsinām .
nakṣatratritayaṃ vipra śubhāśubhavipākadam.
nakṣatratritayaṃ vipra śubhāśubhavipākadam.
10.
kṛttikā rohiṇī saumyā eteṣām madhyavāsinām
nakṣatratritayam vipra śubhāśubhavipākadam
nakṣatratritayam vipra śubhāśubhavipākadam
10.
O Brāhmaṇa, for these inhabitants of the central region, the triad of lunar mansions - Kṛttikā, Rohiṇī, and Saumyā - bestows results that are both auspicious and inauspicious.
वृषध्वजोऽञ्जनश्चैव जम्ब्वाख्यो मानवाचलः ।
शूर्पकर्णो व्याघ्रमुखः खर्मकः कर्वटाशनः ॥११॥
शूर्पकर्णो व्याघ्रमुखः खर्मकः कर्वटाशनः ॥११॥
11. vṛṣadhvajo'ñjanaścaiva jambvākhyo mānavācalaḥ .
śūrpakarṇo vyāghramukhaḥ kharmakaḥ karvaṭāśanaḥ.
śūrpakarṇo vyāghramukhaḥ kharmakaḥ karvaṭāśanaḥ.
11.
vṛṣadhvajaḥ añjanaḥ ca eva jambvākhyaḥ mānavācalaḥ
śūrpakarṇaḥ vyāghramukhaḥ kharmakaḥ karvaṭāśanaḥ
śūrpakarṇaḥ vyāghramukhaḥ kharmakaḥ karvaṭāśanaḥ
11.
Also included are Vṛṣadhvaja, Añjana, and the mountain named Jambvākhya, along with Mānavācala, Śūrpakarṇa, Vyāghramukha, Kharmaka, and Karvaṭāśana.
तथा चन्द्रेश्वराश्चैव खशाश्च मगधास्तथा ।
गिरयो मैथिलाः शुभ्रास्तथा वदनदन्तुराः ॥१२॥
गिरयो मैथिलाः शुभ्रास्तथा वदनदन्तुराः ॥१२॥
12. tathā candreśvarāścaiva khaśāśca magadhāstathā .
girayo maithilāḥ śubhrāstathā vadanadanturāḥ.
girayo maithilāḥ śubhrāstathā vadanadanturāḥ.
12.
tathā candreśvarāḥ ca eva khaśāḥ ca magadhāḥ tathā
girayaḥ maithilāḥ śubhrāḥ tathā vadanadanturāḥ
girayaḥ maithilāḥ śubhrāḥ tathā vadanadanturāḥ
12.
And likewise, the Cāndreśvaras, as well as the Khaśas and Magadhas. Also, the Maithilas, the beautiful mountains, and those with rugged countenances.
प्राग्ज्योतिषाः सलौहित्याः सामुद्राः पुरुषादकाः ।
पुर्णोत्कटो भद्रगौरस्तथोदयगिरिर्द्विज ॥१३॥
पुर्णोत्कटो भद्रगौरस्तथोदयगिरिर्द्विज ॥१३॥
13. prāgjyotiṣāḥ salauhityāḥ sāmudrāḥ puruṣādakāḥ .
purṇotkaṭo bhadragaurastathodayagirirdvija.
purṇotkaṭo bhadragaurastathodayagirirdvija.
13.
prāgjyotiṣāḥ sa-lauhityāḥ sāmudrāḥ puruṣādakāḥ
purṇotkaṭaḥ bhadragauraḥ tathā udayagiriḥ dvija
purṇotkaṭaḥ bhadragauraḥ tathā udayagiriḥ dvija
13.
The people of Pragjyotisha, those residing by the Lohitya river, the maritime peoples, the man-eaters, as well as the Purṇotkaṭas, the Bhadragauras, and Udayagiri, O twice-born (dvija), are mentioned.
कशाया मेखलामुष्टास्ताम्रलिप्तैकपादपाः ।
वर्धमाना कोशलाश्च मुखे कूर्मस्य संश्थिताः ॥१४॥
वर्धमाना कोशलाश्च मुखे कूर्मस्य संश्थिताः ॥१४॥
14. kaśāyā mekhalāmuṣṭāstāmraliptaikapādapāḥ .
vardhamānā kośalāśca mukhe kūrmasya saṃśthitāḥ.
vardhamānā kośalāśca mukhe kūrmasya saṃśthitāḥ.
14.
kaśāyā mekhalāmuṣṭāḥ tāmralipta-eka-pādapāḥ
vardhamānāḥ kośalāḥ ca mukhe kūrmasya saṃsthitāḥ
vardhamānāḥ kośalāḥ ca mukhe kūrmasya saṃsthitāḥ
14.
The Kaśāyās, the Mekhalāmuṣṭas, the people of Tāmralipta and the One-footed people, the Vardhamānas, and the Kosalas are situated in the mouth of the tortoise.
रौद्रः पुनर्वसुः पुष्यो नक्षत्रत्रितयं मुखे ।
पादे तु दक्षिणे देशाः क्रौष्टुके वदतः शृणु ॥१५॥
पादे तु दक्षिणे देशाः क्रौष्टुके वदतः शृणु ॥१५॥
15. raudraḥ punarvasuḥ puṣyo nakṣatratritayaṃ mukhe .
pāde tu dakṣiṇe deśāḥ krauṣṭuke vadataḥ śṛṇu.
pāde tu dakṣiṇe deśāḥ krauṣṭuke vadataḥ śṛṇu.
15.
raudraḥ punarvasuḥ puṣyaḥ nakṣatra-tritayam mukhe
pāde tu dakṣiṇe deśāḥ krauṣṭuke vadataḥ śṛṇu
pāde tu dakṣiṇe deśāḥ krauṣṭuke vadataḥ śṛṇu
15.
The three nakṣatras - Raudra (Ardra), Punarvasu, and Puṣya - are in the mouth. Now, listen to me as I speak of the regions in the southern foot, specifically in the Krauṣṭuka division.
कलिङ्गवङ्गजठराः कोशला मूषिकास्तथा ।
चेदयश्चोर्ध्वकर्णाश्च मत्स्याद्या विन्ध्यवासिनः ॥१६॥
चेदयश्चोर्ध्वकर्णाश्च मत्स्याद्या विन्ध्यवासिनः ॥१६॥
16. kaliṅgavaṅgajaṭharāḥ kośalā mūṣikāstathā .
cedayaścordhvakarṇāśca matsyādyā vindhyavāsinaḥ.
cedayaścordhvakarṇāśca matsyādyā vindhyavāsinaḥ.
16.
kaliṅga-vaṅga-jaṭharāḥ kośalāḥ mūṣikāḥ tathā cedayāḥ
ca ūrdhvakarṇāḥ ca matsya-ādyāḥ vindhyavāsinaḥ
ca ūrdhvakarṇāḥ ca matsya-ādyāḥ vindhyavāsinaḥ
16.
The Kalingas, Vangas, and Jaṭharas, the Kosalas, and the Mūṣikas, as well as the Cedis, the Ūrdhvakarṇas, the Matsyas and others, along with the residents of the Vindhya mountains, are there (in the southern foot).
विदर्भा नारिकेलाश्च धर्मद्वीपास्तथैलिकाः ।
व्याघ्रग्रीवा महाग्रीवास्त्रैपुराः श्मश्रुधारिणः ॥१७॥
व्याघ्रग्रीवा महाग्रीवास्त्रैपुराः श्मश्रुधारिणः ॥१७॥
17. vidarbhā nārikelāśca dharmadvīpāstathailikāḥ .
vyāghragrīvā mahāgrīvāstraipurāḥ śmaśrudhāriṇaḥ.
vyāghragrīvā mahāgrīvāstraipurāḥ śmaśrudhāriṇaḥ.
17.
vidarbhāḥ nārikelāḥ ca dharmadvīpāḥ tathā ailikāḥ
vyāghragrīvāḥ mahāgrīvāḥ traipurāḥ śmaśrudhāriṇaḥ
vyāghragrīvāḥ mahāgrīvāḥ traipurāḥ śmaśrudhāriṇaḥ
17.
The people of Vidarbha, the Nārikelas, and the islanders of natural law (dharma), as well as the Ailikas, those with necks like tigers, those with great necks, the Tripuras, and the bearded ones.
कैष्किन्ध्या हैमकूटाश्च निषधाः कटकस्थलाः ।
दशार्णाहारिका नग्ना निषादाः काकुलालकाः ॥१८॥
दशार्णाहारिका नग्ना निषादाः काकुलालकाः ॥१८॥
18. kaiṣkindhyā haimakūṭāśca niṣadhāḥ kaṭakasthalāḥ .
daśārṇāhārikā nagnā niṣādāḥ kākulālakāḥ.
daśārṇāhārikā nagnā niṣādāḥ kākulālakāḥ.
18.
kaiṣkindhyāḥ haimakūṭāḥ ca niṣadhāḥ kaṭakasthalāḥ
daśārṇāhārikāḥ nagnāḥ niṣādāḥ kākulālakāḥ
daśārṇāhārikāḥ nagnāḥ niṣādāḥ kākulālakāḥ
18.
The people of Kaiṣkindhya, the Haimakūṭas, and the Niṣadhas, as well as the Kaṭakasthalas, the Daśārṇahārikas, the naked (nagna) people, the Niṣādas, and the Kāku-lālakas.
तथैव पर्णशबराः पादे वै पूर्वदक्षिणे ।
आश्लेषर्क्षं तथा पैत्र्यं फाल्गुण्यः प्रथदमास्तथा ॥१९॥
आश्लेषर्क्षं तथा पैत्र्यं फाल्गुण्यः प्रथदमास्तथा ॥१९॥
19. tathaiva parṇaśabarāḥ pāde vai pūrvadakṣiṇe .
āśleṣarkṣaṃ tathā paitryaṃ phālguṇyaḥ prathadamāstathā.
āśleṣarkṣaṃ tathā paitryaṃ phālguṇyaḥ prathadamāstathā.
19.
tathā eva parṇaśabarāḥ pāde vai pūrvadakṣiṇe
āśleṣarkṣam tathā paitryam phālguṇyaḥ prathadamāḥ tathā
āśleṣarkṣam tathā paitryam phālguṇyaḥ prathadamāḥ tathā
19.
Similarly, the Leaf-Śabaras (parṇaśabara) are verily in the southeast quarter. The constellation Āśleṣā, and likewise the paternal (paitrya) constellation (Maghā), and the first of the Phalgunis (Pūrva Phalguni) are also located there.
नक्षत्रत्रितयं पादमाश्रितं पूर्वदक्षिणम् ।
लङ्का कालाजिनाश्चैव शैलिका निकटास्तथा ॥२०॥
लङ्का कालाजिनाश्चैव शैलिका निकटास्तथा ॥२०॥
20. nakṣatratritayaṃ pādamāśritaṃ pūrvadakṣiṇam .
laṅkā kālājināścaiva śailikā nikaṭāstathā.
laṅkā kālājināścaiva śailikā nikaṭāstathā.
20.
nakṣatratritayam pādam āśritam pūrvadakṣiṇam
laṅkā kālājināḥ ca eva śailikāḥ nikaṭāḥ tathā
laṅkā kālājināḥ ca eva śailikāḥ nikaṭāḥ tathā
20.
The group of three constellations (nakṣatratritaya) is situated in the southeast quarter (pāda). Laṅkā, the Kālājinas, and indeed the Śailikas, and also the Nikaṭas, are also present there.
महेन्द्रमलयाद्रौ च दुर्दुरे च वसन्ति ये ।
कर्कोटकवने ये च भृगुकच्छाः सकोङ्कणा ॥२१॥
कर्कोटकवने ये च भृगुकच्छाः सकोङ्कणा ॥२१॥
21. mahendramalayādrau ca durdure ca vasanti ye .
karkoṭakavane ye ca bhṛgukacchāḥ sakoṅkaṇā.
karkoṭakavane ye ca bhṛgukacchāḥ sakoṅkaṇā.
21.
mahendramalayādrau ca durdure ca vasanti ye
karkoṭakavane ye ca bhṛgukacchāḥ sakoṅkaṇāḥ
karkoṭakavane ye ca bhṛgukacchāḥ sakoṅkaṇāḥ
21.
Those who dwell in the Mahendra and Malaya mountains, and in Durdura, and those who are in the Karkoṭaka forest, the people of Bhṛgukaccha along with the Koṅkaṇas.
सर्वाश्चैव तथाभीरा वेण्यास्तीरनिवासिनः ।
अवन्तयो दासपुरास्तथैवाकणिनो जनाः ॥२२॥
अवन्तयो दासपुरास्तथैवाकणिनो जनाः ॥२२॥
22. sarvāścaiva tathābhīrā veṇyāstīranivāsinaḥ .
avantayo dāsapurāstathaivākaṇino janāḥ.
avantayo dāsapurāstathaivākaṇino janāḥ.
22.
sarvāḥ ca eva tathā abhīrāḥ veṇyāḥ tīranivāsinaḥ
avantayaḥ dāṣapurāḥ tathā eva akaṇinaḥ janāḥ
avantayaḥ dāṣapurāḥ tathā eva akaṇinaḥ janāḥ
22.
And all those Abhīras, as well as the residents on the banks of the Veṇī, the Avantis, the Dāṣapuras, and also the Akaṇina people.
महाराष्ट्राः सकर्णाटा गोनर्दाश्चित्रकूटकाः ।
चोलाः कोलगिराश्चैव क्रौञ्चद्वीपजटाधराः ॥२३॥
चोलाः कोलगिराश्चैव क्रौञ्चद्वीपजटाधराः ॥२३॥
23. mahārāṣṭrāḥ sakarṇāṭā gonardāścitrakūṭakāḥ .
colāḥ kolagirāścaiva krauñcadvīpajaṭādharāḥ.
colāḥ kolagirāścaiva krauñcadvīpajaṭādharāḥ.
23.
mahārāṣṭrāḥ sakarṇāṭāḥ gonardāḥ citrakūṭakāḥ
colāḥ kolagirāḥ ca eva krauñcadvīpajaṭādharāḥ
colāḥ kolagirāḥ ca eva krauñcadvīpajaṭādharāḥ
23.
The Mahārāṣṭras along with the Karṇāṭas, the Gonardas, the Citrakūṭakas, the Colas, the Kolagiras, and also the ascetics (jaṭādharāḥ) of Krauñca island.
कावेरी ऋष्यमूकस्था नासिक्याश्चैव ये जनाः ।
शङ्खशुक्त्यादिवैदूर्यशैलप्रान्तचराश्च ये ॥२४॥
शङ्खशुक्त्यादिवैदूर्यशैलप्रान्तचराश्च ये ॥२४॥
24. kāverī ṛṣyamūkasthā nāsikyāścaiva ye janāḥ .
śaṅkhaśuktyādivaidūryaśailaprāntacarāśca ye.
śaṅkhaśuktyādivaidūryaśailaprāntacarāśca ye.
24.
kāverī ṛṣyamūkasthāḥ nāsikyāḥ ca eva ye janāḥ
śaṅkhaśuktyādivaidūryaśailaprāntacarāḥ ca ye
śaṅkhaśuktyādivaidūryaśailaprāntacarāḥ ca ye
24.
The people of Kāverī, those residing in Ṛṣyamūka, and also the people of Nāsikā, and those who dwell in the mountain regions near Śaṅkha, Śukti, and Vaidūrya, among others.
तथा वारिचराः कोलाः चर्मपट्टनिवासिनः ।
गणबाह्याः पराः कृष्णा द्वीपवासनिवासिनः ॥२५॥
गणबाह्याः पराः कृष्णा द्वीपवासनिवासिनः ॥२५॥
25. tathā vāricarāḥ kolāḥ carmapaṭṭanivāsinaḥ .
gaṇabāhyāḥ parāḥ kṛṣṇā dvīpavāsanivāsinaḥ.
gaṇabāhyāḥ parāḥ kṛṣṇā dvīpavāsanivāsinaḥ.
25.
tathā vāricarāḥ kolāḥ carmapaṭṭanivāsinaḥ
gaṇabāhyāḥ parāḥ kṛṣṇāḥ dvīpavāsanivāsinaḥ
gaṇabāhyāḥ parāḥ kṛṣṇāḥ dvīpavāsanivāsinaḥ
25.
Similarly, there are the Vāricaras (water-dwellers), the Kolas (a tribal group), those living on leather strips, the Gaṇabāhyas (outcasts), the distant Kṛṣṇas (black people), and the island-dwellers.
सूर्याद्रौ कुमुदाद्रौ च ते वसन्ति तथा जनाः ।
औखावनाः सपिशिकास्तथा ये कर्मनायकाः ॥२६॥
औखावनाः सपिशिकास्तथा ये कर्मनायकाः ॥२६॥
26. sūryādrau kumudādrau ca te vasanti tathā janāḥ .
aukhāvanāḥ sapiśikāstathā ye karmanāyakāḥ.
aukhāvanāḥ sapiśikāstathā ye karmanāyakāḥ.
26.
sūryādrau kumudādrau ca te vasanti tathā janāḥ
aukhavanāḥ sapiśikāḥ tathā ye karmanāyakāḥ
aukhavanāḥ sapiśikāḥ tathā ye karmanāyakāḥ
26.
These people also live on Sūryādri (Sun Mountain) and Kumudādri (Lotus Mountain). Similarly, there are the Aukhavanas, those accompanied by Piśikas, and those who are the leaders of actions (karma).
तक्षिणाः कौरुषा ये च ऋषिकास्तापसाश्रमाः ।
ऋषभाः सिहलाश्चैव तथा काञ्चीनिवासिनः ॥२७॥
ऋषभाः सिहलाश्चैव तथा काञ्चीनिवासिनः ॥२७॥
27. takṣiṇāḥ kauruṣā ye ca ṛṣikāstāpasāśramāḥ .
ṛṣabhāḥ sihalāścaiva tathā kāñcīnivāsinaḥ.
ṛṣabhāḥ sihalāścaiva tathā kāñcīnivāsinaḥ.
27.
takṣiṇāḥ kauruṣāḥ ye ca ṛṣikāḥ tāpasāśramāḥ
ṛṣabhāḥ siṃhalāḥ ca eva tathā kāñcīnivāsinaḥ
ṛṣabhāḥ siṃhalāḥ ca eva tathā kāñcīnivāsinaḥ
27.
Also included are the Takṣiṇas, the Kouruṣas, and those who are Ṛṣikas, along with people from ascetic dwellings (āśrama). There are also the Ṛṣabhas, the Siṃhalas, and the inhabitants of Kāñcī.
तिलङ्गा कुञ्जारदरीकच्छवासाश्च ये जनाः ।
ताम्रपर्णो तथा कुक्षिरिति कूर्मस्य दक्षिणः ॥२८॥
ताम्रपर्णो तथा कुक्षिरिति कूर्मस्य दक्षिणः ॥२८॥
28. tilaṅgā kuñjāradarīkacchavāsāśca ye janāḥ .
tāmraparṇo tathā kukṣiriti kūrmasya dakṣiṇaḥ.
tāmraparṇo tathā kukṣiriti kūrmasya dakṣiṇaḥ.
28.
tilaṅgā kuñjāradarīkacchavāsāḥ ca ye janāḥ
tāmraparṇo tathā kukṣiḥ iti kūrmasya dakṣiṇaḥ
tāmraparṇo tathā kukṣiḥ iti kūrmasya dakṣiṇaḥ
28.
There are the Tilaṅgas, and those people who live in the region of Kuñjāradarīkaccha. Also, Tāmraparṇo and Kukṣi - thus concludes the description of the southern part of the Kūrma (world-turtle).
फाल्गुन्यश्चोत्तरा हस्ता चित्रा चर्क्षत्रयं द्विज ।
कूर्मस्य दक्षिणे कुक्षौ बाह्यपादस्तथापरम् ॥२९॥
कूर्मस्य दक्षिणे कुक्षौ बाह्यपादस्तथापरम् ॥२९॥
29. phālgunyaścottarā hastā citrā carkṣatrayaṃ dvija .
kūrmasya dakṣiṇe kukṣau bāhyapādastathāparam.
kūrmasya dakṣiṇe kukṣau bāhyapādastathāparam.
29.
Phālgunyaḥ ca uttarā hastā citrā ca ṛkṣatrayam dvija
kūrmasya dakṣiṇe kukṣau bāhyapādaḥ tathā aparam
kūrmasya dakṣiṇe kukṣau bāhyapādaḥ tathā aparam
29.
O twice-born (dvija), Pūrva Phālgunī, and the three constellations Uttarā Phālgunī, Hastā, and Citrā, are located in the southern flank (kukṣi) of the cosmic tortoise (kūrma), as well as its outer foot (bāhyapāda) and other regions.
काम्बोजाः पह्लवाश्चैव तथैव वहवामुखाः ।
तथा च सिन्दुसौवीराः सानर्ता वनितामुखाः ॥३०॥
तथा च सिन्दुसौवीराः सानर्ता वनितामुखाः ॥३०॥
30. kāmbojāḥ pahlavāścaiva tathaiva vahavāmukhāḥ .
tathā ca sindusauvīrāḥ sānartā vanitāmukhāḥ.
tathā ca sindusauvīrāḥ sānartā vanitāmukhāḥ.
30.
Kāmbojāḥ pahlavāḥ ca eva tathā eva vahavāmukhāḥ
tathā ca sindhusauvīrāḥ sānartāḥ vanitāmukhāḥ
tathā ca sindhusauvīrāḥ sānartāḥ vanitāmukhāḥ
30.
Kambojas, Pahlavas, and the Vahavāmukhas are found there. Similarly, the Sindhu-Sauvīras, along with the Anartas and Vanitāmukhas, are also present.
द्रावणाः मार्गिकाः शूद्रा कर्णप्राधेयवर्वराः ।
किराताः पारदाः पाण्ड्यास्तथा पारशवाः कलाः ॥३१॥
किराताः पारदाः पाण्ड्यास्तथा पारशवाः कलाः ॥३१॥
31. drāvaṇāḥ mārgikāḥ śūdrā karṇaprādheyavarvarāḥ .
kirātāḥ pāradāḥ pāṇḍyāstathā pāraśavāḥ kalāḥ.
kirātāḥ pāradāḥ pāṇḍyāstathā pāraśavāḥ kalāḥ.
31.
Drāvaṇāḥ mārgikāḥ śūdrā karṇaprādheyavarvarāḥ
kirātāḥ pāradāḥ pāṇḍyāḥ tathā pāraśavāḥ kalāḥ
kirātāḥ pāradāḥ pāṇḍyāḥ tathā pāraśavāḥ kalāḥ
31.
The Drāvaṇas, Mārgikas, Śūdras, and the Karṇaprādheya Varvaras are present. Also there are the Kirātas, Pāradas, Pāṇḍyas, and similarly the Pāraśavas and Kalas.
धूर्तका हैमगिरिकाः सिन्धुकालकवैरताः ।
सौराष्ट्रा दरदाश्चैव द्राविडाश्च महार्णवाः ॥३२॥
सौराष्ट्रा दरदाश्चैव द्राविडाश्च महार्णवाः ॥३२॥
32. dhūrtakā haimagirikāḥ sindhukālakavairatāḥ .
saurāṣṭrā daradāścaiva drāviḍāśca mahārṇavāḥ.
saurāṣṭrā daradāścaiva drāviḍāśca mahārṇavāḥ.
32.
Dhūrtakā haimagirikāḥ sindhukālakavairatāḥ
saurāṣṭrā daradāḥ ca eva drāviḍāḥ ca mahārṇavāḥ
saurāṣṭrā daradāḥ ca eva drāviḍāḥ ca mahārṇavāḥ
32.
The Dhūrtakas, Haimagirikās, and the Sindhu-Kālaka-Vairatas are found. The Saurashtras, Daradas, and similarly the Drāviḍas, along with the Mahārṇavas, are also present.
एते जनपदाः पादे स्थिता वै दक्षिणेऽपरे ।
स्वात्यो विशाखा मैत्रञ्च नक्षत्रत्रयमेव च ॥३३॥
स्वात्यो विशाखा मैत्रञ्च नक्षत्रत्रयमेव च ॥३३॥
33. ete janapadāḥ pāde sthitā vai dakṣiṇe'pare .
svātyo viśākhā maitrañca nakṣatratrayameva ca.
svātyo viśākhā maitrañca nakṣatratrayameva ca.
33.
ete janapadāḥ pāde sthitā vai dakṣiṇe apare
svātī viśākhā maitram ca nakṣatratrayam eva ca
svātī viśākhā maitram ca nakṣatratrayam eva ca
33.
These countries are indeed situated in the western part of the south. Also, the three constellations are Svātī, Viśākhā, and Maitra (Anurādhā).
मणिमेघः क्षुराद्रिश्च खञ्जनोऽस्तगिरिस्तथा ।
अपरान्तिका हैहयाश्च शान्तिका विप्रशस्तकाः ॥३४॥
अपरान्तिका हैहयाश्च शान्तिका विप्रशस्तकाः ॥३४॥
34. maṇimeghaḥ kṣurādriśca khañjano'stagiristathā .
aparāntikā haihayāśca śāntikā vipraśastakāḥ.
aparāntikā haihayāśca śāntikā vipraśastakāḥ.
34.
maṇimeghaḥ kṣurādriḥ ca khañjanaḥ astagiriḥ tathā
aparāntikāḥ haihayāḥ ca śāntikāḥ vipraśastakāḥ
aparāntikāḥ haihayāḥ ca śāntikāḥ vipraśastakāḥ
34.
Maṇimegha, Kṣurādri, Khañjana, and Astagiri (are among them). Similarly, Aparāntikā, Haihaya, Śāntikā, and Vipraśastaka (peoples are listed).
कौङ्कणाः पञ्चनदका वामना ह्यवरास्तथा ।
तारक्षुरा ह्यङ्गतकाः कर्कराः शाल्मवेश्मकाः ॥३५॥
तारक्षुरा ह्यङ्गतकाः कर्कराः शाल्मवेश्मकाः ॥३५॥
35. kauṅkaṇāḥ pañcanadakā vāmanā hyavarāstathā .
tārakṣurā hyaṅgatakāḥ karkarāḥ śālmaveśmakāḥ.
tārakṣurā hyaṅgatakāḥ karkarāḥ śālmaveśmakāḥ.
35.
kauṅkaṇāḥ pañcanadakāḥ vāmanāḥ hi avarāḥ tathā
tārakṣurāḥ hi aṅgatakāḥ karkarāḥ śālmavesmakāḥ
tārakṣurāḥ hi aṅgatakāḥ karkarāḥ śālmavesmakāḥ
35.
The Kauṅkaṇas, Pañcanada, Vāmanas, and indeed the Avaras (are also listed). Similarly, the Tārakṣuras, and indeed the Aṅgatakas, Karkaras, and Śālmavesmakas (are mentioned).
गुरुस्विराः फल्गुणका वेणुमत्याञ्च ये जनाः ।
तथा फल्गुलुका घोरा गुरुहाश्च कलास्तथा ॥३६॥
तथा फल्गुलुका घोरा गुरुहाश्च कलास्तथा ॥३६॥
36. gurusvirāḥ phalguṇakā veṇumatyāñca ye janāḥ .
tathā phalgulukā ghorā guruhāśca kalāstathā.
tathā phalgulukā ghorā guruhāśca kalāstathā.
36.
gurusvirāḥ phalguṇakāḥ veṇumatyām ca ye janāḥ
tathā phalgulukāḥ ghorāḥ guruhāḥ ca kalāḥ tathā
tathā phalgulukāḥ ghorāḥ guruhāḥ ca kalāḥ tathā
36.
The Gurusviras, Phalguṇakas, and those people who are in Veṇumatī (are included). Likewise, the dreadful Phalgulukas, the Guruhas, and the Kalas (are also mentioned).
एकेक्षणा वाजिकेशा दीर्घग्रीवाः सचूलिकाः ।
अश्वकेशास्तथा पुच्छे जनाः कूर्मस्य संस्थिताः ॥३७॥
अश्वकेशास्तथा पुच्छे जनाः कूर्मस्य संस्थिताः ॥३७॥
37. ekekṣaṇā vājikeśā dīrghagrīvāḥ sacūlikāḥ .
aśvakeśāstathā pucche janāḥ kūrmasya saṃsthitāḥ.
aśvakeśāstathā pucche janāḥ kūrmasya saṃsthitāḥ.
37.
ekeṣaṇāḥ vāji-keśāḥ dīrgha-grīvāḥ sa-cūlikāḥ
aśva-keśāḥ tathā pucce janāḥ kūrmasya saṃsthitāḥ
aśva-keśāḥ tathā pucce janāḥ kūrmasya saṃsthitāḥ
37.
People with one eye, horse-like hair, long necks, and crests, as well as horse-like hair on their tails, are situated on the tortoise.
ऐन्द्रं मूलन्तथाषाग नक्षत्रत्रयमेव च ।
माण्डव्याश्चण्डखाराश्च अश्वकालनतास्तथा ॥३८॥
माण्डव्याश्चण्डखाराश्च अश्वकालनतास्तथा ॥३८॥
38. aindraṃ mūlantathāṣāga nakṣatratrayameva ca .
māṇḍavyāścaṇḍakhārāśca aśvakālanatāstathā.
māṇḍavyāścaṇḍakhārāśca aśvakālanatāstathā.
38.
aindram mūlam tathā āṣāga nakṣatra-trayam eva ca
māṇḍavyāḥ caṇḍa-khārāḥ ca aśva-kāla-natāḥ tathā
māṇḍavyāḥ caṇḍa-khārāḥ ca aśva-kāla-natāḥ tathā
38.
The Mūla (mūlam) constellation, associated with Indra, and the Āṣāḍha (āṣāga) constellations, indeed constitute a group of three constellations. Also, there are the Maṇḍavya people, the fiercely harsh ones, and those who are bowed by horses and time.
कुन्यतालडहाश्चैव स्त्रीबाह्या बालिक्रास्तथा ।
नृसिंहा वेणुमत्याञ्च बलावस्थास्तथापरे ॥३९॥
नृसिंहा वेणुमत्याञ्च बलावस्थास्तथापरे ॥३९॥
39. kunyatālaḍahāścaiva strībāhyā bālikrāstathā .
nṛsiṃhā veṇumatyāñca balāvasthāstathāpare.
nṛsiṃhā veṇumatyāñca balāvasthāstathāpare.
39.
kunyā-tālaḍahāḥ ca eva strī-bāhyāḥ bālikrāḥ tathā
nṛ-siṃhāḥ veṇumatyām ca bala-avasthāḥ tathā apare
nṛ-siṃhāḥ veṇumatyām ca bala-avasthāḥ tathā apare
39.
And indeed, there are the Kunyātālaḍhas, and those external to women, as well as the Bālikras. Also, the Nṛsiṃhas (man-lions) in Veṇumatī, and other powerful ones.
धर्मबद्धास्तथालूका उरुकर्मस्थिता जनाः ।
वामपादे जनाः पार्श्वे स्थिताः कूर्मस्य भागुरे ॥४०॥
वामपादे जनाः पार्श्वे स्थिताः कूर्मस्य भागुरे ॥४०॥
40. dharmabaddhāstathālūkā urukarmasthitā janāḥ .
vāmapāde janāḥ pārśve sthitāḥ kūrmasya bhāgure.
vāmapāde janāḥ pārśve sthitāḥ kūrmasya bhāgure.
40.
dharma-baddhāḥ tathā alūkāḥ uru-karma-sthitāḥ janāḥ
vāma-pāde janāḥ pārśve sthitāḥ kūrmasya bhāgure
vāma-pāde janāḥ pārśve sthitāḥ kūrmasya bhāgure
40.
People bound by natural law (dharma), as well as owls (alūkāḥ), and people engaged in great actions (karma). There are also people on the left foot, and those situated on the side of the tortoise (kūrma) in Bhāgura.
आषाढाश्रवणे चैव धनिष्ठा यत्र संस्थिता ।
कैलासो हिमवांश्चैव धनुष्मान् वसुमांस्तथा ॥४१॥
कैलासो हिमवांश्चैव धनुष्मान् वसुमांस्तथा ॥४१॥
41. āṣāḍhāśravaṇe caiva dhaniṣṭhā yatra saṃsthitā .
kailāso himavāṃścaiva dhanuṣmān vasumāṃstathā.
kailāso himavāṃścaiva dhanuṣmān vasumāṃstathā.
41.
āṣāḍhāśravaṇe ca eva dhaniṣṭhā yatra saṃsthitā
kailāsaḥ himavān ca eva dhanuṣmān vasumān tathā
kailāsaḥ himavān ca eva dhanuṣmān vasumān tathā
41.
The peoples of Āṣāḍha and Śravaṇa, and also the Dhaniṣṭhas (from the region) where they are located. Similarly, the Kailāsas, Himavāns, Dhanuṣmāns, and Vasumāns (are present).
क्रौञ्चाः कुरुवकाश्चैव क्षुद्रवीणाश्च ये जनाः ।
रसालया सकैकेया भोगप्रस्थाः सयामुनाः ॥४२॥
रसालया सकैकेया भोगप्रस्थाः सयामुनाः ॥४२॥
42. krauñcāḥ kuruvakāścaiva kṣudravīṇāśca ye janāḥ .
rasālayā sakaikeyā bhogaprasthāḥ sayāmunāḥ.
rasālayā sakaikeyā bhogaprasthāḥ sayāmunāḥ.
42.
krauncāḥ kuruvakāḥ ca eva kṣudravīṇāḥ ca ye janāḥ
rasālayāḥ sakaikeyāḥ bhogaprasthāḥ sayāmunāḥ
rasālayāḥ sakaikeyāḥ bhogaprasthāḥ sayāmunāḥ
42.
The Krauñcas, the Kuruvakas, and also those people who are Kṣudravīṇas. The Rasālayas, along with the Kaikeyas, the Bhogaprasthas, and along with the Yamunas (are present).
अन्तर्द्वोपास्त्रिगर्ताश्च अग्नीज्याः सार्दना जनाः ।
तथैवाश्वमुखाः प्राप्ताश्चिविडाः केशधारिणः ॥४३॥
तथैवाश्वमुखाः प्राप्ताश्चिविडाः केशधारिणः ॥४३॥
43. antardvopāstrigartāśca agnījyāḥ sārdanā janāḥ .
tathaivāśvamukhāḥ prāptāściviḍāḥ keśadhāriṇaḥ.
tathaivāśvamukhāḥ prāptāściviḍāḥ keśadhāriṇaḥ.
43.
antardvīpāḥ trigartāḥ ca agnījyāḥ sārdanāḥ janāḥ
tathā eva aśvamukhāḥ prāptāḥ civīḍāḥ keśadhāriṇaḥ
tathā eva aśvamukhāḥ prāptāḥ civīḍāḥ keśadhāriṇaḥ
43.
The Antardvīpas, the Trigartas, and also the people who are Agnījyas and those with the Ardanas. Similarly, the Aśvamukhas (Horse-faced people) have arrived, along with the Civīḍas and the Keśadhāriṇas (Hair-wearers).
दासेरका वाटधानाः शवधानास्तथैव च ।
पुष्कलाधमकैरातास्तथा तक्षशिलाश्रयाः ॥४४॥
पुष्कलाधमकैरातास्तथा तक्षशिलाश्रयाः ॥४४॥
44. dāserakā vāṭadhānāḥ śavadhānāstathaiva ca .
puṣkalādhamakairātāstathā takṣaśilāśrayāḥ.
puṣkalādhamakairātāstathā takṣaśilāśrayāḥ.
44.
dāserakāḥ vāṭadhānāḥ śavadhānāḥ tathā eva ca
puṣkalādhamakairātāḥ tathā takṣaśilāśrayāḥ
puṣkalādhamakairātāḥ tathā takṣaśilāśrayāḥ
44.
The Dāserakas, the Vāṭadhānas, and similarly the Śavadhānas. Also, the Puṣkalas, Adhamas, and Kairātas, as well as those residing in Takṣaśilā (Taxila).
अम्बाला मालवा मद्रा वेणुकाः सवदन्तिकाः ।
पिङ्गला मानकलहा हूणाः कोहलकास्तथा ॥४५॥
पिङ्गला मानकलहा हूणाः कोहलकास्तथा ॥४५॥
45. ambālā mālavā madrā veṇukāḥ savadantikāḥ .
piṅgalā mānakalahā hūṇāḥ kohalakāstathā.
piṅgalā mānakalahā hūṇāḥ kohalakāstathā.
45.
ambālāḥ mālavāḥ madrāḥ veṇukāḥ savadantikāḥ
piṅgalāḥ mānakalahāḥ hūṇāḥ kohalakāḥ tathā
piṅgalāḥ mānakalahāḥ hūṇāḥ kohalakāḥ tathā
45.
The Ambālās, Mālavās, Madrās, Veṇukās, and Savadantikās; likewise, the Piṅgalās, Mānakalahās, Hūṇās, and Kohalakās, are mentioned.
माण्डव्या भूतियुवकाः शातका हेमतारकाः ।
यशोमत्याः सगान्धाराः खरसागरराशयः ॥४६॥
यशोमत्याः सगान्धाराः खरसागरराशयः ॥४६॥
46. māṇḍavyā bhūtiyuvakāḥ śātakā hematārakāḥ .
yaśomatyāḥ sagāndhārāḥ kharasāgararāśayaḥ.
yaśomatyāḥ sagāndhārāḥ kharasāgararāśayaḥ.
46.
māṇḍavyāḥ bhūtiyuvakāḥ śātakāḥ hematārakāḥ
yaśomatyāḥ sa-gāndhārāḥ kharasāgararāśayaḥ
yaśomatyāḥ sa-gāndhārāḥ kharasāgararāśayaḥ
46.
The Māṇḍavyās, Bhūtiyuvakās, Śātakās, and Hematārakās; also, the Gāndhārās with (the region of) Yaśomatī, and the Kharasāgararāśayas (peoples/regions) are mentioned.
यौधेया दासमेयाश्च राजन्याः श्यामकास्तथा ।
क्षेमधूर्ताश्च कूर्मस्य वामकुक्षिमुपाश्रिताः ॥४७॥
क्षेमधूर्ताश्च कूर्मस्य वामकुक्षिमुपाश्रिताः ॥४७॥
47. yaudheyā dāsameyāśca rājanyāḥ śyāmakāstathā .
kṣemadhūrtāśca kūrmasya vāmakukṣimupāśritāḥ.
kṣemadhūrtāśca kūrmasya vāmakukṣimupāśritāḥ.
47.
yaudheyāḥ dāsameyāḥ ca rājanyāḥ śyāmakāḥ tathā
kṣemadhūrtāḥ ca kūrmasya vāma-kukṣim upāśritāḥ
kṣemadhūrtāḥ ca kūrmasya vāma-kukṣim upāśritāḥ
47.
The Yaudheyas, Dāsameyas, Rājanyas, and Śyāmakas; and also the Kṣemadhūrtas, who reside in the left flank of the Tortoise (Kūrma).
वारुणञ्चात्र नक्षत्रं तत्र प्रौष्ठपदाद्वयम् ।
येन किन्नरराज्यञ्च पुशुपालं सकीचकम् ॥४८॥
येन किन्नरराज्यञ्च पुशुपालं सकीचकम् ॥४८॥
48. vāruṇañcātra nakṣatraṃ tatra prauṣṭhapadādvayam .
yena kinnararājyañca puśupālaṃ sakīcakam.
yena kinnararājyañca puśupālaṃ sakīcakam.
48.
vāruṇam ca atra nakṣatram tatra prauṣṭhapadā-dvayam
yena kinnara-rājyam ca puśupālam sa-kīcakam
yena kinnara-rājyam ca puśupālam sa-kīcakam
48.
Here, the Varuṇa constellation (nakṣatra), specifically the pair of Bhādrapadā stars, is found. By this, the Kinnara kingdom, Puśupāla, and Kīcaka along with it, are associated.
काश्मीरकं तथा राष्ट्रमभिसारजनस्तथा ।
दवदास्त्वङ्गनाश्चैव कुलटा वनराष्ट्रकाः ॥४९॥
दवदास्त्वङ्गनाश्चैव कुलटा वनराष्ट्रकाः ॥४९॥
49. kāśmīrakaṃ tathā rāṣṭramabhisārajanastathā .
davadāstvaṅganāścaiva kulaṭā vanarāṣṭrakāḥ.
davadāstvaṅganāścaiva kulaṭā vanarāṣṭrakāḥ.
49.
kāśmīrakam tathā rāṣṭram abhisārajanaḥ tathā
davadāḥ tu aṅganāḥ ca eva kulaṭā vanarāṣṭrakāḥ
davadāḥ tu aṅganāḥ ca eva kulaṭā vanarāṣṭrakāḥ
49.
The Kashmirian people and the Rāṣṭras, as well as the Abhisara people; and the Davadas, the Anganas, the Kulaṭas, and the Vanarāṣṭrakas.
सैरिष्ठा ब्रह्मपुरकास्तथैव वनवाह्यकाः ।
किरातकौशिका नन्दा जनाः पह्णवलोलनाः ॥५०॥
किरातकौशिका नन्दा जनाः पह्णवलोलनाः ॥५०॥
50. sairiṣṭhā brahmapurakāstathaiva vanavāhyakāḥ .
kirātakauśikā nandā janāḥ pahṇavalolanāḥ.
kirātakauśikā nandā janāḥ pahṇavalolanāḥ.
50.
sairiṣṭhāḥ brahmapurakāḥ tathā eva vanavāhyakāḥ
kirātakausikā nandāḥ janāḥ pahṇavalolanāḥ
kirātakausikā nandāḥ janāḥ pahṇavalolanāḥ
50.
The Sairiṣṭhas, the Brahmapurakas, and also the Vanavāhyakas; the Kirāta Kauśikas, the Nandas, the Janas, and the Pahṇavalolanas.
दार्वादा मरकाश्चैव कुरटाश्चान्नदारकाः ।
एकपादा खशा घोषाः स्वर्गभौमानवद्यकाः ॥५१॥
एकपादा खशा घोषाः स्वर्गभौमानवद्यकाः ॥५१॥
51. dārvādā marakāścaiva kuraṭāścānnadārakāḥ .
ekapādā khaśā ghoṣāḥ svargabhaumānavadyakāḥ.
ekapādā khaśā ghoṣāḥ svargabhaumānavadyakāḥ.
51.
dārvādāḥ marakāḥ ca eva kuraṭāḥ ca annadārakāḥ
ekapādāḥ khaśāḥ ghoṣāḥ svargabhaumānavadyakāḥ
ekapādāḥ khaśāḥ ghoṣāḥ svargabhaumānavadyakāḥ
51.
The Darvadas, the Marakas, and also the Kuraṭas and the Annadarakas; the Ekapadas, the Khaśas, the Ghoṣas, and the Svargabhaumanavadyakas.
तथा सयवना हिङ्गाश्चीरप्रावरणाश्च ये ।
त्रिनेत्राः पौरवाश्चैव गन्धर्वाश्च द्विजात्तम ॥५२॥
त्रिनेत्राः पौरवाश्चैव गन्धर्वाश्च द्विजात्तम ॥५२॥
52. tathā sayavanā hiṅgāścīraprāvaraṇāśca ye .
trinetrāḥ pauravāścaiva gandharvāśca dvijāttama.
trinetrāḥ pauravāścaiva gandharvāśca dvijāttama.
52.
tathā sayavanāḥ hiṅgāḥ ca cīraprāvaraṇāḥ ca ye
trinetrāḥ pauravāḥ ca eva gandharvāḥ ca dvijāttama
trinetrāḥ pauravāḥ ca eva gandharvāḥ ca dvijāttama
52.
And the Hiṅgas, along with the Yavanas, and those who wear bark-garments; the three-eyed ones, the Pauravas, and also the Gandharvas. O best among the twice-born (dvija).
पूर्वोत्तरन्तु कूर्मस्य पदामेते समाश्रिताः ।
रेवत्यश्चाश्विदैवत्यं याम्यञ्चर्क्षमिति त्रयम् ॥५३॥
रेवत्यश्चाश्विदैवत्यं याम्यञ्चर्क्षमिति त्रयम् ॥५३॥
53. pūrvottarantu kūrmasya padāmete samāśritāḥ .
revatyaścāśvidaivatyaṃ yāmyañcarkṣamiti trayam.
revatyaścāśvidaivatyaṃ yāmyañcarkṣamiti trayam.
53.
pūrvottaram tu kūrmasya padām ete samāśritāḥ |
revatyaḥ ca āśvidaivatyam yāmyam ca ṛkṣam iti trayam
revatyaḥ ca āśvidaivatyam yāmyam ca ṛkṣam iti trayam
53.
These [constellations] are situated in the north-eastern regions of the "kūrma" (cosmic tortoise). These three constellations (nakṣatras) are Revati, Aśvinī (whose deity is the Aśvins), and Bharanī (whose deity is Yama).
तत्र पादे समाख्यातं पाकाय मुनिसत्तम ।
देशेष्वेतेषु चैतानि नक्षत्राण्यपि वै द्विज ॥५४॥
देशेष्वेतेषु चैतानि नक्षत्राण्यपि वै द्विज ॥५४॥
54. tatra pāde samākhyātaṃ pākāya munisattama .
deśeṣveteṣu caitāni nakṣatrāṇyapi vai dvija.
deśeṣveteṣu caitāni nakṣatrāṇyapi vai dvija.
54.
tatra pāde samākhyātam pākāya munisattama |
deśeṣu eteṣu ca etāni nakṣatrāṇi api vai dvija
deśeṣu eteṣu ca etāni nakṣatrāṇi api vai dvija
54.
O best of sages, it is declared that the "pāda" (division) is for the ripening of effects (pāka). And, O twice-born (dvija), these constellations (nakṣatras) are indeed also [relevant] in these regions.
एतत्पीडा अमी देशाः पीड्यन्ते ये क्रमोदिताः ।
यान्ति चाभ्युदयं विप्र ग्रहैः सम्यगवस्थितैः ॥५५॥
यान्ति चाभ्युदयं विप्र ग्रहैः सम्यगवस्थितैः ॥५५॥
55. etatpīḍā amī deśāḥ pīḍyante ye kramoditāḥ .
yānti cābhyudayaṃ vipra grahaiḥ samyagavasthitaiḥ.
yānti cābhyudayaṃ vipra grahaiḥ samyagavasthitaiḥ.
55.
etatpīḍā amī deśāḥ pīḍyante ye kramoditāḥ | yānti
ca abhyudayam vipra grahaiḥ samyak avasthitaiḥ
ca abhyudayam vipra grahaiḥ samyak avasthitaiḥ
55.
The regions which are mentioned in order are afflicted by distress related to this [celestial configuration]. And, O Brahmin (vipra), they attain prosperity through planets (grahas) that are properly situated.
यस्यर्क्षस्य पतिर्यो वै ग्रहस्तद्भावितो भयम् ।
तद्देशस्य मुनिश्रेष्ठ तदुत्कर्षे शुभागमः ॥५६॥
तद्देशस्य मुनिश्रेष्ठ तदुत्कर्षे शुभागमः ॥५६॥
56. yasyarkṣasya patiryo vai grahastadbhāvito bhayam .
taddeśasya muniśreṣṭha tadutkarṣe śubhāgamaḥ.
taddeśasya muniśreṣṭha tadutkarṣe śubhāgamaḥ.
56.
yasya ṛkṣasya patiḥ yaḥ vai grahaḥ tatbhāvitaḥ bhayam
| tatdeśasya muniśreṣṭha tatutkarṣe śubhāgamaḥ
| tatdeśasya muniśreṣṭha tatutkarṣe śubhāgamaḥ
56.
O best of sages, when the planet (graha) that is the lord (pati) of a constellation (nakṣatra) is unfavorably influenced, fear (bhayam) arises for the corresponding region. And when that [planet/lord] is in exaltation (utkarṣa), there is the advent of good fortune (śubhāgamaḥ).
प्रत्येकं देशसामान्यं नक्षत्रग्रहसम्भवम् ।
भयं लोकस्य भवति शोभनं वा द्विजोत्तम ॥५७॥
भयं लोकस्य भवति शोभनं वा द्विजोत्तम ॥५७॥
57. pratyekaṃ deśasāmānyaṃ nakṣatragrahasambhavam .
bhayaṃ lokasya bhavati śobhanaṃ vā dvijottama.
bhayaṃ lokasya bhavati śobhanaṃ vā dvijottama.
57.
pratyekam deśasāmānyam nakṣatragrahasambhavam
bhayam lokasya bhavati śobhanam vā dvijottama
bhayam lokasya bhavati śobhanam vā dvijottama
57.
O best among the twice-born, each event, whether it is a general condition of the country or caused by constellations (nakṣatras) and planets (grahas), becomes either fear or auspiciousness for the people.
स्वर्क्षैरशोभनैर्जन्तोः सामान्यमिति भीतिदम् ।
ग्रहैर्भवति पीडोत्थमल्पायासमशोभनम् ॥५८॥
ग्रहैर्भवति पीडोत्थमल्पायासमशोभनम् ॥५८॥
58. svarkṣairaśobhanairjantoḥ sāmānyamiti bhītidam .
grahairbhavati pīḍotthamalpāyāsamaśobhanam.
grahairbhavati pīḍotthamalpāyāsamaśobhanam.
58.
svaṛkṣaiḥ aśobhanaiḥ jantoḥ sāmānyam iti bhītidaṃ
grahaiḥ bhavati pīḍottham alpāyāsam aśobhanam
grahaiḥ bhavati pīḍottham alpāyāsam aśobhanam
58.
For a person, what is generally fear-giving due to inauspicious own-constellations (nakṣatras) - this is [one type of misfortune]. Affliction caused by planets (grahas) becomes inauspicious, even if it involves little effort.
तथैव शोभनः पाको दुः स्थितैश्च तथा ग्रहैः ।
अल्पोपकाराय नृणां देशज्ञैश्चात्मनो बुधैः ॥५९॥
अल्पोपकाराय नृणां देशज्ञैश्चात्मनो बुधैः ॥५९॥
59. tathaiva śobhanaḥ pāko duḥ sthitaiśca tathā grahaiḥ .
alpopakārāya nṛṇāṃ deśajñaiścātmano budhaiḥ.
alpopakārāya nṛṇāṃ deśajñaiścātmano budhaiḥ.
59.
tathā eva śobhanaḥ pākaḥ duḥsthitaiḥ ca tathā grahaiḥ
alpa upakārāya nṛṇām deśajñaiḥ ca ātmanaḥ budhaiḥ
alpa upakārāya nṛṇām deśajñaiḥ ca ātmanaḥ budhaiḥ
59.
Similarly, an auspicious outcome (pāka), even when due to unfavorably placed planets (grahas), is of little benefit to people. Likewise, [this outcome is of little benefit] to those wise ones (budhaiḥ) who are knowledgeable of the region and themselves.
द्रव्ये गोष्ठेऽथ भृत्येषु सुहृत्सु तनयेषु वा ।
भार्यायाञ्च ग्रहे दुस्थे भयं पुण्यवतां नृणाम् ॥६०॥
भार्यायाञ्च ग्रहे दुस्थे भयं पुण्यवतां नृणाम् ॥६०॥
60. dravye goṣṭhe'tha bhṛtyeṣu suhṛtsu tanayeṣu vā .
bhāryāyāñca grahe dusthe bhayaṃ puṇyavatāṃ nṛṇām.
bhāryāyāñca grahe dusthe bhayaṃ puṇyavatāṃ nṛṇām.
60.
dravye goṣṭhe atha bhṛtyeṣu suhṛtsu tanayeṣu vā
bhāryāyām ca grahe dusthe bhayam puṇyavatām nṛṇām
bhāryāyām ca grahe dusthe bhayam puṇyavatām nṛṇām
60.
When a planet (graha) is unfavorably situated, virtuous people (puṇyavatām nṛṇām) experience fear regarding their wealth, cattle, servants, friends, sons, or wife.
आत्मन्यथाल्पपुण्यानां सर्वत्रैवातिपापिनाम् ।
नैकत्रापि ह्यपापानां भयमस्ति कदाचन ॥६१॥
नैकत्रापि ह्यपापानां भयमस्ति कदाचन ॥६१॥
61. ātmanyathālpapuṇyānāṃ sarvatraivātipāpinām .
naikatrāpi hyapāpānāṃ bhayamasti kadācana.
naikatrāpi hyapāpānāṃ bhayamasti kadācana.
61.
ātmani atha alpapuṇyānām sarvatra eva atipāpinām
na ekatra api hi apāpānām bhayam asti kadācana
na ekatra api hi apāpānām bhayam asti kadācana
61.
And for those who have accumulated little merit (puṇya), or for those who are extremely sinful, fear exists everywhere. However, for those who are sinless, there is indeed never any fear anywhere.
दिग्देशजनसामान्यं नृपसामान्यमात्मजम् ।
नक्षत्रग्रहसामान्यं नरो भुङ्क्ते शुभाशुभम् ॥६२॥
नक्षत्रग्रहसामान्यं नरो भुङ्क्ते शुभाशुभम् ॥६२॥
62. digdeśajanasāmānyaṃ nṛpasāmānyamātmajam .
nakṣatragrahasāmānyaṃ naro bhuṅkte śubhāśubham.
nakṣatragrahasāmānyaṃ naro bhuṅkte śubhāśubham.
62.
digdeśajanasāmānyam nṛpasāmānyam ātmajam
nakṣatragrahasāmānyam naraḥ bhuṅkte śubhāśubham
nakṣatragrahasāmānyam naraḥ bhuṅkte śubhāśubham
62.
A human being (nara) experiences both auspicious and inauspicious (śubhāśubham) [events], which are common to directions, regions, and individuals, common to rulers and one's own inner self (ātman), and common to constellations (nakṣatra) and planets (graha).
परस्पराभिरक्षा च ग्रहादौस्थ्येन जायते ।
एतेभ्य एव विप्रेन्द्र शुभहानिस्तथाशुभैः ॥६३॥
एतेभ्य एव विप्रेन्द्र शुभहानिस्तथाशुभैः ॥६३॥
63. parasparābhirakṣā ca grahādausthyena jāyate .
etebhya eva viprendra śubhahānistathāśubhaiḥ.
etebhya eva viprendra śubhahānistathāśubhaiḥ.
63.
paraspara abhirakṣā ca graha autthyena jāyate
etebhyaḥ eva vipra indra śubhahāniḥ tathā aśubhaiḥ
etebhyaḥ eva vipra indra śubhahāniḥ tathā aśubhaiḥ
63.
And mutual protection (parasparābhirakṣā) arises due to the adverse state of the planets (graha). From these very [planets], O chief among Brahmins (Vipra), comes the loss of auspiciousness, and similarly, by inauspicious [planetary influences] (graha).
यदेतत् कूर्मसंस्थानं नक्षत्रेषु मयोदितम् ।
एतत् तु देशसामान्यमशुभं शुभमेव च ॥६४॥
एतत् तु देशसामान्यमशुभं शुभमेव च ॥६४॥
64. yadetat kūrmasaṃsthānaṃ nakṣatreṣu mayoditam .
etat tu deśasāmānyamaśubhaṃ śubhameva ca.
etat tu deśasāmānyamaśubhaṃ śubhameva ca.
64.
yat etat kūrmasaṃsthānam nakṣatreṣu mayā uditam
etat tu deśasāmānyam aśubham śubham eva ca
etat tu deśasāmānyam aśubham śubham eva ca
64.
That which has been declared by me as this tortoise-like arrangement among the constellations (nakṣatra) - this, indeed, is common to various regions, bringing forth both inauspicious and auspicious (events).
तस्माद्विज्ञाय देशर्क्षं ग्रहपीडान्तथात्मनः ।
कुर्वोत शान्तिं मेधावी लोकवादांश्च सत्तम ॥६५॥
कुर्वोत शान्तिं मेधावी लोकवादांश्च सत्तम ॥६५॥
65. tasmādvijñāya deśarkṣaṃ grahapīḍāntathātmanaḥ .
kurvota śāntiṃ medhāvī lokavādāṃśca sattama.
kurvota śāntiṃ medhāvī lokavādāṃśca sattama.
65.
tasmāt vijñāya deśaṛkṣam grahapīḍān tathā ātmanaḥ
kurvīta śāntim medhāvī lokavādān ca sattama
kurvīta śāntim medhāvī lokavādān ca sattama
65.
Therefore, O best among good people, an intelligent person, having understood the astrological significance of the region and its stars, as well as the planetary afflictions and those affecting one's own self (ātman), should perform pacification rituals and also respect popular traditions (lokavāda).
आकाशाद्देवतानाञ्च दैत्यादीनाञ्च दौर्हृदाः ।
पृथ्व्यां पतन्ति ते लोके लोकवादा इति श्रुताः ॥६६॥
पृथ्व्यां पतन्ति ते लोके लोकवादा इति श्रुताः ॥६६॥
66. ākāśāddevatānāñca daityādīnāñca daurhṛdāḥ .
pṛthvyāṃ patanti te loke lokavādā iti śrutāḥ.
pṛthvyāṃ patanti te loke lokavādā iti śrutāḥ.
66.
ākāśāt devatānām ca daityādīnām ca daurhṛdāḥ
pṛthvyām patanti te loke lokavādāḥ iti śrutāḥ
pṛthvyām patanti te loke lokavādāḥ iti śrutāḥ
66.
The malicious intentions (daurhṛda) of the gods, as well as those of the demons and others, descend from the sky to the earth. These are known in the world as popular traditions (lokavāda).
तां तथैव बुधः कुर्यात् लोकवादान्न हापयेत् ।
तेषान्तत्करणान्नॄणां युक्तो दुष्टागमक्षयः ॥६७॥
तेषान्तत्करणान्नॄणां युक्तो दुष्टागमक्षयः ॥६७॥
67. tāṃ tathaiva budhaḥ kuryāt lokavādānna hāpayet .
teṣāntatkaraṇānnṝṇāṃ yukto duṣṭāgamakṣayaḥ.
teṣāntatkaraṇānnṝṇāṃ yukto duṣṭāgamakṣayaḥ.
67.
tām tathā eva budhaḥ kuryāt lokavādān na hāpayet
teṣām tatkaraṇāt nṛṇām yuktaḥ duṣṭāgamakṣayaḥ
teṣām tatkaraṇāt nṛṇām yuktaḥ duṣṭāgamakṣayaḥ
67.
A wise person should perform that pacification (śānti) in the same way, and should not disregard popular traditions (lokavāda). Through the performance of those actions (relating to lokavāda), there is an appropriate destruction of evil influences for people.
शुभोदयं प्रहानिञ्च पापानां द्विजसत्तम ।
प्रज्ञाहानिं प्रकुर्युस्ते द्रव्यादीनाञ्च कुर्वते ॥६८॥
प्रज्ञाहानिं प्रकुर्युस्ते द्रव्यादीनाञ्च कुर्वते ॥६८॥
68. śubhodayaṃ prahāniñca pāpānāṃ dvijasattama .
prajñāhāniṃ prakuryuste dravyādīnāñca kurvate.
prajñāhāniṃ prakuryuste dravyādīnāñca kurvate.
68.
śubhodayam prahāṇim ca pāpānām dvijasattama
prajñāhānim prakuryuḥ te dravyādīnām ca kurvate
prajñāhānim prakuryuḥ te dravyādīnām ca kurvate
68.
O best among the twice-born (dvija)! They (the evil influences from previous verses) would cause the loss of auspicious outcomes and hinder the destruction of sins. They also cause the loss of wisdom and the loss of wealth and other possessions.
तस्माच्छान्तिपरः प्राज्ञो लोकवादरतस्तथा ।
लोकवादांश्च शान्तीश्च ग्रहपीडासु कारयेत् ॥६९॥
लोकवादांश्च शान्तीश्च ग्रहपीडासु कारयेत् ॥६९॥
69. tasmācchāntiparaḥ prājño lokavādaratastathā .
lokavādāṃśca śāntīśca grahapīḍāsu kārayet.
lokavādāṃśca śāntīśca grahapīḍāsu kārayet.
69.
tasmāt śāntiparaḥ prājñaḥ lokavādarataḥ tathā
| lokavādān ca śāntīḥ ca grahapīḍāsu kārayet
| lokavādān ca śāntīḥ ca grahapīḍāsu kārayet
69.
Therefore, a wise person, devoted to propitiation and also attentive to popular remedies, should perform both these popular remedies and propitiatory rites when facing planetary afflictions.
अद्रोहानुपवासांश्च शस्तं चैत्यादिवन्दनम् ।
जपं होमं तथा दानं स्त्रानं क्रोधादिवर्जनम् ॥७०॥
जपं होमं तथा दानं स्त्रानं क्रोधादिवर्जनम् ॥७०॥
70. adrohānupavāsāṃśca śastaṃ caityādivandanam .
japaṃ homaṃ tathā dānaṃ strānaṃ krodhādivarjanam.
japaṃ homaṃ tathā dānaṃ strānaṃ krodhādivarjanam.
70.
adrohānupavāsān ca śastam caityādivandanam |
japam homam tathā dānam snānam krodhādivarjanam
japam homam tathā dānam snānam krodhādivarjanam
70.
Non-harming, the avoidance of fasting, and the worship of shrines and similar sacred places are commendable. Also (commended are) recitation (japa), fire sacrifice (homa), charity (dāna), ritual bathing, and the avoidance of anger and similar vices.
अद्रोहः सर्वभूतेषु मैत्रीं कुर्याच्च पण्डितः ।
वर्जयेदसतीं वाचमतिवादांस्तथैव च ॥७१॥
वर्जयेदसतीं वाचमतिवादांस्तथैव च ॥७१॥
71. adrohaḥ sarvabhūteṣu maitrīṃ kuryācca paṇḍitaḥ .
varjayedasatīṃ vācamativādāṃstathaiva ca.
varjayedasatīṃ vācamativādāṃstathaiva ca.
71.
adrohaḥ sarvabhūteṣu maitrīm kuryāt ca paṇḍitaḥ
| varjayet asatīm vācam ativādān tathā eva ca
| varjayet asatīm vācam ativādān tathā eva ca
71.
A wise person (paṇḍita) should cultivate non-harming and friendship towards all beings. And similarly, one should avoid improper speech and abusive words.
ग्रहपूजाञ्च कुर्वोत सर्वपीडासु मानवः ।
एवं शाम्यन्त्यशेषाणि घोराणि द्विजसत्तम ॥७२॥
एवं शाम्यन्त्यशेषाणि घोराणि द्विजसत्तम ॥७२॥
72. grahapūjāñca kurvota sarvapīḍāsu mānavaḥ .
evaṃ śāmyantyaśeṣāṇi ghorāṇi dvijasattama.
evaṃ śāmyantyaśeṣāṇi ghorāṇi dvijasattama.
72.
grahapūjām ca kurvīta sarvapīḍāsu mānavaḥ |
evam śāmyanti aśeṣāṇi ghorāṇi dvijasattama
evam śāmyanti aśeṣāṇi ghorāṇi dvijasattama
72.
O best among the twice-born (dvija), a human being should perform the worship of planets (grahapūjā) for all afflictions. In this way, all remaining dreadful things are completely appeased.
प्रयतानां मनुष्याणां ग्रहर्क्षोत्थान्यशेषतः ।
एष कूर्मो मया ख्यातो भारते भगवान् विभुः ॥७३॥
एष कूर्मो मया ख्यातो भारते भगवान् विभुः ॥७३॥
73. prayatānāṃ manuṣyāṇāṃ graharkṣotthānyaśeṣataḥ .
eṣa kūrmo mayā khyāto bhārate bhagavān vibhuḥ.
eṣa kūrmo mayā khyāto bhārate bhagavān vibhuḥ.
73.
prayatānām manuṣyāṇām graharṣautthāni aśeṣataḥ |
eṣa kūrmaḥ mayā khyātaḥ bhārate bhagavān vibhuḥ
eṣa kūrmaḥ mayā khyātaḥ bhārate bhagavān vibhuḥ
73.
For diligent human beings, this revered, all-pervading Lord (Bhagavān) Kūrma, whom I have described in the Mahābhārata, completely manifests all effects originating from the planets (graha) and constellations (ṛkṣa).
नारायणो ह्यचिन्त्यात्मा यत्र सर्वं प्रतिष्ठितम् ।
तत्र देवाः स्थिताः सर्वे प्रतिनक्षत्रसंश्रयाः ॥७४॥
तत्र देवाः स्थिताः सर्वे प्रतिनक्षत्रसंश्रयाः ॥७४॥
74. nārāyaṇo hyacintyātmā yatra sarvaṃ pratiṣṭhitam .
tatra devāḥ sthitāḥ sarve pratinakṣatrasaṃśrayāḥ.
tatra devāḥ sthitāḥ sarve pratinakṣatrasaṃśrayāḥ.
74.
nārāyaṇaḥ hi acintyātmā yatra sarvam pratiṣṭhitam
| tatra devāḥ sthitāḥ sarve pratinakṣatrasaṃśrayāḥ
| tatra devāḥ sthitāḥ sarve pratinakṣatrasaṃśrayāḥ
74.
Indeed, Nārāyaṇa, whose intrinsic nature (ātman) is inconceivable, is the foundation upon which everything rests. In Him, all the gods are situated, each relying upon a specific constellation.
तथा मध्ये हुतवहः पृथ्वी सोमश्च वै द्विज ।
मेषादयस्त्रयो मध्ये मुखे द्वौ मिथुनादिकौ ॥७५॥
मेषादयस्त्रयो मध्ये मुखे द्वौ मिथुनादिकौ ॥७५॥
75. tathā madhye hutavahaḥ pṛthvī somaśca vai dvija .
meṣādayastrayo madhye mukhe dvau mithunādikau.
meṣādayastrayo madhye mukhe dvau mithunādikau.
75.
tathā madhye hutavahaḥ pṛthvī somaḥ ca vai dvija
| meṣādayaḥ trayaḥ madhye mukhe dvau mithunādikau
| meṣādayaḥ trayaḥ madhye mukhe dvau mithunādikau
75.
Similarly, O twice-born (dvija), Fire (Agni), Earth, and Soma (Moon) are in the middle. The three (zodiac signs) beginning with Meṣa (Aries) are in the middle, and the two (signs) beginning with Mithuna (Gemini) are in the head (mukha).
प्राग्दक्षिणे तथा पादे कर्कसिंहौ व्यवस्थितौ ।
सिंहकन्यातुलाश्चैव कुक्षौ राशैत्रयं स्थितम् ॥७६॥
सिंहकन्यातुलाश्चैव कुक्षौ राशैत्रयं स्थितम् ॥७६॥
76. prāgdakṣiṇe tathā pāde karkasiṃhau vyavasthitau .
siṃhakanyātulāścaiva kukṣau rāśaitrayaṃ sthitam.
siṃhakanyātulāścaiva kukṣau rāśaitrayaṃ sthitam.
76.
prāgrakṣiṇe tathā pāde karkasiṃhau vyavasthitau |
siṃhakanyātulāḥ ca eva kukṣau rāśitrayam sthitam
siṃhakanyātulāḥ ca eva kukṣau rāśitrayam sthitam
76.
And similarly, in the southeast foot, Cancer and Leo are situated. Moreover, the three signs of Leo, Virgo, and Libra are placed in the belly (kukṣi).
तुलाथ वृश्चिकाश्चोभौ पादे दक्षिणपश्चिमे ।
पृष्ठे च वृश्चिकेनैव सह धन्वी व्यवस्थितः ॥७७॥
पृष्ठे च वृश्चिकेनैव सह धन्वी व्यवस्थितः ॥७७॥
77. tulātha vṛścikāścobhau pāde dakṣiṇapaścime .
pṛṣṭhe ca vṛścikenaiva saha dhanvī vyavasthitaḥ.
pṛṣṭhe ca vṛścikenaiva saha dhanvī vyavasthitaḥ.
77.
tulā atha vṛścikāḥ ca ubhau pāde dakṣiṇapaścime
pṛṣṭhe ca vṛścikena eva saha dhanvī vyavasthitaḥ
pṛṣṭhe ca vṛścikena eva saha dhanvī vyavasthitaḥ
77.
Libra and Scorpio are both situated at the southwest feet. And Sagittarius is positioned on the back along with Scorpio.
वायव्ये चास्य वै पादे धनुर्ग्राहादिकं त्रयम् ।
कुम्भमीनौ तथैवास्य उत्तरां कुक्षिमाश्रितौ ॥७८॥
कुम्भमीनौ तथैवास्य उत्तरां कुक्षिमाश्रितौ ॥७८॥
78. vāyavye cāsya vai pāde dhanurgrāhādikaṃ trayam .
kumbhamīnau tathaivāsya uttarāṃ kukṣimāśritau.
kumbhamīnau tathaivāsya uttarāṃ kukṣimāśritau.
78.
vāyavye ca asya vai pāde dhanurgrahādikaṃ trayam
kumbhamīnau tathā eva asya uttarām kukṣim āśritau
kumbhamīnau tathā eva asya uttarām kukṣim āśritau
78.
And indeed, at its northwest foot are the three (signs) beginning with Sagittarius and Capricorn. Similarly, Aquarius and Pisces occupy its northern flank.
मीनमेषौ द्विजश्रेष्ठ पादे पूर्वोत्तरे स्थितौ ।
कूर्मे देशास्तथर्क्षाणि देशेष्वेतेषु वै द्विज ॥७९॥
कूर्मे देशास्तथर्क्षाणि देशेष्वेतेषु वै द्विज ॥७९॥
79. mīnameṣau dvijaśreṣṭha pāde pūrvottare sthitau .
kūrme deśāstatharkṣāṇi deśeṣveteṣu vai dvija.
kūrme deśāstatharkṣāṇi deśeṣveteṣu vai dvija.
79.
mīnameṣau dvijaśreṣṭha pāde pūrvottare sthitau
kūrme deśāḥ tathā ṛkṣāṇi deśeṣu eteṣu vai dvija
kūrme deśāḥ tathā ṛkṣāṇi deśeṣu eteṣu vai dvija
79.
O best among the twice-born, Pisces and Aries are situated at the northeast foot. The regions and also the constellations are in the (cosmic) tortoise (Kūrma). Indeed, O twice-born, these (constellations) are in these regions.
राशयश्च तथर्क्षेषु ग्रहराशिष्ववस्थिताः ।
तस्माद् ग्रहर्क्षपीडासु देशपीडां विनिर्दिशेत् ॥८०॥
तस्माद् ग्रहर्क्षपीडासु देशपीडां विनिर्दिशेत् ॥८०॥
80. rāśayaśca tatharkṣeṣu graharāśiṣvavasthitāḥ .
tasmād graharkṣapīḍāsu deśapīḍāṃ vinirdiśet.
tasmād graharkṣapīḍāsu deśapīḍāṃ vinirdiśet.
80.
rāśayaḥ ca tathā ṛkṣeṣu graharāśiṣu avasthitāḥ
tasmāt graharṣapīḍāsu deśapīḍāṃ vinirdiśet
tasmāt graharṣapīḍāsu deśapīḍāṃ vinirdiśet
80.
And similarly, the zodiac signs are located in the constellations and in the planetary signs. Therefore, when there are afflictions of planets and constellations, one should predict distress for the regions.
तत्र स्त्रात्वा प्रकुर्वोत दानहोमादिकं विधिम् ।
स एष वैष्णवः पादो ब्रह्मा मध्ये ग्रहस्य यः ।
नारायणाख्योऽचिन्त्यात्मा कारणं जगतः प्रभुः ॥८१॥
स एष वैष्णवः पादो ब्रह्मा मध्ये ग्रहस्य यः ।
नारायणाख्योऽचिन्त्यात्मा कारणं जगतः प्रभुः ॥८१॥
81. tatra strātvā prakurvota dānahomādikaṃ vidhim .
sa eṣa vaiṣṇavaḥ pādo brahmā madhye grahasya yaḥ .
nārāyaṇākhyo'cintyātmā kāraṇaṃ jagataḥ prabhuḥ.
sa eṣa vaiṣṇavaḥ pādo brahmā madhye grahasya yaḥ .
nārāyaṇākhyo'cintyātmā kāraṇaṃ jagataḥ prabhuḥ.
81.
tatra snātvā prakurvīta dānahomādikam
vidhim sa eṣa vaiṣṇavaḥ pādaḥ
brahmā madhye grahasya yaḥ nārāyaṇākhyaḥ
acintyātmā kāraṇam jagataḥ prabhuḥ
vidhim sa eṣa vaiṣṇavaḥ pādaḥ
brahmā madhye grahasya yaḥ nārāyaṇākhyaḥ
acintyātmā kāraṇam jagataḥ prabhuḥ
81.
After bathing there, one should perform the prescribed rituals, including charity (dāna) and fire sacrifices (homa). This is the Vaiṣṇava aspect (pāda) that manifests as Brahmā in the midst of the celestial bodies (graha). He is known as Nārāyaṇa, whose self (ātman) is inconceivable, and who is the cause and Lord of the universe.
Links to all chapters:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58 (current chapter)
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
Chapter 77
Chapter 78
Chapter 79
Chapter 80
Chapter 81
Chapter 82
Chapter 83
Chapter 84
Chapter 85
Chapter 86
Chapter 87
Chapter 88
Chapter 89
Chapter 90
Chapter 91
Chapter 92
Chapter 93
Chapter 94
Chapter 95
Chapter 96
Chapter 97
Chapter 98
Chapter 99
Chapter 100
Chapter 101
Chapter 102
Chapter 103
Chapter 104
Chapter 105
Chapter 106
Chapter 107
Chapter 108
Chapter 109
Chapter 110
Chapter 111
Chapter 112
Chapter 113
Chapter 114
Chapter 115
Chapter 116
Chapter 117
Chapter 118
Chapter 119
Chapter 120
Chapter 121
Chapter 122
Chapter 123
Chapter 124
Chapter 125
Chapter 126
Chapter 127
Chapter 128
Chapter 129
Chapter 130
Chapter 131
Chapter 132
Chapter 133
Chapter 134