मार्कण्डेय-पुराणम्
mārkaṇḍeya-purāṇam
-
chapter-12
पितोवाच ।
साधु वत्स त्वयाख्यातं संसारगहनं परम् ।
ज्ञानप्रदानसम्भूतं समाश्रित्य महाफलम् ॥१॥
साधु वत्स त्वयाख्यातं संसारगहनं परम् ।
ज्ञानप्रदानसम्भूतं समाश्रित्य महाफलम् ॥१॥
1. pitovāca .
sādhu vatsa tvayākhyātaṃ saṃsāragahanaṃ param .
jñānapradānasambhūtaṃ samāśritya mahāphalam.
sādhu vatsa tvayākhyātaṃ saṃsāragahanaṃ param .
jñānapradānasambhūtaṃ samāśritya mahāphalam.
1.
pitā uvāca sādhu vatsa tvayā ākhyātam saṃsāragahanam
param jñānapradānasambhūtam samāśritya mahāphalam
param jñānapradānasambhūtam samāśritya mahāphalam
1.
The father said: 'Well done, dear son! You have indeed accurately described the profound wilderness of transmigration (saṃsāra). (Understand that) by resorting (to the path of knowledge), one attains the great reward that arises from the bestowal of knowledge (jñāna).'
तत्र ते नरकाः सर्वे यथा वै रौरवस्तथा ।
वर्णितास्तान् समाचक्ष्व विस्तरेण महामते ॥२॥
वर्णितास्तान् समाचक्ष्व विस्तरेण महामते ॥२॥
2. tatra te narakāḥ sarve yathā vai rauravastathā .
varṇitāstān samācakṣva vistareṇa mahāmate.
varṇitāstān samācakṣva vistareṇa mahāmate.
2.
tatra te narakāḥ sarve yathā vai rauravaḥ tathā
varṇitāḥ tān samācakṣva vistareṇa mahāmate
varṇitāḥ tān samācakṣva vistareṇa mahāmate
2.
O great-minded one, all those hells, such as the Raurava (hell), have been mentioned. Now, please explain them to me in detail.
पुत्र उवाच ।
रौरवस्ते समाख्यातः प्रथमं नरको मया ।
महारौरवसंज्ञं तु शृणुष्व नरकं पितः ॥३॥
रौरवस्ते समाख्यातः प्रथमं नरको मया ।
महारौरवसंज्ञं तु शृणुष्व नरकं पितः ॥३॥
3. putra uvāca .
rauravaste samākhyātaḥ prathamaṃ narako mayā .
mahārauravasaṃjñaṃ tu śṛṇuṣva narakaṃ pitaḥ.
rauravaste samākhyātaḥ prathamaṃ narako mayā .
mahārauravasaṃjñaṃ tu śṛṇuṣva narakaṃ pitaḥ.
3.
putraḥ uvāca rauravaḥ te samākhyātaḥ prathamaṃ narakaḥ
mayā mahārauravasaṃjñam tu śṛṇuṣva narakaṃ pitaḥ
mayā mahārauravasaṃjñam tu śṛṇuṣva narakaṃ pitaḥ
3.
The son said: 'O father, the hell called Raurava was described by me to you first. Now, listen concerning the hell named Maharaurava.'
योजनानां सहस्राणि सप्त पञ्च समन्ततः ।
तत्र ताम्रमयी भूमिरधस्तस्य हुताशनः ॥४॥
तत्र ताम्रमयी भूमिरधस्तस्य हुताशनः ॥४॥
4. yojanānāṃ sahasrāṇi sapta pañca samantataḥ .
tatra tāmramayī bhūmiradhastasya hutāśanaḥ.
tatra tāmramayī bhūmiradhastasya hutāśanaḥ.
4.
yojanānāṃ sahasrāṇi sapta pañca samantataḥ
tatra tāmramayī bhūmiḥ adhas tasya hutāśanaḥ
tatra tāmramayī bhūmiḥ adhas tasya hutāśanaḥ
4.
Its extent is twelve thousand yojanas (a measure of distance) in every direction. There, the ground is made of copper, and beneath it is fire.
तत्तापतप्ता सर्वाशा प्रोद्यदिन्दुसमप्रभा ।
विभात्यतिमहारौद्रा दर्शनस्पर्शनादिषु ॥५॥
विभात्यतिमहारौद्रा दर्शनस्पर्शनादिषु ॥५॥
5. tattāpataptā sarvāśā prodyadindusamaprabhā .
vibhātyatimahāraudrā darśanasparśanādiṣu.
vibhātyatimahāraudrā darśanasparśanādiṣu.
5.
tattāpataptā sarvāśā prodyadindusamaprabhā
vibhāti atimahāraudrā darśanasparśanādiṣu
vibhāti atimahāraudrā darśanasparśanādiṣu
5.
Scorched by that heat, the entire expanse shines with a brilliance like a rising moon, and yet it appears exceedingly terrible to sight, touch, and other senses.
तस्यां बद्धः कराभ्याञ्च पद्भ्याञ्चैव यमानुगैः ।
मुच्यते पापकृन्मध्ये लुठमानः स गच्छति ॥६॥
मुच्यते पापकृन्मध्ये लुठमानः स गच्छति ॥६॥
6. tasyāṃ baddhaḥ karābhyāñca padbhyāñcaiva yamānugaiḥ .
mucyate pāpakṛnmadhye luṭhamānaḥ sa gacchati.
mucyate pāpakṛnmadhye luṭhamānaḥ sa gacchati.
6.
tasyām baddhaḥ karābhyām ca padbhyām ca eva yamānugaiḥ
mucyate pāpakṛt madhye luṭhamānaḥ saḥ gacchati
mucyate pāpakṛt madhye luṭhamānaḥ saḥ gacchati
6.
In that [realm], the sinner is bound by his hands and feet by Yama's attendants. He is then released, and rolling about in the middle, he proceeds.
काकैर्वकैर्वृकोलूकैर्वृश्चिकैर्मशकैस्तथा ।
भक्ष्यमाणस्तथा गृध्रैर्द्रुतं मार्गे विकृष्यते ॥७॥
भक्ष्यमाणस्तथा गृध्रैर्द्रुतं मार्गे विकृष्यते ॥७॥
7. kākairvakairvṛkolūkairvṛścikairmaśakaistathā .
bhakṣyamāṇastathā gṛdhrairdrutaṃ mārge vikṛṣyate.
bhakṣyamāṇastathā gṛdhrairdrutaṃ mārge vikṛṣyate.
7.
kākaiḥ vakaiḥ vṛkolūkaiḥ vṛścikaiḥ maśakaiḥ tathā
bhakṣyamāṇaḥ tathā gṛdhraiḥ drutam mārge vikṛṣyate
bhakṣyamāṇaḥ tathā gṛdhraiḥ drutam mārge vikṛṣyate
7.
Furthermore, he is quickly dragged along the path, being devoured by crows, wolves, wolves and owls, scorpions, mosquitos, and by vultures.
दह्यमानः पितर्मातर्भ्रातस्तातेति चाकुलः ।
वदत्यसकृदुद्विग्नो न शान्तिमधिगच्छति ॥८॥
वदत्यसकृदुद्विग्नो न शान्तिमधिगच्छति ॥८॥
8. dahyamānaḥ pitarmātarbhrātastāteti cākulaḥ .
vadatyasakṛdudvigno na śāntimadhigacchati.
vadatyasakṛdudvigno na śāntimadhigacchati.
8.
dahyamānaḥ pitar mātar bhrātaḥ tāta iti ca ākulaḥ
vadati asakṛt udvignaḥ na śāntim adhigacchati
vadati asakṛt udvignaḥ na śāntim adhigacchati
8.
Burning, he cries out 'O father! O mother! O brother! O dear one!' and is distressed. Agitated, he speaks repeatedly, but does not attain peace.
एवं तस्मान्नरैमर्मोक्षो ह्यतिक्रान्तैरवाप्यते ।
वर्षायुतायुतैः पापं यैः कृतं दुष्टबुद्धिभिः ॥९॥
वर्षायुतायुतैः पापं यैः कृतं दुष्टबुद्धिभिः ॥९॥
9. evaṃ tasmānnaraimarmokṣo hyatikrāntairavāpyate .
varṣāyutāyutaiḥ pāpaṃ yaiḥ kṛtaṃ duṣṭabuddhibhiḥ.
varṣāyutāyutaiḥ pāpaṃ yaiḥ kṛtaṃ duṣṭabuddhibhiḥ.
9.
evam tasmāt naraiḥ marmokṣaḥ hi atikrāntaiḥ avāpyate
varṣāyutāyutaiḥ pāpam yaiḥ kṛtam duṣṭabuddhibhiḥ
varṣāyutāyutaiḥ pāpam yaiḥ kṛtam duṣṭabuddhibhiḥ
9.
Thus, therefore, by those men who, with wicked minds, committed sin (pāpa) for tens of thousands of years, release from intense suffering (mokṣa) is indeed attained.
तथान्यस्तु तमो नाम सोऽतिशीतः स्वभावतः ।
महारौरववद् दीर्घस्तथा स तमसा वृतः ॥१०॥
महारौरववद् दीर्घस्तथा स तमसा वृतः ॥१०॥
10. tathānyastu tamo nāma so'tiśītaḥ svabhāvataḥ .
mahārauravavad dīrghastathā sa tamasā vṛtaḥ.
mahārauravavad dīrghastathā sa tamasā vṛtaḥ.
10.
tathā anyaḥ tu tamaḥ nāma saḥ atiśītaḥ svabhāvataḥ
mahārauravavat dīrghaḥ tathā saḥ tamasā vṛtaḥ
mahārauravavat dīrghaḥ tathā saḥ tamasā vṛtaḥ
10.
Likewise, another [hell] is named Tamaḥ. It is naturally extremely cold, vast like the Mahāraurava [hell], and covered by darkness (tamas).
शीतार्तास्तत्र धावन्तो नरास्तमसि दारुणे ।
परस्परं समासाद्य परिरभ्याश्रयन्ति च ॥११॥
परस्परं समासाद्य परिरभ्याश्रयन्ति च ॥११॥
11. śītārtāstatra dhāvanto narāstamasi dāruṇe .
parasparaṃ samāsādya parirabhyāśrayanti ca.
parasparaṃ samāsādya parirabhyāśrayanti ca.
11.
śītārtāḥ tatra dhāvantaḥ narāḥ tamasi dāruṇe
parasparam samāsādya parirabhya āśrayanti ca
parasparam samāsādya parirabhya āśrayanti ca
11.
There, afflicted by the cold, people running in that dreadful darkness (tamas) encounter one another, embrace, and seek refuge [in each other].
दन्तास्तेषाञ्च भज्यन्ते शीतार्तिपरिकम्पिताः ।
क्षुत्तृष्णाप्रबलास्तत्र तथैवान्येऽप्युपद्रवाः ॥१२॥
क्षुत्तृष्णाप्रबलास्तत्र तथैवान्येऽप्युपद्रवाः ॥१२॥
12. dantāsteṣāñca bhajyante śītārtiparikampitāḥ .
kṣuttṛṣṇāprabalāstatra tathaivānye'pyupadravāḥ.
kṣuttṛṣṇāprabalāstatra tathaivānye'pyupadravāḥ.
12.
dantāḥ teṣām ca bhajyante śītārtiparikampitāḥ
kṣuttṛṣṇāprabalāḥ tatra tathā eva anye api upadravāḥ
kṣuttṛṣṇāprabalāḥ tatra tathā eva anye api upadravāḥ
12.
Their teeth, chattering violently from the cold's agony, are broken. Likewise, other afflictions such as intense hunger and thirst are also prevalent there.
हिमखण्डवहो वायुर्भिनत्त्यस्थीनि दारुणः ।
मज्जासृग्गलितं तस्मादश्नुवन्ति क्षुधान्विताः ॥१३॥
मज्जासृग्गलितं तस्मादश्नुवन्ति क्षुधान्विताः ॥१३॥
13. himakhaṇḍavaho vāyurbhinattyasthīni dāruṇaḥ .
majjāsṛggalitaṃ tasmādaśnuvanti kṣudhānvitāḥ.
majjāsṛggalitaṃ tasmādaśnuvanti kṣudhānvitāḥ.
13.
himakhaṇḍavahaḥ vāyuḥ bhinatti asthīni dāruṇaḥ
majjāsṛk galitam tasmāt aśnuvanti kṣudhānvitāḥ
majjāsṛk galitam tasmāt aśnuvanti kṣudhānvitāḥ
13.
The dreadful wind, carrying chunks of ice, shatters the bones. Consequently, those tormented by hunger consume the oozing marrow and blood from them.
लेलिह्यमाना भ्राम्यन्ते परस्परसमागमे ।
एवं तत्रापि सुमहान् क्लेशस्तमसि मानवैः ॥१४॥
एवं तत्रापि सुमहान् क्लेशस्तमसि मानवैः ॥१४॥
14. lelihyamānā bhrāmyante parasparasamāgame .
evaṃ tatrāpi sumahān kleśastamasi mānavaiḥ.
evaṃ tatrāpi sumahān kleśastamasi mānavaiḥ.
14.
lelihyamānā bhrāmyante parasparasāmāgame |
evaṃ tatra api sumahān kleśaḥ tamasi mānavaiḥ
evaṃ tatra api sumahān kleśaḥ tamasi mānavaiḥ
14.
Licking [agents of torment] are whirled about in mutual collision. Thus, in that darkness, humans experience very great suffering (kleśa).
प्राप्यते ब्राह्मणश्रेष्ठ यावद्दुष्कृतसंक्षयः ।
निकृन्तन इति ख्यातस्ततोऽन्यो नरकोत्तमः ॥१५॥
निकृन्तन इति ख्यातस्ततोऽन्यो नरकोत्तमः ॥१५॥
15. prāpyate brāhmaṇaśreṣṭha yāvadduṣkṛtasaṃkṣayaḥ .
nikṛntana iti khyātastato'nyo narakottamaḥ.
nikṛntana iti khyātastato'nyo narakottamaḥ.
15.
prāpyate brāhmaṇaśreṣṭha yāvat duṣkṛtasaṃkṣayaḥ
| nikṛntanaḥ iti khyātaḥ tataḥ anyaḥ narakottamaḥ
| nikṛntanaḥ iti khyātaḥ tataḥ anyaḥ narakottamaḥ
15.
O best among Brahmins, this [suffering] is experienced until the exhaustion of evil deeds (karma). Thereafter, there is another [hell], known as Nikṛntana, the foremost of hells.
तस्मिन् कुलालचक्राणि भ्राम्यन्त्यविरतं पितः ।
तेष्वारोप्य निकृत्यन्ते कालसूत्रेण मानवाः ॥१६॥
तेष्वारोप्य निकृत्यन्ते कालसूत्रेण मानवाः ॥१६॥
16. tasmin kulālacakrāṇi bhrāmyantyavirataṃ pitaḥ .
teṣvāropya nikṛtyante kālasūtreṇa mānavāḥ.
teṣvāropya nikṛtyante kālasūtreṇa mānavāḥ.
16.
tasmin kulālacakrāṇi bhrāmyanti aviratam pitaḥ
| teṣu āropya nikṛntyante kālasūtreṇa mānavāḥ
| teṣu āropya nikṛntyante kālasūtreṇa mānavāḥ
16.
O father, in that [hell], potter's wheels revolve incessantly. Humans, having been placed upon them, are cut by the cord of Yama (Kālasūtra).
यमानुगाङ्गुलिस्थेन आपादतलमस्तकम् ।
न चैषां जीवितभ्रंशो जायते द्विजसत्तम ॥१७॥
न चैषां जीवितभ्रंशो जायते द्विजसत्तम ॥१७॥
17. yamānugāṅgulisthena āpādatalamastakam .
na caiṣāṃ jīvitabhraṃśo jāyate dvijasattama.
na caiṣāṃ jīvitabhraṃśo jāyate dvijasattama.
17.
yamānugāṅgulisthēna āpādatalamastakam | na
ca eṣām jīvitabhraṃśaḥ jāyate dvijasattama
ca eṣām jīvitabhraṃśaḥ jāyate dvijasattama
17.
By the [cord] held in the finger of Yama's attendant, [they are cut] from the sole of the foot to the head. And yet, their loss of life (jīvitabhraṃśa) does not occur, O best among the twice-born (dvija).
छिन्नानि तेषां शतशः खण्डान्यैक्यं व्रजन्ति च ।
एवं वर्षसहस्राणि छिद्यन्ते पापकर्मिणः ॥१८॥
एवं वर्षसहस्राणि छिद्यन्ते पापकर्मिणः ॥१८॥
18. chinnāni teṣāṃ śataśaḥ khaṇḍānyaikyaṃ vrajanti ca .
evaṃ varṣasahasrāṇi chidyante pāpakarmiṇaḥ.
evaṃ varṣasahasrāṇi chidyante pāpakarmiṇaḥ.
18.
chinnāni teṣām śataśaḥ khaṇḍāni aikyam vrajanti
ca evam varṣasahasrāṇi chidyante pāpakārmiṇaḥ
ca evam varṣasahasrāṇi chidyante pāpakārmiṇaḥ
18.
Their hundreds of severed pieces unite again. In the same way, those who commit evil deeds (pāpakarmins) are cut apart for thousands of years.
तावद् यावदशेषं वै तत्पापं हि क्षयं गतम् ।
अप्रतिष्ठञ्च नरकं शृणुष्व गदतो मम ॥१९॥
अप्रतिष्ठञ्च नरकं शृणुष्व गदतो मम ॥१९॥
19. tāvad yāvadaśeṣaṃ vai tatpāpaṃ hi kṣayaṃ gatam .
apratiṣṭhañca narakaṃ śṛṇuṣva gadato mama.
apratiṣṭhañca narakaṃ śṛṇuṣva gadato mama.
19.
tāvat yāvat aśeṣam vai tatpāpam hi kṣayam gatam
apratiṣṭham ca narakam śṛṇuṣva gadataḥ mama
apratiṣṭham ca narakam śṛṇuṣva gadataḥ mama
19.
This continues until that sin (pāpa) is indeed completely exhausted. Now, listen to me as I describe the impermanent hell (naraka).
अत्रस्थैर्नारकैर्दुः खमसह्यमनुभूयते ।
तान्येव यत्र चक्राणि घटीयन्त्राणि चान्यतः ॥२०॥
तान्येव यत्र चक्राणि घटीयन्त्राणि चान्यतः ॥२०॥
20. atrasthairnārakairduḥ khamasahyamanubhūyate .
tānyeva yatra cakrāṇi ghaṭīyantrāṇi cānyataḥ.
tānyeva yatra cakrāṇi ghaṭīyantrāṇi cānyataḥ.
20.
atrasthaiḥ nārakaiḥ duḥkham asahyam anubhūyate
tāni eva yatra cakrāṇi ghaṭīyantrāṇi ca anyataḥ
tāni eva yatra cakrāṇi ghaṭīyantrāṇi ca anyataḥ
20.
The denizens of hell (nārakas) who dwell here experience unbearable suffering. It is precisely there that wheels, pulley-machines (ghaṭīyantras), and other instruments are present.
दुः खस्य हेतुभूतानि पापकर्मकृतां नृणाम् ।
चक्रेष्वारोपिताः केचिद् भ्राम्यन्ते तत्र मानवाः ॥२१॥
चक्रेष्वारोपिताः केचिद् भ्राम्यन्ते तत्र मानवाः ॥२१॥
21. duḥ khasya hetubhūtāni pāpakarmakṛtāṃ nṛṇām .
cakreṣvāropitāḥ kecid bhrāmyante tatra mānavāḥ.
cakreṣvāropitāḥ kecid bhrāmyante tatra mānavāḥ.
21.
duḥkhasya hetubhūtāni pāpakarmakṛtām nṛṇām
cakreṣu āropitāḥ kecit bhrāmyante tatra mānavāḥ
cakreṣu āropitāḥ kecit bhrāmyante tatra mānavāḥ
21.
These become the cause of suffering for people (nṛ) who commit evil deeds (pāpakarmakṛts). There, some human beings (mānavas) are fastened to the wheels and are whirled around.
यावद्वर्षसहस्राणि न तेषां स्थितिरन्तरा ।
घटीयन्त्रेषु चैवान्यो बद्धस्तोये यथा घटी ॥२२॥
घटीयन्त्रेषु चैवान्यो बद्धस्तोये यथा घटी ॥२२॥
22. yāvadvarṣasahasrāṇi na teṣāṃ sthitirantarā .
ghaṭīyantreṣu caivānyo baddhastoye yathā ghaṭī.
ghaṭīyantreṣu caivānyo baddhastoye yathā ghaṭī.
22.
yāvat varṣa sahasrāṇi na teṣām sthitiḥ antarā |
ghaṭī yantreṣu ca eva anyaḥ baddhaḥ toye yathā ghaṭī
ghaṭī yantreṣu ca eva anyaḥ baddhaḥ toye yathā ghaṭī
22.
For thousands of years, there is no respite for them. And just as a pot (ghaṭī) is bound within the water in a water-lifting machine (ghaṭīyantra), so too are other beings bound.
भ्राम्यन्ते मानवा रक्तमुदिगरन्तः पुनः पुनः ।
अस्त्रैर्मुखविनिष्क्रान्तैः नेत्रैरश्रुविलम्बिभिः ॥२३॥
अस्त्रैर्मुखविनिष्क्रान्तैः नेत्रैरश्रुविलम्बिभिः ॥२३॥
23. bhrāmyante mānavā raktamudigarantaḥ punaḥ punaḥ .
astrairmukhaviniṣkrāntaiḥ netrairaśruvilambibhiḥ.
astrairmukhaviniṣkrāntaiḥ netrairaśruvilambibhiḥ.
23.
bhrāmyante mānavāḥ raktam udgirantaḥ punaḥ punaḥ |
astraiḥ mukha viniṣkrāntaiḥ netraiḥ aśru vilambibhiḥ
astraiḥ mukha viniṣkrāntaiḥ netraiḥ aśru vilambibhiḥ
23.
Human beings are made to wander, repeatedly vomiting blood. (This happens) with weapons (astra) spewing from their mouths and with tears dripping from their eyes.
दुः खानि ते प्राप्नुवन्ति यान्यसह्यानि जन्तुभिः ।
असिपत्रवनं नाम नरकं शृणु चापरम् ॥२४॥
असिपत्रवनं नाम नरकं शृणु चापरम् ॥२४॥
24. duḥ khāni te prāpnuvanti yānyasahyāni jantubhiḥ .
asipatravanaṃ nāma narakaṃ śṛṇu cāparam.
asipatravanaṃ nāma narakaṃ śṛṇu cāparam.
24.
duḥkhāni te prāpnuvanti yāni asahyāni jantubhiḥ
| asi patra vanam nāma narakam śṛṇu ca aparam
| asi patra vanam nāma narakam śṛṇu ca aparam
24.
They experience sufferings which are unbearable for living beings (jantu). Now, listen to another hell (naraka) called 'Sword-Leaf Forest' (asipatravana).
योजनानां सहस्रं यो ज्वलदग्न्यास्तृतावनिः ।
तप्ताः सूर्यकरैश्चण्डैर्यत्रातीव सुदारुणैः ॥२५॥
तप्ताः सूर्यकरैश्चण्डैर्यत्रातीव सुदारुणैः ॥२५॥
25. yojanānāṃ sahasraṃ yo jvaladagnyāstṛtāvaniḥ .
taptāḥ sūryakaraiścaṇḍairyatrātīva sudāruṇaiḥ.
taptāḥ sūryakaraiścaṇḍairyatrātīva sudāruṇaiḥ.
25.
yojanānām sahasram yaḥ jvalat agni āstṛta avaniḥ |
taptāḥ sūrya karaiḥ caṇḍaiḥ yatra atīva su dāruṇaiḥ
taptāḥ sūrya karaiḥ caṇḍaiḥ yatra atīva su dāruṇaiḥ
25.
This hell, which is a thousand yojanas in extent, has its ground covered with blazing fire. There, beings are scorched by exceedingly fierce and extremely dreadful sun-rays.
प्रपतन्ति सदा तत्र प्राणिनो नरकौकसः ।
तन्मध्ये च वनं रम्यं स्निग्धपत्रं विभाव्यते ॥२६॥
तन्मध्ये च वनं रम्यं स्निग्धपत्रं विभाव्यते ॥२६॥
26. prapatanti sadā tatra prāṇino narakaukasaḥ .
tanmadhye ca vanaṃ ramyaṃ snigdhapatraṃ vibhāvyate.
tanmadhye ca vanaṃ ramyaṃ snigdhapatraṃ vibhāvyate.
26.
pratapatanti sadā tatra prāṇinaḥ naraka-okasaḥ
tat-madhye ca vanam ramyam snigdha-patram vibhāvyate
tat-madhye ca vanam ramyam snigdha-patram vibhāvyate
26.
In that place, the inhabitants of hell constantly fall. And there, a beautiful forest with glossy leaves is perceived.
पत्राणि तत्र खङ्गानां फलानि द्विजसत्तमम् ।
श्वानश्च तत्र सबलाः स्वनन्त्ययुतशोभिताः ॥२७॥
श्वानश्च तत्र सबलाः स्वनन्त्ययुतशोभिताः ॥२७॥
27. patrāṇi tatra khaṅgānāṃ phalāni dvijasattamam .
śvānaśca tatra sabalāḥ svanantyayutaśobhitāḥ.
śvānaśca tatra sabalāḥ svanantyayutaśobhitāḥ.
27.
patrāṇi tatra khaṅgānām phalāni dvija-sattamam
śvānaḥ ca tatra sabalāḥ svananti ayuta-śobhitāḥ
śvānaḥ ca tatra sabalāḥ svananti ayuta-śobhitāḥ
27.
O best of the twice-born (dvija)! In that place, the leaves are like swords, and the fruits [are likewise horrifying]. And there, strong dogs, appearing in tens of thousands, bark loudly.
महावक्त्रा महादंष्ट्रा व्याघ्रा इव भयानकाः ।
ततस्तद्वनमालोक्य शिशिरच्छायमग्रतः ॥२८॥
ततस्तद्वनमालोक्य शिशिरच्छायमग्रतः ॥२८॥
28. mahāvaktrā mahādaṃṣṭrā vyāghrā iva bhayānakāḥ .
tatastadvanamālokya śiśiracchāyamagrataḥ.
tatastadvanamālokya śiśiracchāyamagrataḥ.
28.
mahā-vaktrā mahā-daṃṣṭrā vyāghrāḥ iva bhayānakāḥ
tataḥ tat-vanam ālokya śiśira-cchāyam agrataḥ
tataḥ tat-vanam ālokya śiśira-cchāyam agrataḥ
28.
They have enormous mouths and immense fangs, terrifying like tigers. Then, perceiving that forest with its cool shade before them...
प्रयान्ति प्राणिनस्तत्र तीव्रतृट्परिपीडिताः ।
हा मातर्हा तात इति क्रान्दन्तोऽतीव दुः खिता ॥२९॥
हा मातर्हा तात इति क्रान्दन्तोऽतीव दुः खिता ॥२९॥
29. prayānti prāṇinastatra tīvratṛṭparipīḍitāḥ .
hā mātarhā tāta iti krāndanto'tīva duḥ khitā.
hā mātarhā tāta iti krāndanto'tīva duḥ khitā.
29.
prayānti prāṇinaḥ tatra tīvra-tṛṭ-paripīḍitāḥ
hā mātar hā tāta iti krāndantaḥ atīva duḥkhitāḥ
hā mātar hā tāta iti krāndantaḥ atīva duḥkhitāḥ
29.
The living beings, greatly tormented by intense thirst, proceed to that place, crying out "Oh mother! Oh father!", and are exceedingly miserable.
दह्यमानाङ्घ्रयुगला धरणीस्थेन वह्निना ।
तेषां गतानां तत्रासिपत्रपाती समीरणः ॥३०॥
तेषां गतानां तत्रासिपत्रपाती समीरणः ॥३०॥
30. dahyamānāṅghrayugalā dharaṇīsthena vahninā .
teṣāṃ gatānāṃ tatrāsipatrapātī samīraṇaḥ.
teṣāṃ gatānāṃ tatrāsipatrapātī samīraṇaḥ.
30.
dahyamānāṅghriyugalā dharaṇīsthena vahninā
teṣām gatānām tatra asipatrapātī samīraṇaḥ
teṣām gatānām tatra asipatrapātī samīraṇaḥ
30.
For those who have arrived there, their feet are being burnt by the fire on the ground, and a wind blows there, causing sword-leaves to fall.
प्रवाति तेन पात्यन्ते तेषां खड्गान्यथोपरि ।
ततः पतन्ति ते भूमौ ज्वलत्पवकसञ्चये ॥३१॥
ततः पतन्ति ते भूमौ ज्वलत्पवकसञ्चये ॥३१॥
31. pravāti tena pātyante teṣāṃ khaḍgānyathopari .
tataḥ patanti te bhūmau jvalatpavakasañcaye.
tataḥ patanti te bhūmau jvalatpavakasañcaye.
31.
pravāti tena pātyante teṣām khaḍgāni atha upari
tataḥ patanti te bhūmau jvalatpavakasañcaye
tataḥ patanti te bhūmau jvalatpavakasañcaye
31.
The wind blows, and by it, swords are made to fall upon them from above. Then, they themselves fall to the ground, onto a pile of burning fire.
लेलिह्यमाने चान्यत्र व्याप्ताशेषमहीतले ।
सारमेयास्ततः शीघ्रं शातयन्ति शरीरतः ॥३२॥
सारमेयास्ततः शीघ्रं शातयन्ति शरीरतः ॥३२॥
32. lelihyamāne cānyatra vyāptāśeṣamahītale .
sārameyāstataḥ śīghraṃ śātayanti śarīrataḥ.
sārameyāstataḥ śīghraṃ śātayanti śarīrataḥ.
32.
lelihyamāne ca anyatra vyāptāśeṣamahītale
sārameyāḥ tataḥ śīghram śātayanti śarīrataḥ
sārameyāḥ tataḥ śīghram śātayanti śarīrataḥ
32.
And elsewhere, on the entire ground which is completely covered and being licked (by flames), dogs then quickly tear their bodies apart.
तेषामङ्गानि रुदतामनेकान्यतिभीषणाः ।
असिपत्रवनं तात मयैतत् कीर्तितं तव ॥३३॥
असिपत्रवनं तात मयैतत् कीर्तितं तव ॥३३॥
33. teṣāmaṅgāni rudatāmanekānyatibhīṣaṇāḥ .
asipatravanaṃ tāta mayaitat kīrtitaṃ tava.
asipatravanaṃ tāta mayaitat kīrtitaṃ tava.
33.
teṣām aṅgāni rudatām anekāni atibhīṣaṇāḥ
asipatravanam tāta mayā etat kīrtitam tava
asipatravanam tāta mayā etat kīrtitam tava
33.
Of those who are crying, their many limbs are (torn by) extremely terrible (creatures). O dear one, this sword-leaf forest (asipatravana) has been described by me to you.
अतः परं भीमतरं तप्तकुम्भं निबोध मे ।
समन्ततस्तप्तकुम्भा वह्निज्वालासमावृताः ॥३४॥
समन्ततस्तप्तकुम्भा वह्निज्वालासमावृताः ॥३४॥
34. ataḥ paraṃ bhīmataraṃ taptakumbhaṃ nibodha me .
samantatastaptakumbhā vahnijvālāsamāvṛtāḥ.
samantatastaptakumbhā vahnijvālāsamāvṛtāḥ.
34.
ataḥ param bhīmataram taptakumbham nibodha me
samantataḥ taptakumbhāḥ vahnijvālāsamāvṛtāḥ
samantataḥ taptakumbhāḥ vahnijvālāsamāvṛtāḥ
34.
Furthermore, listen from me about something even more terrible than this: the hot vessels. These hot vessels are completely engulfed by flames.
ज्वलदग्निचयोद्वृत्ततैलायश्चूर्णपूरिताः ।
तेषु दुष्कृतकर्माणो याम्यैः क्षिप्ता ह्यधोमुखाः ॥३५॥
तेषु दुष्कृतकर्माणो याम्यैः क्षिप्ता ह्यधोमुखाः ॥३५॥
35. jvaladagnicayodvṛttatailāyaścūrṇapūritāḥ .
teṣu duṣkṛtakarmāṇo yāmyaiḥ kṣiptā hyadhomukhāḥ.
teṣu duṣkṛtakarmāṇo yāmyaiḥ kṣiptā hyadhomukhāḥ.
35.
jvaladagnicayodvṛtta tailāyaścurṇapūritāḥ teṣu
duṣkṛtakarmāṇaḥ yāmyaiḥ kṣiptāḥ hi adhomukhāḥ
duṣkṛtakarmāṇaḥ yāmyaiḥ kṣiptāḥ hi adhomukhāḥ
35.
They are filled with oil and iron powder, overflowing with heaps of blazing fire. Into these, the evil-doers are indeed thrown face downwards by Yama's messengers.
क्वाथ्यन्ते विस्फुटद्गात्र-गलन्मज्जजलाविलाः ।
स्फुरत्कपालनेत्रास्थिच्छिद्यमाना विभीषणैः ॥३६॥
स्फुरत्कपालनेत्रास्थिच्छिद्यमाना विभीषणैः ॥३६॥
36. kvāthyante visphuṭadgātra-galanmajjajalāvilāḥ .
sphuratkapālanetrāsthicchidyamānā vibhīṣaṇaiḥ.
sphuratkapālanetrāsthicchidyamānā vibhīṣaṇaiḥ.
36.
kvāthyante visphuṭadgātra galanmajjajalāvilāḥ
sphuratkapālanetrāsthi chidyamānāḥ vibhīṣaṇaiḥ
sphuratkapālanetrāsthi chidyamānāḥ vibhīṣaṇaiḥ
36.
Their bodies burst, and their marrow-water flows out, causing agitation as they are boiled. Their throbbing skulls, eyes, and bones are torn apart by terrible tormentors.
गृध्रैरुत्पाट्य मुच्यन्ते पुनस्तेष्वेव वेगितैः ।
पुनः सिमसिमायन्ते तैलेनैक्यं व्रजन्ति च ॥३७॥
पुनः सिमसिमायन्ते तैलेनैक्यं व्रजन्ति च ॥३७॥
37. gṛdhrairutpāṭya mucyante punasteṣveva vegitaiḥ .
punaḥ simasimāyante tailenaikyaṃ vrajanti ca.
punaḥ simasimāyante tailenaikyaṃ vrajanti ca.
37.
gṛdhraiḥ utpāṭya mucyante punaḥ teṣu eva vegitaiḥ
punaḥ simasimāyante tailena aikyam vrajanti ca
punaḥ simasimāyante tailena aikyam vrajanti ca
37.
After being torn out by vultures, they are swiftly released back into those very same pots. Again, they sizzle and become one with the oil.
द्रवीभूतैः शिरोगात्र-स्नायु-मांस-त्वगस्थिभिः ।
ततो याम्यैर्नरैराशु दर्व्या घट्टनघट्टिताः ॥३८॥
ततो याम्यैर्नरैराशु दर्व्या घट्टनघट्टिताः ॥३८॥
38. dravībhūtaiḥ śirogātra-snāyu-māṃsa-tvagasthibhiḥ .
tato yāmyairnarairāśu darvyā ghaṭṭanaghaṭṭitāḥ.
tato yāmyairnarairāśu darvyā ghaṭṭanaghaṭṭitāḥ.
38.
dravībhūtaiḥ śirogātra-snāyu-māṃsa-tvag-asthibhiḥ
tataḥ yāmyaiḥ naraiḥ āśu darvyā ghaṭṭana-ghaṭṭitāḥ
tataḥ yāmyaiḥ naraiḥ āśu darvyā ghaṭṭana-ghaṭṭitāḥ
38.
With their heads, bodies, sinews, flesh, skin, and bones having become liquefied, they are then swiftly stirred and churned by Yama's attendants with a ladle.
कृतावर्ते महातैले मथ्यन्ते पापकर्मिणः ।
एष ते विस्तरेणोक्तस्तप्तकुम्भो मया पितः ॥३९॥
एष ते विस्तरेणोक्तस्तप्तकुम्भो मया पितः ॥३९॥
39. kṛtāvarte mahātaile mathyante pāpakarmiṇaḥ .
eṣa te vistareṇoktastaptakumbho mayā pitaḥ.
eṣa te vistareṇoktastaptakumbho mayā pitaḥ.
39.
kṛtāvarte mahātaile mathyante pāpakārmiṇaḥ |
eṣaḥ te vistareṇa uktaḥ tapta-kumbhaḥ mayā pitaḥ
eṣaḥ te vistareṇa uktaḥ tapta-kumbhaḥ mayā pitaḥ
39.
The sinners (pāpakārmiṇaḥ) are churned in the vast oil where whirlpools are formed. This hot cauldron has been described by me to you in detail, O father.
Links to all chapters:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12 (current chapter)
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
Chapter 77
Chapter 78
Chapter 79
Chapter 80
Chapter 81
Chapter 82
Chapter 83
Chapter 84
Chapter 85
Chapter 86
Chapter 87
Chapter 88
Chapter 89
Chapter 90
Chapter 91
Chapter 92
Chapter 93
Chapter 94
Chapter 95
Chapter 96
Chapter 97
Chapter 98
Chapter 99
Chapter 100
Chapter 101
Chapter 102
Chapter 103
Chapter 104
Chapter 105
Chapter 106
Chapter 107
Chapter 108
Chapter 109
Chapter 110
Chapter 111
Chapter 112
Chapter 113
Chapter 114
Chapter 115
Chapter 116
Chapter 117
Chapter 118
Chapter 119
Chapter 120
Chapter 121
Chapter 122
Chapter 123
Chapter 124
Chapter 125
Chapter 126
Chapter 127
Chapter 128
Chapter 129
Chapter 130
Chapter 131
Chapter 132
Chapter 133
Chapter 134