मार्कण्डेय-पुराणम्
mārkaṇḍeya-purāṇam
-
chapter-108
मार्कण्डेय उवाच ।
एवंप्रभावो भगवाननादिनिधनो रविः ।
यस्य त्वं क्रौष्टुके भक्त्या माहात्म्यं परिपृच्छसि ॥१॥
एवंप्रभावो भगवाननादिनिधनो रविः ।
यस्य त्वं क्रौष्टुके भक्त्या माहात्म्यं परिपृच्छसि ॥१॥
1. mārkaṇḍeya uvāca .
evaṃprabhāvo bhagavānanādinidhano raviḥ .
yasya tvaṃ krauṣṭuke bhaktyā māhātmyaṃ paripṛcchasi.
evaṃprabhāvo bhagavānanādinidhano raviḥ .
yasya tvaṃ krauṣṭuke bhaktyā māhātmyaṃ paripṛcchasi.
1.
mārkaṇḍeya uvāca evamprabhāvaḥ bhagavān anādinidhanaḥ
raviḥ yasya tvam krauṣṭuke bhaktyā māhātmyam paripṛcchasi
raviḥ yasya tvam krauṣṭuke bhaktyā māhātmyam paripṛcchasi
1.
Mārkaṇḍeya said: Of such great power is the revered (bhagavān) Sun (Ravi), who is without beginning or end, and whose greatness (māhātmya) you, O Krauṣṭuki, inquire about with devotion (bhakti).
परमात्मा स योगिनां युञ्जतां चेतसां लयम् ।
क्षेत्रज्ञः सांख्ययोगानां यज्ञेशो यज्विनामपि ॥२॥
क्षेत्रज्ञः सांख्ययोगानां यज्ञेशो यज्विनामपि ॥२॥
2. paramātmā sa yogināṃ yuñjatāṃ cetasāṃ layam .
kṣetrajñaḥ sāṃkhyayogānāṃ yajñeśo yajvināmapi.
kṣetrajñaḥ sāṃkhyayogānāṃ yajñeśo yajvināmapi.
2.
paramātmā saḥ yoginām yuñjatām cetasām layam
kṣetrajñaḥ sāṅkhyayogānām yajñeśaḥ yajvinām api
kṣetrajñaḥ sāṅkhyayogānām yajñeśaḥ yajvinām api
2.
saḥ yoginām yuñjatām cetasām layam paramātmā
sāṅkhyayogānām kṣetrajñaḥ yajvinām api yajñeśaḥ
sāṅkhyayogānām kṣetrajñaḥ yajvinām api yajñeśaḥ
2.
He is the Supreme Self (paramātmā) for yogis who focus their minds on absorption. He is the knower of the field (kṣetrajña) for those who practice Sāṅkhya and Yoga. He is also the lord of Vedic rituals (yajña) for those who perform them.
सूर्याधिकारं वहतो विष्णोरीशस्य वेधसः ।
मनुस्तस्याभवत्पुत्रश्छिन्नसर्वार्थसंशयः ॥३॥
मनुस्तस्याभवत्पुत्रश्छिन्नसर्वार्थसंशयः ॥३॥
3. sūryādhikāraṃ vahato viṣṇorīśasya vedhasaḥ .
manustasyābhavatputraśchinnasarvārthasaṃśayaḥ.
manustasyābhavatputraśchinnasarvārthasaṃśayaḥ.
3.
sūryādhikāram vahataḥ viṣṇoḥ īśasya vedhasaḥ
manuḥ tasya abhavat putraḥ chinnasarvārthasaṃśayaḥ
manuḥ tasya abhavat putraḥ chinnasarvārthasaṃśayaḥ
3.
Manu, whose doubts concerning all affairs (artha) were completely dispelled, became the son of that Vishnu, the Lord, the Creator (Vedhas), who holds the authority of the Sun (Surya).
मन्वन्तराधिपो विप्र यस्य सप्तममन्तरम् ।
इक्ष्वाकुर्नाभगो रिष्टो महाबलपराक्रमः ॥४॥
इक्ष्वाकुर्नाभगो रिष्टो महाबलपराक्रमः ॥४॥
4. manvantarādhipo vipra yasya saptamamantaram .
ikṣvākurnābhago riṣṭo mahābalaparākramaḥ.
ikṣvākurnābhago riṣṭo mahābalaparākramaḥ.
4.
manvantarādhipaḥ vipra yasya saptamam antaram
ikṣvākuḥ nābhagaḥ ariṣṭaḥ mahābalaparākramaḥ
ikṣvākuḥ nābhagaḥ ariṣṭaḥ mahābalaparākramaḥ
4.
O Brahmin, the lord of the manvantara (a cosmic epoch), whose seventh period of rule (manvantara) it is, [had sons like] Ikṣvāku, Nābhaga, and Ariṣṭa, each possessing great strength and valor.
नरिष्यन्तोऽथ नाभागः पृषध्रो धृष्ट एव च ।
एते पुत्रा मनोस्तस्य पृथग्राज्यस्य पालकाः ॥५॥
एते पुत्रा मनोस्तस्य पृथग्राज्यस्य पालकाः ॥५॥
5. nariṣyanto'tha nābhāgaḥ pṛṣadhro dhṛṣṭa eva ca .
ete putrā manostasya pṛthagrājyasya pālakāḥ.
ete putrā manostasya pṛthagrājyasya pālakāḥ.
5.
nariṣyantaḥ atha nābhāgaḥ pṛṣadhraḥ dhṛṣṭaḥ eva
ca ete putrāḥ manoḥ tasya pṛthagrājyasya pālakāḥ
ca ete putrāḥ manoḥ tasya pṛthagrājyasya pālakāḥ
5.
Nariṣyanta, and then Nābhāga, Pṛṣadhra, and Dhṛṣṭa also – these are the sons of that Manu, who were the protectors of their respective separate kingdoms.
विख्यातकीर्त्तयः सर्वे सर्वे शस्त्रास्त्रपारगाः ।
विशिष्टतरमन्विच्छन्मनुः पुत्रं तथा पुनः ॥६॥
विशिष्टतरमन्विच्छन्मनुः पुत्रं तथा पुनः ॥६॥
6. vikhyātakīrttayaḥ sarve sarve śastrāstrapāragāḥ .
viśiṣṭataramanvicchanmanuḥ putraṃ tathā punaḥ.
viśiṣṭataramanvicchanmanuḥ putraṃ tathā punaḥ.
6.
vikhyātakīrtayaḥ sarve sarve śastrāstrapāragāḥ
viśiṣṭataram anvicchan manuḥ putram tathā punaḥ
viśiṣṭataram anvicchan manuḥ putram tathā punaḥ
6.
All of them were of renowned fame, and all were proficient in weapons (śastra) and missiles (astra). Therefore, Manu, desiring an even more distinguished son, again...
मित्रावरुणयोरिष्टिं चकार कृतिनां वरः ।
यत्र चापहुते होतुरपचारान्महामुने ॥७॥
यत्र चापहुते होतुरपचारान्महामुने ॥७॥
7. mitrāvaruṇayoriṣṭiṃ cakāra kṛtināṃ varaḥ .
yatra cāpahute hoturapacārānmahāmune.
yatra cāpahute hoturapacārānmahāmune.
7.
mitrāvaruṇayoḥ iṣṭim cakāra kṛtinām varaḥ
yatra ca āpahute hotuḥ apacārāt mahāmune
yatra ca āpahute hotuḥ apacārāt mahāmune
7.
And the best among the accomplished (Manu) performed a sacrifice (iṣṭi) to Mitra and Varuṇa. O great sage, in that offering, due to a mistake (apācāra) by the hotṛ priest...
इला नाम समुत्पन्ना मनोः कन्या सुमध्यमा ।
तां दृष्ट्वा कन्यकां तत्र समुत्पन्नां ततो मनुः ॥८॥
तां दृष्ट्वा कन्यकां तत्र समुत्पन्नां ततो मनुः ॥८॥
8. ilā nāma samutpannā manoḥ kanyā sumadhyamā .
tāṃ dṛṣṭvā kanyakāṃ tatra samutpannāṃ tato manuḥ.
tāṃ dṛṣṭvā kanyakāṃ tatra samutpannāṃ tato manuḥ.
8.
ilā nāma samutpannā manoḥ kanyā sumadhyamā tām
dṛṣṭvā kanyakām tatra samutpannām tataḥ manuḥ
dṛṣṭvā kanyakām tatra samutpannām tataḥ manuḥ
8.
A slender-waisted daughter named Ilā was born to Manu. Having seen that daughter born there, Manu then...
तुष्टाव मित्रावरुणौ वाक्यं चेदमुवाच ह ।
भवत्प्रसादात्तनयो विशिष्टो मे भवेदिति ॥९॥
भवत्प्रसादात्तनयो विशिष्टो मे भवेदिति ॥९॥
9. tuṣṭāva mitrāvaruṇau vākyaṃ cedamuvāca ha .
bhavatprasādāttanayo viśiṣṭo me bhavediti.
bhavatprasādāttanayo viśiṣṭo me bhavediti.
9.
tuṣṭāva mitrāvaruṇau vākyam ca idam uvāca ha
bhavatprasādāt tanayaḥ viśiṣṭaḥ me bhavet iti
bhavatprasādāt tanayaḥ viśiṣṭaḥ me bhavet iti
9.
He praised Mitra and Varuṇa and spoke this statement: 'By your grace, may I have a distinguished son!'
कृते मखे समुत्पन्ना तनया मम धीमतः ।
यदि प्रसन्नौ वरदौ तदियं तनया मम ॥१०॥
यदि प्रसन्नौ वरदौ तदियं तनया मम ॥१०॥
10. kṛte makhe samutpannā tanayā mama dhīmataḥ .
yadi prasannau varadau tadiyaṃ tanayā mama.
yadi prasannau varadau tadiyaṃ tanayā mama.
10.
kṛte makhe samutpannā tanayā mama dhīmataḥ
yadi prasannau varadau tat iyam tanayā mama
yadi prasannau varadau tat iyam tanayā mama
10.
mama dhīmataḥ tanayā kṛte makhe samutpannā yadi
prasannau varadau (sthaḥ) tat iyam mama tanayā (bhavati)
prasannau varadau (sthaḥ) tat iyam mama tanayā (bhavati)
10.
A daughter was born to me, the wise one, at the completion of a Vedic ritual (makha). If you both, the bestowers of boons (varada), are pleased, then this is my daughter.
प्रसादाद्भवतो पुत्रो भवत्वतिगुणान्वितः ।
तथेति चाभ्यामुक्ते देवाभ्यां सैव कन्यका ॥११॥
तथेति चाभ्यामुक्ते देवाभ्यां सैव कन्यका ॥११॥
11. prasādādbhavato putro bhavatvatiguṇānvitaḥ .
tatheti cābhyāmukte devābhyāṃ saiva kanyakā.
tatheti cābhyāmukte devābhyāṃ saiva kanyakā.
11.
prasādāt bhavatoḥ putraḥ bhavatu atiguṇānvitaḥ
tathā iti ca ābhyām ukte devābhyām sā eva kanyakā
tathā iti ca ābhyām ukte devābhyām sā eva kanyakā
11.
By your grace, let a son endowed with excellent qualities be born! When 'So be it' was spoken by those two gods, that very daughter...
इला समभवत्सद्यः सुद्युम्न इति विश्रुतः ।
पुनश्चेश्वरकोपेन मृगयामटता वने ॥१२॥
पुनश्चेश्वरकोपेन मृगयामटता वने ॥१२॥
12. ilā samabhavatsadyaḥ sudyumna iti viśrutaḥ .
punaśceśvarakopena mṛgayāmaṭatā vane.
punaśceśvarakopena mṛgayāmaṭatā vane.
12.
ilā samabhavat sadyaḥ sudyumnaḥ iti viśrutaḥ
punaḥ ca īśvara-kopeṇa mṛgayām aṭatā vane
punaḥ ca īśvara-kopeṇa mṛgayām aṭatā vane
12.
Ilā immediately became the renowned Sudyumna. Later, due to Īśvara's (Shiva's) anger, while he was hunting in the forest,
स्त्रीत्वमासादितं तेन मनुपुत्रेण धीमता ।
पुरूरवसनामानं चक्रवर्तिनमूर्जितम् ॥१३॥
पुरूरवसनामानं चक्रवर्तिनमूर्जितम् ॥१३॥
13. strītvamāsāditaṃ tena manuputreṇa dhīmatā .
purūravasanāmānaṃ cakravartinamūrjitam.
purūravasanāmānaṃ cakravartinamūrjitam.
13.
strītvam āsāditam tena manu-putreṇa dhīmatā
purūravasa-nāmānam cakravartinam ūrjitam
purūravasa-nāmānam cakravartinam ūrjitam
13.
...womanhood was attained by that wise son of Manu. (As a woman, Ilā then gave birth to) a mighty emperor named Purūravas,
जनयामास तनयं यत्र सोमसुतो बुधः ।
जाते सुते पुनः कृत्वा सोऽश्वमेधं महाक्रतुम् ॥१४॥
जाते सुते पुनः कृत्वा सोऽश्वमेधं महाक्रतुम् ॥१४॥
14. janayāmāsa tanayaṃ yatra somasuto budhaḥ .
jāte sute punaḥ kṛtvā so'śvamedhaṃ mahākratum.
jāte sute punaḥ kṛtvā so'śvamedhaṃ mahākratum.
14.
janayāmāsa tanayam yatra somasutaḥ budhaḥ jāte
sute punaḥ kṛtvā saḥ aśvamedham mahākratum
sute punaḥ kṛtvā saḥ aśvamedham mahākratum
14.
yatra somasutaḥ budhaḥ tanayam janayāmāsa sute jāte
saḥ punaḥ mahākratum aśvamedham kṛtvā (abhūta)
saḥ punaḥ mahākratum aśvamedham kṛtvā (abhūta)
14.
There, Budha, the son of Soma, begot a son. After that son was born, he again performed the great horse-Vedic ritual (aśvamedha).
पुरुषत्वमनुप्राप्तः सुद्युम्नः पार्थिवोऽभवत् ।
सुद्युम्नस्य त्रयः पुत्रा उत्कलो विनयो गयः ॥१५॥
सुद्युम्नस्य त्रयः पुत्रा उत्कलो विनयो गयः ॥१५॥
15. puruṣatvamanuprāptaḥ sudyumnaḥ pārthivo'bhavat .
sudyumnasya trayaḥ putrā utkalo vinayo gayaḥ.
sudyumnasya trayaḥ putrā utkalo vinayo gayaḥ.
15.
puruṣatvam anupprāptaḥ sudyumnaḥ pārthivaḥ abhavat
sudyumnasya trayaḥ putrāḥ utkalaḥ vinayaḥ gayaḥ
sudyumnasya trayaḥ putrāḥ utkalaḥ vinayaḥ gayaḥ
15.
Having attained manhood, Sudyumna became a king. Sudyumna had three sons: Utkala, Vinaya, and Gaya.
पुरुषत्वे महावीर्या यज्विनः पृथुलौजसः ।
पुरुषत्वे तु ये जातास्तस्य राज्ञस्त्रयः सुताः ॥१६॥
पुरुषत्वे तु ये जातास्तस्य राज्ञस्त्रयः सुताः ॥१६॥
16. puruṣatve mahāvīryā yajvinaḥ pṛthulaujasaḥ .
puruṣatve tu ye jātāstasya rājñastrayaḥ sutāḥ.
puruṣatve tu ye jātāstasya rājñastrayaḥ sutāḥ.
16.
puruṣatve mahāvīryāḥ yajvinaḥ pṛthulaujasaḥ
puruṣatve tu ye jātāḥ tasya rājñaḥ trayaḥ sutāḥ
puruṣatve tu ye jātāḥ tasya rājñaḥ trayaḥ sutāḥ
16.
His three sons, who were born as men (puruṣa), were greatly valorous and powerful sacrificers (yajvin).
बुभुजुस्ते महीमेतां धर्मे नियतचेतसः ।
स्त्रीभूतस्य तु यो जातस्तस्य राज्ञः पुरूरवाः ॥१७॥
स्त्रीभूतस्य तु यो जातस्तस्य राज्ञः पुरूरवाः ॥१७॥
17. bubhujuste mahīmetāṃ dharme niyatacetasaḥ .
strībhūtasya tu yo jātastasya rājñaḥ purūravāḥ.
strībhūtasya tu yo jātastasya rājñaḥ purūravāḥ.
17.
bubhujuḥ te mahīm etām dharme niyatacetasaḥ
strībhūtasya tu yaḥ jātaḥ tasya rājñaḥ purūravāḥ
strībhūtasya tu yaḥ jātaḥ tasya rājñaḥ purūravāḥ
17.
Those [sons] ruled this earth, with their minds fixed on natural law (dharma). But Purūravā, the one who was born when that king had become a woman, (did not obtain a great share).
न स लेभे महाभागं यतो बुधसुतो हि सः ।
ततो वसिष्ठवचनात्प्रतिष्ठानं पुरोत्तमम् ॥१८॥
ततो वसिष्ठवचनात्प्रतिष्ठानं पुरोत्तमम् ॥१८॥
18. na sa lebhe mahābhāgaṃ yato budhasuto hi saḥ .
tato vasiṣṭhavacanātpratiṣṭhānaṃ purottamam.
tato vasiṣṭhavacanātpratiṣṭhānaṃ purottamam.
18.
na saḥ lebhe mahābhāgam yataḥ budhasutaḥ hi saḥ
tataḥ vasiṣṭhavacanāt pratiṣṭhānam puruttamam
tataḥ vasiṣṭhavacanāt pratiṣṭhānam puruttamam
18.
He did not obtain a great share, because he was indeed the son of Budha. Then, by the instruction of Vasiṣṭha, he received Pratiṣṭhāna, the chief of cities.
Links to all chapters:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
Chapter 77
Chapter 78
Chapter 79
Chapter 80
Chapter 81
Chapter 82
Chapter 83
Chapter 84
Chapter 85
Chapter 86
Chapter 87
Chapter 88
Chapter 89
Chapter 90
Chapter 91
Chapter 92
Chapter 93
Chapter 94
Chapter 95
Chapter 96
Chapter 97
Chapter 98
Chapter 99
Chapter 100
Chapter 101
Chapter 102
Chapter 103
Chapter 104
Chapter 105
Chapter 106
Chapter 107
Chapter 108 (current chapter)
Chapter 109
Chapter 110
Chapter 111
Chapter 112
Chapter 113
Chapter 114
Chapter 115
Chapter 116
Chapter 117
Chapter 118
Chapter 119
Chapter 120
Chapter 121
Chapter 122
Chapter 123
Chapter 124
Chapter 125
Chapter 126
Chapter 127
Chapter 128
Chapter 129
Chapter 130
Chapter 131
Chapter 132
Chapter 133
Chapter 134