Skip to content
אתר זה לא תומך בגרסאות ישנות של אינטרנט אקספלורר
מומלץ להשתמש בדפדפן גוגל כרום או פיירפוקס מוזילה
(או באינטרנט אקספלורר / edge עדכני)
Enjoy Learning Sanskrit tips, tools, resources and more...

मार्कण्डेय-पुराणम्       mārkaṇḍeya-purāṇam - chapter-108

Use the following checkboxes to set the display options for this chapter (You can also control the display of each verse separately):
what would you like to see in each verse:
मार्कण्डेय उवाच ।
एवंप्रभावो भगवाननादिनिधनो रविः ।
यस्य त्वं क्रौष्टुके भक्त्या माहात्म्यं परिपृच्छसि ॥१॥
1. mārkaṇḍeya uvāca .
evaṃprabhāvo bhagavānanādinidhano raviḥ .
yasya tvaṃ krauṣṭuke bhaktyā māhātmyaṃ paripṛcchasi.
1. mārkaṇḍeya uvāca evamprabhāvaḥ bhagavān anādinidhanaḥ
raviḥ yasya tvam krauṣṭuke bhaktyā māhātmyam paripṛcchasi
1. Mārkaṇḍeya said: Of such great power is the revered (bhagavān) Sun (Ravi), who is without beginning or end, and whose greatness (māhātmya) you, O Krauṣṭuki, inquire about with devotion (bhakti).
परमात्मा स योगिनां युञ्जतां चेतसां लयम् ।
क्षेत्रज्ञः सांख्ययोगानां यज्ञेशो यज्विनामपि ॥२॥
2. paramātmā sa yogināṃ yuñjatāṃ cetasāṃ layam .
kṣetrajñaḥ sāṃkhyayogānāṃ yajñeśo yajvināmapi.
2. paramātmā saḥ yoginām yuñjatām cetasām layam
kṣetrajñaḥ sāṅkhyayogānām yajñeśaḥ yajvinām api
2. saḥ yoginām yuñjatām cetasām layam paramātmā
sāṅkhyayogānām kṣetrajñaḥ yajvinām api yajñeśaḥ
2. He is the Supreme Self (paramātmā) for yogis who focus their minds on absorption. He is the knower of the field (kṣetrajña) for those who practice Sāṅkhya and Yoga. He is also the lord of Vedic rituals (yajña) for those who perform them.
सूर्याधिकारं वहतो विष्णोरीशस्य वेधसः ।
मनुस्तस्याभवत्पुत्रश्छिन्नसर्वार्थसंशयः ॥३॥
3. sūryādhikāraṃ vahato viṣṇorīśasya vedhasaḥ .
manustasyābhavatputraśchinnasarvārthasaṃśayaḥ.
3. sūryādhikāram vahataḥ viṣṇoḥ īśasya vedhasaḥ
manuḥ tasya abhavat putraḥ chinnasarvārthasaṃśayaḥ
3. Manu, whose doubts concerning all affairs (artha) were completely dispelled, became the son of that Vishnu, the Lord, the Creator (Vedhas), who holds the authority of the Sun (Surya).
मन्वन्तराधिपो विप्र यस्य सप्तममन्तरम् ।
इक्ष्वाकुर्नाभगो रिष्टो महाबलपराक्रमः ॥४॥
4. manvantarādhipo vipra yasya saptamamantaram .
ikṣvākurnābhago riṣṭo mahābalaparākramaḥ.
4. manvantarādhipaḥ vipra yasya saptamam antaram
ikṣvākuḥ nābhagaḥ ariṣṭaḥ mahābalaparākramaḥ
4. O Brahmin, the lord of the manvantara (a cosmic epoch), whose seventh period of rule (manvantara) it is, [had sons like] Ikṣvāku, Nābhaga, and Ariṣṭa, each possessing great strength and valor.
नरिष्यन्तोऽथ नाभागः पृषध्रो धृष्ट एव च ।
एते पुत्रा मनोस्तस्य पृथग्राज्यस्य पालकाः ॥५॥
5. nariṣyanto'tha nābhāgaḥ pṛṣadhro dhṛṣṭa eva ca .
ete putrā manostasya pṛthagrājyasya pālakāḥ.
5. nariṣyantaḥ atha nābhāgaḥ pṛṣadhraḥ dhṛṣṭaḥ eva
ca ete putrāḥ manoḥ tasya pṛthagrājyasya pālakāḥ
5. Nariṣyanta, and then Nābhāga, Pṛṣadhra, and Dhṛṣṭa also – these are the sons of that Manu, who were the protectors of their respective separate kingdoms.
विख्यातकीर्त्तयः सर्वे सर्वे शस्त्रास्त्रपारगाः ।
विशिष्टतरमन्विच्छन्मनुः पुत्रं तथा पुनः ॥६॥
6. vikhyātakīrttayaḥ sarve sarve śastrāstrapāragāḥ .
viśiṣṭataramanvicchanmanuḥ putraṃ tathā punaḥ.
6. vikhyātakīrtayaḥ sarve sarve śastrāstrapāragāḥ
viśiṣṭataram anvicchan manuḥ putram tathā punaḥ
6. All of them were of renowned fame, and all were proficient in weapons (śastra) and missiles (astra). Therefore, Manu, desiring an even more distinguished son, again...
मित्रावरुणयोरिष्टिं चकार कृतिनां वरः ।
यत्र चापहुते होतुरपचारान्महामुने ॥७॥
7. mitrāvaruṇayoriṣṭiṃ cakāra kṛtināṃ varaḥ .
yatra cāpahute hoturapacārānmahāmune.
7. mitrāvaruṇayoḥ iṣṭim cakāra kṛtinām varaḥ
yatra ca āpahute hotuḥ apacārāt mahāmune
7. And the best among the accomplished (Manu) performed a sacrifice (iṣṭi) to Mitra and Varuṇa. O great sage, in that offering, due to a mistake (apācāra) by the hotṛ priest...
इला नाम समुत्पन्ना मनोः कन्या सुमध्यमा ।
तां दृष्ट्वा कन्यकां तत्र समुत्पन्नां ततो मनुः ॥८॥
8. ilā nāma samutpannā manoḥ kanyā sumadhyamā .
tāṃ dṛṣṭvā kanyakāṃ tatra samutpannāṃ tato manuḥ.
8. ilā nāma samutpannā manoḥ kanyā sumadhyamā tām
dṛṣṭvā kanyakām tatra samutpannām tataḥ manuḥ
8. A slender-waisted daughter named Ilā was born to Manu. Having seen that daughter born there, Manu then...
तुष्टाव मित्रावरुणौ वाक्यं चेदमुवाच ह ।
भवत्प्रसादात्तनयो विशिष्टो मे भवेदिति ॥९॥
9. tuṣṭāva mitrāvaruṇau vākyaṃ cedamuvāca ha .
bhavatprasādāttanayo viśiṣṭo me bhavediti.
9. tuṣṭāva mitrāvaruṇau vākyam ca idam uvāca ha
bhavatprasādāt tanayaḥ viśiṣṭaḥ me bhavet iti
9. He praised Mitra and Varuṇa and spoke this statement: 'By your grace, may I have a distinguished son!'
कृते मखे समुत्पन्ना तनया मम धीमतः ।
यदि प्रसन्नौ वरदौ तदियं तनया मम ॥१०॥
10. kṛte makhe samutpannā tanayā mama dhīmataḥ .
yadi prasannau varadau tadiyaṃ tanayā mama.
10. kṛte makhe samutpannā tanayā mama dhīmataḥ
yadi prasannau varadau tat iyam tanayā mama
10. mama dhīmataḥ tanayā kṛte makhe samutpannā yadi
prasannau varadau (sthaḥ) tat iyam mama tanayā (bhavati)
10. A daughter was born to me, the wise one, at the completion of a Vedic ritual (makha). If you both, the bestowers of boons (varada), are pleased, then this is my daughter.
प्रसादाद्भवतो पुत्रो भवत्वतिगुणान्वितः ।
तथेति चाभ्यामुक्ते देवाभ्यां सैव कन्यका ॥११॥
11. prasādādbhavato putro bhavatvatiguṇānvitaḥ .
tatheti cābhyāmukte devābhyāṃ saiva kanyakā.
11. prasādāt bhavatoḥ putraḥ bhavatu atiguṇānvitaḥ
tathā iti ca ābhyām ukte devābhyām sā eva kanyakā
11. By your grace, let a son endowed with excellent qualities be born! When 'So be it' was spoken by those two gods, that very daughter...
इला समभवत्सद्यः सुद्युम्न इति विश्रुतः ।
पुनश्चेश्वरकोपेन मृगयामटता वने ॥१२॥
12. ilā samabhavatsadyaḥ sudyumna iti viśrutaḥ .
punaśceśvarakopena mṛgayāmaṭatā vane.
12. ilā samabhavat sadyaḥ sudyumnaḥ iti viśrutaḥ
punaḥ ca īśvara-kopeṇa mṛgayām aṭatā vane
12. Ilā immediately became the renowned Sudyumna. Later, due to Īśvara's (Shiva's) anger, while he was hunting in the forest,
स्त्रीत्वमासादितं तेन मनुपुत्रेण धीमता ।
पुरूरवसनामानं चक्रवर्तिनमूर्जितम् ॥१३॥
13. strītvamāsāditaṃ tena manuputreṇa dhīmatā .
purūravasanāmānaṃ cakravartinamūrjitam.
13. strītvam āsāditam tena manu-putreṇa dhīmatā
purūravasa-nāmānam cakravartinam ūrjitam
13. ...womanhood was attained by that wise son of Manu. (As a woman, Ilā then gave birth to) a mighty emperor named Purūravas,
जनयामास तनयं यत्र सोमसुतो बुधः ।
जाते सुते पुनः कृत्वा सोऽश्वमेधं महाक्रतुम् ॥१४॥
14. janayāmāsa tanayaṃ yatra somasuto budhaḥ .
jāte sute punaḥ kṛtvā so'śvamedhaṃ mahākratum.
14. janayāmāsa tanayam yatra somasutaḥ budhaḥ jāte
sute punaḥ kṛtvā saḥ aśvamedham mahākratum
14. yatra somasutaḥ budhaḥ tanayam janayāmāsa sute jāte
saḥ punaḥ mahākratum aśvamedham kṛtvā (abhūta)
14. There, Budha, the son of Soma, begot a son. After that son was born, he again performed the great horse-Vedic ritual (aśvamedha).
पुरुषत्वमनुप्राप्तः सुद्युम्नः पार्थिवोऽभवत् ।
सुद्युम्नस्य त्रयः पुत्रा उत्कलो विनयो गयः ॥१५॥
15. puruṣatvamanuprāptaḥ sudyumnaḥ pārthivo'bhavat .
sudyumnasya trayaḥ putrā utkalo vinayo gayaḥ.
15. puruṣatvam anupprāptaḥ sudyumnaḥ pārthivaḥ abhavat
sudyumnasya trayaḥ putrāḥ utkalaḥ vinayaḥ gayaḥ
15. Having attained manhood, Sudyumna became a king. Sudyumna had three sons: Utkala, Vinaya, and Gaya.
पुरुषत्वे महावीर्या यज्विनः पृथुलौजसः ।
पुरुषत्वे तु ये जातास्तस्य राज्ञस्त्रयः सुताः ॥१६॥
16. puruṣatve mahāvīryā yajvinaḥ pṛthulaujasaḥ .
puruṣatve tu ye jātāstasya rājñastrayaḥ sutāḥ.
16. puruṣatve mahāvīryāḥ yajvinaḥ pṛthulaujasaḥ
puruṣatve tu ye jātāḥ tasya rājñaḥ trayaḥ sutāḥ
16. His three sons, who were born as men (puruṣa), were greatly valorous and powerful sacrificers (yajvin).
बुभुजुस्ते महीमेतां धर्मे नियतचेतसः ।
स्त्रीभूतस्य तु यो जातस्तस्य राज्ञः पुरूरवाः ॥१७॥
17. bubhujuste mahīmetāṃ dharme niyatacetasaḥ .
strībhūtasya tu yo jātastasya rājñaḥ purūravāḥ.
17. bubhujuḥ te mahīm etām dharme niyatacetasaḥ
strībhūtasya tu yaḥ jātaḥ tasya rājñaḥ purūravāḥ
17. Those [sons] ruled this earth, with their minds fixed on natural law (dharma). But Purūravā, the one who was born when that king had become a woman, (did not obtain a great share).
न स लेभे महाभागं यतो बुधसुतो हि सः ।
ततो वसिष्ठवचनात्प्रतिष्ठानं पुरोत्तमम् ॥१८॥
18. na sa lebhe mahābhāgaṃ yato budhasuto hi saḥ .
tato vasiṣṭhavacanātpratiṣṭhānaṃ purottamam.
18. na saḥ lebhe mahābhāgam yataḥ budhasutaḥ hi saḥ
tataḥ vasiṣṭhavacanāt pratiṣṭhānam puruttamam
18. He did not obtain a great share, because he was indeed the son of Budha. Then, by the instruction of Vasiṣṭha, he received Pratiṣṭhāna, the chief of cities.