मार्कण्डेय-पुराणम्
mārkaṇḍeya-purāṇam
-
chapter-128
मार्कण्डेय उवाच ।
स तु तत्र सुतं दृष्ट्वा गृहीतवरकार्मुकम् ।
धनुः शस्त्रं च तस्योग्रं ज्वालाव्याप्तदिगन्तरम् ॥१॥
स तु तत्र सुतं दृष्ट्वा गृहीतवरकार्मुकम् ।
धनुः शस्त्रं च तस्योग्रं ज्वालाव्याप्तदिगन्तरम् ॥१॥
1. mārkaṇḍeya uvāca .
sa tu tatra sutaṃ dṛṣṭvā gṛhītavarakārmukam .
dhanuḥ śastraṃ ca tasyograṃ jvālāvyāptadigantaram.
sa tu tatra sutaṃ dṛṣṭvā gṛhītavarakārmukam .
dhanuḥ śastraṃ ca tasyograṃ jvālāvyāptadigantaram.
1.
mārkaṇḍeya uvāca saḥ tu tatra sutam dṛṣṭvā gṛhītavarakārmukam
dhanuḥ śastram ca tasya ugram jvālavyāptadigantaram
dhanuḥ śastram ca tasya ugram jvālavyāptadigantaram
1.
Mārkaṇḍeya said: But when he (Avikṣit) saw his son there, holding his excellent bow, and his dreadful weapon whose flames enveloped all quarters...
उद्गिरन्तं महावह्निं दीपिताखिलभूतलम् ।
पातालान्तर्गतं प्राप्तमसह्यं घोरभीषणम् ॥२॥
पातालान्तर्गतं प्राप्तमसह्यं घोरभीषणम् ॥२॥
2. udgirantaṃ mahāvahniṃ dīpitākhilabhūtalam .
pātālāntargataṃ prāptamasahyaṃ ghorabhīṣaṇam.
pātālāntargataṃ prāptamasahyaṃ ghorabhīṣaṇam.
2.
udgirantam mahāvahnim dīpitākhilabhūtalam
pātālāntargatam prāptam asahyam ghorabhīṣaṇam
pātālāntargatam prāptam asahyam ghorabhīṣaṇam
2.
...emitting a great fire that illuminated the entire surface of the earth, reaching down into the netherworld (pātāla), unbearable and intensely dreadful.
स तं दृष्ट्वा महीपालं भृकुटीकुटिलाननम् ।
मा क्रुधस्त्वं मरुत्तास्त्रमुपसंह्रियतामिति ॥३॥
मा क्रुधस्त्वं मरुत्तास्त्रमुपसंह्रियतामिति ॥३॥
3. sa taṃ dṛṣṭvā mahīpālaṃ bhṛkuṭīkuṭilānanam .
mā krudhastvaṃ maruttāstramupasaṃhriyatāmiti.
mā krudhastvaṃ maruttāstramupasaṃhriyatāmiti.
3.
saḥ tam dṛṣṭvā mahīpālam bhṛkuṭīkuṭilānanam mā
krudhaḥ tvam maruttāstram upasaṃhriyatām iti
krudhaḥ tvam maruttāstram upasaṃhriyatām iti
3.
Having seen the king (his son) whose face was contorted by a frown, he said, "Do not be angry! Let this Marutta weapon be recalled."
प्राहासकृच्चानुलुप्तवर्णक्रममुदारधीः ।
स निशम्य गुरोर्वाक्यं दृष्ट्वा तं च पुनः पुनः ॥४॥
स निशम्य गुरोर्वाक्यं दृष्ट्वा तं च पुनः पुनः ॥४॥
4. prāhāsakṛccānuluptavarṇakramamudāradhīḥ .
sa niśamya gurorvākyaṃ dṛṣṭvā taṃ ca punaḥ punaḥ.
sa niśamya gurorvākyaṃ dṛṣṭvā taṃ ca punaḥ punaḥ.
4.
prāha asakṛt ca anuluptavarṇakramam udāradhīḥ saḥ
niśamya guroḥ vākyam dṛṣṭvā tam ca punaḥ punaḥ
niśamya guroḥ vākyam dṛṣṭvā tam ca punaḥ punaḥ
4.
The noble-minded one spoke repeatedly, his sequence of letters being indistinct. And he, having heard his preceptor's (guru) words and having seen him again and again...
गृहीतकार्मुकः पित्रोः प्रणिपत्य सगौरवम् ।
प्रत्युवाचापराद्धा मे सुभृशं पन्नगाः पितः ॥५॥
प्रत्युवाचापराद्धा मे सुभृशं पन्नगाः पितः ॥५॥
5. gṛhītakārmukaḥ pitroḥ praṇipatya sagauravam .
pratyuvācāparāddhā me subhṛśaṃ pannagāḥ pitaḥ.
pratyuvācāparāddhā me subhṛśaṃ pannagāḥ pitaḥ.
5.
gṛhītakārmukaḥ pitroḥ praṇipatya sagauravam
pratyuvāca aparāddhāḥ me subhṛśam pannagāḥ pitaḥ
pratyuvāca aparāddhāḥ me subhṛśam pannagāḥ pitaḥ
5.
Having taken up his bow, and having respectfully bowed down to his parents, he replied, "O father, the serpents have greatly offended me."
शासतीमां मयि महीं परिभूय बलं मम ।
सप्ताश्रममुपागम्य दष्टा मुनिकुमारकाः ॥६॥
सप्ताश्रममुपागम्य दष्टा मुनिकुमारकाः ॥६॥
6. śāsatīmāṃ mayi mahīṃ paribhūya balaṃ mama .
saptāśramamupāgamya daṣṭā munikumārakāḥ.
saptāśramamupāgamya daṣṭā munikumārakāḥ.
6.
śāsati imām mayi mahīm paribhūya balam mama
saptāśramam upāgamya daṣṭāḥ munikumārakāḥ
saptāśramam upāgamya daṣṭāḥ munikumārakāḥ
6.
When I was ruling this earth, having disregarded my power, the young sages were bitten after approaching the Saptāśrama (hermitage).
ऋषीणामाश्रमस्थानाममीषामवनीपते ।
मयि शासति दुर्वृत्तैर्दूषितानि हवींषि च ॥७॥
मयि शासति दुर्वृत्तैर्दूषितानि हवींषि च ॥७॥
7. ṛṣīṇāmāśramasthānāmamīṣāmavanīpate .
mayi śāsati durvṛttairdūṣitāni havīṃṣi ca.
mayi śāsati durvṛttairdūṣitāni havīṃṣi ca.
7.
ṛṣīṇām āśramasthānām amīṣām avanīpate mayi
śāsati durvṛttaiḥ dūṣitāni havīṃṣi ca
śāsati durvṛttaiḥ dūṣitāni havīṃṣi ca
7.
O king, while I was ruling, the sacrificial offerings (havis) of these sages, who reside in the hermitages, were defiled by wicked individuals.
जलाशयास्तथाप्येतैः सर्व एव हि दूषिताः ।
तदेत्कारणं किञ्चिन्न वक्तव्यं त्वया पितः ।
न निवारयितव्योऽहं ब्रह्मघ्नान्प्रतिपन्नगान् ॥८॥
तदेत्कारणं किञ्चिन्न वक्तव्यं त्वया पितः ।
न निवारयितव्योऽहं ब्रह्मघ्नान्प्रतिपन्नगान् ॥८॥
8. jalāśayāstathāpyetaiḥ sarva eva hi dūṣitāḥ .
tadetkāraṇaṃ kiñcinna vaktavyaṃ tvayā pitaḥ .
na nivārayitavyo'haṃ brahmaghnānpratipannagān.
tadetkāraṇaṃ kiñcinna vaktavyaṃ tvayā pitaḥ .
na nivārayitavyo'haṃ brahmaghnānpratipannagān.
8.
jalāśayāḥ tathā api etaiḥ sarve eva
hi dūṣitāḥ tat etat kāraṇaṃ kiñcit na
vaktavyaṃ tvayā pitaḥ na nivārayitavyaḥ
ahaṃ brahmaghnān pratipannagān
hi dūṣitāḥ tat etat kāraṇaṃ kiñcit na
vaktavyaṃ tvayā pitaḥ na nivārayitavyaḥ
ahaṃ brahmaghnān pratipannagān
8.
Nevertheless, all the water bodies have indeed been contaminated by these (serpents). Therefore, O father, you should not offer any reason [to dissuade me]. I should not be prevented from [punishing] these Brahmin-killers who have transformed into serpents.
अविक्षिदुवाच ।
यद्येभिर्निहता विप्रा यास्यन्ति नरकं मृताः ।
ममैतत्कियतां वाक्यं विरमास्त्रप्रयोगतः ॥९॥
यद्येभिर्निहता विप्रा यास्यन्ति नरकं मृताः ।
ममैतत्कियतां वाक्यं विरमास्त्रप्रयोगतः ॥९॥
9. avikṣiduvāca .
yadyebhirnihatā viprā yāsyanti narakaṃ mṛtāḥ .
mamaitatkiyatāṃ vākyaṃ viramāstraprayogataḥ.
yadyebhirnihatā viprā yāsyanti narakaṃ mṛtāḥ .
mamaitatkiyatāṃ vākyaṃ viramāstraprayogataḥ.
9.
avikṣit uvāca yadi ebhiḥ nihatāḥ viprāḥ yāsyanti narakaṃ
mṛtāḥ mama etat kriyatāṃ vākyaṃ virama astraprayogataḥ
mṛtāḥ mama etat kriyatāṃ vākyaṃ virama astraprayogataḥ
9.
Avikṣit said: 'If the Brahmins killed by these (serpents) are destined to go to hell upon their death, then let this request of mine be granted: cease from deploying your weapon.'
मरुत्त उवाच ।
नाहमेषां क्षमिष्यामि दुष्टानामपराधिनाम् ।
अहमेव गमिष्यामि नरकं यदि पापिनाम् ।
न निग्रहे यताम्येषां मां निवारय मा पितः ॥१०॥
नाहमेषां क्षमिष्यामि दुष्टानामपराधिनाम् ।
अहमेव गमिष्यामि नरकं यदि पापिनाम् ।
न निग्रहे यताम्येषां मां निवारय मा पितः ॥१०॥
10. marutta uvāca .
nāhameṣāṃ kṣamiṣyāmi duṣṭānāmaparādhinām .
ahameva gamiṣyāmi narakaṃ yadi pāpinām .
na nigrahe yatāmyeṣāṃ māṃ nivāraya mā pitaḥ.
nāhameṣāṃ kṣamiṣyāmi duṣṭānāmaparādhinām .
ahameva gamiṣyāmi narakaṃ yadi pāpinām .
na nigrahe yatāmyeṣāṃ māṃ nivāraya mā pitaḥ.
10.
marutta uvāca na ahaṃ eṣāṃ kṣamiṣyāmi
duṣṭānām aparādhinām ahaṃ eva
gamiṣyāmi narakaṃ yadi pāpinām na
nigrahe yatāmi eṣām māṃ nivāraya mā pitaḥ
duṣṭānām aparādhinām ahaṃ eva
gamiṣyāmi narakaṃ yadi pāpinām na
nigrahe yatāmi eṣām māṃ nivāraya mā pitaḥ
10.
Marutta said: 'I will not forgive these wicked offenders. I myself would go to hell if [I were counted among] the sinners [for this inaction]. I am resolved to restrain them; therefore, O father, do not prevent me!'
अविक्षिदुवाच ।
मामेते शरणं प्राप्ताः पन्नगा मम गौरवात् ।
उपसंह्रियतामस्त्रमलं कोपेन ते नृप ॥११॥
मामेते शरणं प्राप्ताः पन्नगा मम गौरवात् ।
उपसंह्रियतामस्त्रमलं कोपेन ते नृप ॥११॥
11. avikṣiduvāca .
māmete śaraṇaṃ prāptāḥ pannagā mama gauravāt .
upasaṃhriyatāmastramalaṃ kopena te nṛpa.
māmete śaraṇaṃ prāptāḥ pannagā mama gauravāt .
upasaṃhriyatāmastramalaṃ kopena te nṛpa.
11.
avikṣit uvāca mām ete śaraṇaṃ prāptāḥ pannagāḥ mama
gauravāt upasaṃhriyatām astram alaṃ kopena te nṛpa
gauravāt upasaṃhriyatām astram alaṃ kopena te nṛpa
11.
Avikṣit said: 'These serpents have sought refuge with me, honoring my stature. Let the weapon be withdrawn; your anger is sufficient, O King!'
मरुत्त उवाच ।
नाहमेषां क्षमिष्यामि दुष्टानामपराधिनाम् ।
स्वधर्ममुल्लंघ्य कथं करिष्यामि वचस्तव ॥१२॥
नाहमेषां क्षमिष्यामि दुष्टानामपराधिनाम् ।
स्वधर्ममुल्लंघ्य कथं करिष्यामि वचस्तव ॥१२॥
12. marutta uvāca .
nāhameṣāṃ kṣamiṣyāmi duṣṭānāmaparādhinām .
svadharmamullaṃghya kathaṃ kariṣyāmi vacastava.
nāhameṣāṃ kṣamiṣyāmi duṣṭānāmaparādhinām .
svadharmamullaṃghya kathaṃ kariṣyāmi vacastava.
12.
maruttaḥ uvāca na aham eṣām kṣamiṣyāmi duṣṭānām aparādhinām
sva-dharmam ullaghya katham kariṣyāmi vacaḥ tava
sva-dharmam ullaghya katham kariṣyāmi vacaḥ tava
12.
Marutta said: "I will not forgive these wicked offenders. How can I transgress my own intrinsic nature (sva-dharma) and follow your command?"
दण्ड्ये निपातयन्दण्डं भूपः शिष्टांश्च पालयन् ।
पुण्यलोकानवाप्नोति नरकांश्चाप्युपेक्षणात् ॥१३॥
पुण्यलोकानवाप्नोति नरकांश्चाप्युपेक्षणात् ॥१३॥
13. daṇḍye nipātayandaṇḍaṃ bhūpaḥ śiṣṭāṃśca pālayan .
puṇyalokānavāpnoti narakāṃścāpyupekṣaṇāt.
puṇyalokānavāpnoti narakāṃścāpyupekṣaṇāt.
13.
daṇḍye nipātayan daṇḍam bhūpaḥ śiṣṭān ca pālayan
puṇya-lokān avāpnoti narakān ca api upekṣaṇāt
puṇya-lokān avāpnoti narakān ca api upekṣaṇāt
13.
A king (bhūpaḥ), by inflicting punishment upon those who deserve it and protecting the righteous, attains the worlds of merit. By neglecting them, he also attains hells.
मार्कण्डेय उवाच ।
एवं स बहुशः पित्रा वार्यमाणोऽम्बया सह ।
नोपसंहरते सोऽस्त्रं ततोऽसौ पुनरब्रवीत् ॥१४॥
एवं स बहुशः पित्रा वार्यमाणोऽम्बया सह ।
नोपसंहरते सोऽस्त्रं ततोऽसौ पुनरब्रवीत् ॥१४॥
14. mārkaṇḍeya uvāca .
evaṃ sa bahuśaḥ pitrā vāryamāṇo'mbayā saha .
nopasaṃharate so'straṃ tato'sau punarabravīt.
evaṃ sa bahuśaḥ pitrā vāryamāṇo'mbayā saha .
nopasaṃharate so'straṃ tato'sau punarabravīt.
14.
mārkaṇḍeyaḥ uvāca evam sa bahuśaḥ pitrā vāryamāṇaḥ ambayā
saha na upasaṃharate saḥ astram tataḥ asau punaḥ abravīt
saha na upasaṃharate saḥ astram tataḥ asau punaḥ abravīt
14.
Mārkaṇḍeya said: "Thus, although he was repeatedly restrained by his father along with his mother, he did not withdraw his weapon. Then, his father spoke again."
हिंससे पन्नगान्भीतान्ममैताञ्छरणं गतान् ।
वार्यमाणोऽपि तस्मात्ते करिष्यामि प्रतिक्रियाम् ॥१५॥
वार्यमाणोऽपि तस्मात्ते करिष्यामि प्रतिक्रियाम् ॥१५॥
15. hiṃsase pannagānbhītānmamaitāñcharaṇaṃ gatān .
vāryamāṇo'pi tasmātte kariṣyāmi pratikriyām.
vāryamāṇo'pi tasmātte kariṣyāmi pratikriyām.
15.
hiṃsase pannagān bhītān mama etān śaraṇam gatān
vāryamāṇaḥ api tasmāt te kariṣyāmi pratikriyām
vāryamāṇaḥ api tasmāt te kariṣyāmi pratikriyām
15.
You harm these snakes, who are terrified and have come to me for refuge. Therefore, even though I am being restrained, I will retaliate against you.
मयाप्यस्त्राण्यवाप्तानि न त्वमेकोऽस्त्रविद्भुवि ।
ममाग्रतः सुदुर्वृत्तपौरुषं च कियत्तव ॥१६॥
ममाग्रतः सुदुर्वृत्तपौरुषं च कियत्तव ॥१६॥
16. mayāpyastrāṇyavāptāni na tvameko'stravidbhuvi .
mamāgrataḥ sudurvṛttapauruṣaṃ ca kiyattava.
mamāgrataḥ sudurvṛttapauruṣaṃ ca kiyattava.
16.
mayā api astrāṇi avāptāni na tvam ekaḥ astravit
bhuvi mama agrataḥ sudurvṛttapauruṣam ca kiyat tava
bhuvi mama agrataḥ sudurvṛttapauruṣam ca kiyat tava
16.
I have also obtained weapons; you are not the only one on this earth who knows weapons. And what is the extent of your exceedingly wicked valor (pauruṣa) in my presence?
ततः कार्मुकमारोप्य कोपताम्रविलोचनः ।
अविक्षिदस्त्रं जग्राह कालस्य मुनिपुङ्गव ॥१७॥
अविक्षिदस्त्रं जग्राह कालस्य मुनिपुङ्गव ॥१७॥
17. tataḥ kārmukamāropya kopatāmravilocanaḥ .
avikṣidastraṃ jagrāha kālasya munipuṅgava.
avikṣidastraṃ jagrāha kālasya munipuṅgava.
17.
tataḥ kārmukam āropya kopatāmravilocanaḥ
avikṣit astram jagrāha kālasya munipuṅgava
avikṣit astram jagrāha kālasya munipuṅgava
17.
Then, with eyes reddened by anger, Avikṣit, the best of sages, strung his bow and took up a weapon belonging to Kāla (Time/Death), O best of sages.
ततो ज्वालापरीवारमरिसंघघ्नमुत्तमम् ।
कालास्त्रं तु महावीर्यं योजयामास कार्मुके ॥१८॥
कालास्त्रं तु महावीर्यं योजयामास कार्मुके ॥१८॥
18. tato jvālāparīvāramarisaṃghaghnamuttamam .
kālāstraṃ tu mahāvīryaṃ yojayāmāsa kārmuke.
kālāstraṃ tu mahāvīryaṃ yojayāmāsa kārmuke.
18.
tataḥ jvālāparīvāram arisaṃghaghnam uttamam
kālāstram tu mahāvīryam yojayāmāsa kārmuke
kālāstram tu mahāvīryam yojayāmāsa kārmuke
18.
Then, he fixed to his bow the supreme Kālāstra (weapon of Kāla), which was encircled by flames, destructive to enemy hordes, and possessed of immense power.
ततश्चुक्षोभ जगती संवर्त्तास्त्रप्रतापिता ।
साब्धिशैलाऽखिला विप्र कालस्यास्त्रे समुद्यते ॥१९॥
साब्धिशैलाऽखिला विप्र कालस्यास्त्रे समुद्यते ॥१९॥
19. tataścukṣobha jagatī saṃvarttāstrapratāpitā .
sābdhiśailā'khilā vipra kālasyāstre samudyate.
sābdhiśailā'khilā vipra kālasyāstre samudyate.
19.
tataḥ cukṣobha jagatī saṃvartāstrapratāpitā
sābdhiśailā akhilā vipra kālasya astre samudyate
sābdhiśailā akhilā vipra kālasya astre samudyate
19.
Then, O Brahmin, as Kāla's (Time/Death) weapon was raised, the entire earth, with its oceans and mountains, trembled, scorched as if by a weapon of cosmic dissolution (saṃvartāstra).
मार्कण्डेय उवाच ।
कालास्त्रमुद्यतं पित्रा मरुत्तः सोऽपि वीक्ष्य तत् ।
प्राहोच्चैरस्त्रमेतन्मे दुष्टशास्तिसमुद्यतम् ॥२०॥
कालास्त्रमुद्यतं पित्रा मरुत्तः सोऽपि वीक्ष्य तत् ।
प्राहोच्चैरस्त्रमेतन्मे दुष्टशास्तिसमुद्यतम् ॥२०॥
20. mārkaṇḍeya uvāca .
kālāstramudyataṃ pitrā maruttaḥ so'pi vīkṣya tat .
prāhoccairastrametanme duṣṭaśāstisamudyatam.
kālāstramudyataṃ pitrā maruttaḥ so'pi vīkṣya tat .
prāhoccairastrametanme duṣṭaśāstisamudyatam.
20.
mārkaṇḍeya uvāca kālāstram udyatam pitrā maruttaḥ saḥ api
vīkṣya tat prāha uccaiḥ astram etat me duṣṭaśāstisamudyatam
vīkṣya tat prāha uccaiḥ astram etat me duṣṭaśāstisamudyatam
20.
Mārkaṇḍeya said: King Marutta, upon seeing that weapon of Kāla (weapon of death) raised by his father, also said loudly: 'This weapon, (aimed) at me, is intended for the punishment of the wicked!'
न त्वद्वधाय कालास्त्रं मयि मुञ्चति किं भवान् ।
स्वधर्मचारिणि सुते सदैवाज्ञाकरे तव ॥२१॥
स्वधर्मचारिणि सुते सदैवाज्ञाकरे तव ॥२१॥
21. na tvadvadhāya kālāstraṃ mayi muñcati kiṃ bhavān .
svadharmacāriṇi sute sadaivājñākare tava.
svadharmacāriṇi sute sadaivājñākare tava.
21.
na tvadvadhāya kālāstram mayi muñcati kim bhavān
| svadharmacāriṇi sute sadā eva ājñākare tava
| svadharmacāriṇi sute sadā eva ājñākare tava
21.
Why do you release the weapon of Kāla (weapon of death) upon me, your son, who is devoted to his own natural law (svadharma) and always obedient to you?
मया कार्यं महाभाग प्रजानां परिपालनम् ।
त्वयैवं क्रियते कस्मान्मद्वधायास्त्रमुद्यतम् ॥२२॥
त्वयैवं क्रियते कस्मान्मद्वधायास्त्रमुद्यतम् ॥२२॥
22. mayā kāryaṃ mahābhāga prajānāṃ paripālanam .
tvayaivaṃ kriyate kasmānmadvadhāyāstramudyatam.
tvayaivaṃ kriyate kasmānmadvadhāyāstramudyatam.
22.
mayā kāryam mahābhāga prajānām paripālanam | tvayā
evam kriyate kasmāt mat vadhāya astram udyatam
evam kriyate kasmāt mat vadhāya astram udyatam
22.
O great one, the protection of the people is my duty. Why, then, is a weapon raised by you in this manner for my destruction?
अविक्षिदुवाच ।
शरणागतसंत्राणं कर्तुं व्यवसिता वयम् ।
तस्य व्याघातकर्त्ता त्वं न मे जीवन्विमोक्ष्यसे ॥२३॥
शरणागतसंत्राणं कर्तुं व्यवसिता वयम् ।
तस्य व्याघातकर्त्ता त्वं न मे जीवन्विमोक्ष्यसे ॥२३॥
23. avikṣiduvāca .
śaraṇāgatasaṃtrāṇaṃ kartuṃ vyavasitā vayam .
tasya vyāghātakarttā tvaṃ na me jīvanvimokṣyase.
śaraṇāgatasaṃtrāṇaṃ kartuṃ vyavasitā vayam .
tasya vyāghātakarttā tvaṃ na me jīvanvimokṣyase.
23.
avikṣit uvāca | śaraṇāgatasaṃtrāṇam kartum vyavasitā
vayam | tasya vyāghātakartā tvam na me jīvan vimokṣyase
vayam | tasya vyāghātakartā tvam na me jīvan vimokṣyase
23.
Avikṣit said: 'We are determined to protect those who seek refuge. Since you are obstructing this, you will not be released alive by me.'
मां वा हत्वास्त्रवीर्येण जहि दुष्टानिहोरगान् ।
त्वां वा हत्वाऽहमस्त्रेण रक्षिष्यामि महोरगान् ॥२४॥
त्वां वा हत्वाऽहमस्त्रेण रक्षिष्यामि महोरगान् ॥२४॥
24. māṃ vā hatvāstravīryeṇa jahi duṣṭānihoragān .
tvāṃ vā hatvā'hamastreṇa rakṣiṣyāmi mahoragān.
tvāṃ vā hatvā'hamastreṇa rakṣiṣyāmi mahoragān.
24.
mām vā hatvā astravīryeṇa jahi duṣṭān iha uragān
tvām vā hatvā aham astreṇa rakṣiṣyāmi mahoragān
tvām vā hatvā aham astreṇa rakṣiṣyāmi mahoragān
24.
Either kill me here with the power of your weapons and destroy these wicked serpents, or I will kill you with a weapon and protect the great serpents.
धिक्तस्य जीवितं पुंसः शरणार्थिनमागतम् ।
योनार्तमनुगृह्णाति वैरिपक्षमपि ध्रुवम् ॥२५॥
योनार्तमनुगृह्णाति वैरिपक्षमपि ध्रुवम् ॥२५॥
25. dhiktasya jīvitaṃ puṃsaḥ śaraṇārthinamāgatam .
yonārtamanugṛhṇāti vairipakṣamapi dhruvam.
yonārtamanugṛhṇāti vairipakṣamapi dhruvam.
25.
dhik tasya jīvitam puṃsaḥ śaraṇārthinam āgatam
yaḥ na ārtam anugṛhṇāti vairipakṣam api dhruvam
yaḥ na ārtam anugṛhṇāti vairipakṣam api dhruvam
25.
Shame upon the life of that man who does not show grace to a distressed person who has certainly come seeking refuge, even if he belongs to the enemy's side.
क्षत्रियोऽहमिमे भीताः शरणं मामुपागताः ।
अपकर्त्ता त्वमेवैषां कथं वध्यो न मे भवान् ॥२६॥
अपकर्त्ता त्वमेवैषां कथं वध्यो न मे भवान् ॥२६॥
26. kṣatriyo'hamime bhītāḥ śaraṇaṃ māmupāgatāḥ .
apakarttā tvamevaiṣāṃ kathaṃ vadhyo na me bhavān.
apakarttā tvamevaiṣāṃ kathaṃ vadhyo na me bhavān.
26.
kṣatriyaḥ aham ime bhītāḥ śaraṇam mām upāgatāḥ
apakarttā tvam eva eṣām katham vadhyaḥ na me bhavān
apakarttā tvam eva eṣām katham vadhyaḥ na me bhavān
26.
I am a kṣatriya. These frightened ones have approached me for refuge. You are indeed the one harming them. How can you not be killed by me?
मरुत्त उवाच ।
मित्रं वा बान्धवो वाऽपि पिता वा यदि वा गुरुः ।
प्रजापालनविघ्नाय यो हन्तव्यः स भूभृता ॥२७॥
मित्रं वा बान्धवो वाऽपि पिता वा यदि वा गुरुः ।
प्रजापालनविघ्नाय यो हन्तव्यः स भूभृता ॥२७॥
27. marutta uvāca .
mitraṃ vā bāndhavo vā'pi pitā vā yadi vā guruḥ .
prajāpālanavighnāya yo hantavyaḥ sa bhūbhṛtā.
mitraṃ vā bāndhavo vā'pi pitā vā yadi vā guruḥ .
prajāpālanavighnāya yo hantavyaḥ sa bhūbhṛtā.
27.
maruttaḥ uvāca mitram vā bāndhavaḥ vā api pitā vā yadi
vā guruḥ prajāpālanavighnāya yaḥ hantavyaḥ saḥ bhūbhṛtā
vā guruḥ prajāpālanavighnāya yaḥ hantavyaḥ saḥ bhūbhṛtā
27.
Marutta said: Whether it is a friend, a relative, or even a father, or a spiritual teacher (guru), anyone who obstructs the protection of the subjects should be killed by a king (bhūbhṛt).
सोऽहं ते प्रहरिष्यामि न क्रोद्धव्यं त्वया पितः ।
स्वधर्मः परिपाल्यो मे न मे क्रोधस्तवोपरि ॥२८॥
स्वधर्मः परिपाल्यो मे न मे क्रोधस्तवोपरि ॥२८॥
28. so'haṃ te prahariṣyāmi na kroddhavyaṃ tvayā pitaḥ .
svadharmaḥ paripālyo me na me krodhastavopari.
svadharmaḥ paripālyo me na me krodhastavopari.
28.
saḥ aham te prahariṣyāmi na kroddhavyam tvayā pitaḥ
| svadharmaḥ paripālyaḥ me na me krodhaḥ tava upari
| svadharmaḥ paripālyaḥ me na me krodhaḥ tava upari
28.
Therefore, I will strike you, father. You should not be angry. My intrinsic nature (svadharma) must be protected by me, and I hold no anger towards you.
मार्कण्डेय उवाच ।
ततस्तौ निश्चितौ दृष्ट्वा परस्परवधं प्रति ।
समुत्पत्यान्तरे तस्थुर्मुनयो भार्गवादयः ॥२९॥
ततस्तौ निश्चितौ दृष्ट्वा परस्परवधं प्रति ।
समुत्पत्यान्तरे तस्थुर्मुनयो भार्गवादयः ॥२९॥
29. mārkaṇḍeya uvāca .
tatastau niścitau dṛṣṭvā parasparavadhaṃ prati .
samutpatyāntare tasthurmunayo bhārgavādayaḥ.
tatastau niścitau dṛṣṭvā parasparavadhaṃ prati .
samutpatyāntare tasthurmunayo bhārgavādayaḥ.
29.
mārkaṇḍeyaḥ uvāca | tataḥ tau niścitau dṛṣṭvā parasparavadham
prati | samutpatya antare tasthuḥ munayaḥ bhārgava ādayaḥ
prati | samutpatya antare tasthuḥ munayaḥ bhārgava ādayaḥ
29.
Mārkaṇḍeya said: Then, seeing those two determined to kill each other, the sages, led by Bhārgava, appeared and stood in between them.
ऊचुश्चैनं न मोक्तव्यं त्वयास्त्रं पितरं प्रति ।
त्वया च नायं हन्तव्यः पुत्रः प्रख्यातचेष्टितः ॥३०॥
त्वया च नायं हन्तव्यः पुत्रः प्रख्यातचेष्टितः ॥३०॥
30. ūcuścainaṃ na moktavyaṃ tvayāstraṃ pitaraṃ prati .
tvayā ca nāyaṃ hantavyaḥ putraḥ prakhyātaceṣṭitaḥ.
tvayā ca nāyaṃ hantavyaḥ putraḥ prakhyātaceṣṭitaḥ.
30.
ūcuḥ ca enam na moktavyam tvayā astram pitaram prati
| tvayā ca na ayam hantavyaḥ putraḥ prakhyātaceṣṭitaḥ
| tvayā ca na ayam hantavyaḥ putraḥ prakhyātaceṣṭitaḥ
30.
And they said to him: 'You should not release a weapon against your father. And you, (father), should not kill this son, whose actions are so renowned.'
मरुत्त उवाच ।
मया दुष्टा निहन्तव्याः सन्तो रक्ष्या महीक्षिता ।
इमे च दुष्टा भुजगाः कोऽपराधोऽत्र मे द्विजाः ॥३१॥
मया दुष्टा निहन्तव्याः सन्तो रक्ष्या महीक्षिता ।
इमे च दुष्टा भुजगाः कोऽपराधोऽत्र मे द्विजाः ॥३१॥
31. marutta uvāca .
mayā duṣṭā nihantavyāḥ santo rakṣyā mahīkṣitā .
ime ca duṣṭā bhujagāḥ ko'parādho'tra me dvijāḥ.
mayā duṣṭā nihantavyāḥ santo rakṣyā mahīkṣitā .
ime ca duṣṭā bhujagāḥ ko'parādho'tra me dvijāḥ.
31.
maruttaḥ uvāca | mayā duṣṭāḥ nihantavyāḥ santaḥ rakṣyāḥ
mahīkṣitā | ime ca duṣṭāḥ bhujagāḥ kaḥ aparādhaḥ atra me dvijāḥ
mahīkṣitā | ime ca duṣṭāḥ bhujagāḥ kaḥ aparādhaḥ atra me dvijāḥ
31.
Marutta said: 'It is by me that the wicked must be killed, and good people must be protected by a king. These serpents are indeed wicked. So, what fault is there in me regarding this, O Brahmins (dvija)?'
अविक्षिदुवाच ।
शरणागतसन्त्राणं मया कार्यमयं च मे ।
अपराध्यः सुतो विप्रा यो हन्ति शरणागतान् ॥३२॥
शरणागतसन्त्राणं मया कार्यमयं च मे ।
अपराध्यः सुतो विप्रा यो हन्ति शरणागतान् ॥३२॥
32. avikṣiduvāca .
śaraṇāgatasantrāṇaṃ mayā kāryamayaṃ ca me .
aparādhyaḥ suto viprā yo hanti śaraṇāgatān.
śaraṇāgatasantrāṇaṃ mayā kāryamayaṃ ca me .
aparādhyaḥ suto viprā yo hanti śaraṇāgatān.
32.
avikṣit uvāca śaraṇāgata-santrāṇam mayā kāryam ayam
ca me aparādhyaḥ sutaḥ viprāḥ yaḥ hanti śaraṇāgatān
ca me aparādhyaḥ sutaḥ viprāḥ yaḥ hanti śaraṇāgatān
32.
Avikṣit said: 'O Brahmins, the protection of those who seek refuge must be undertaken by me. Furthermore, this son of mine is culpable, for he kills those who have sought refuge.'
ऋषयः ऊचुः ।
इमे वदन्ति भुजगास्त्रासलोलविलोचनाः ।
संजीवयामस्तान्विप्रान्ये दष्टा दुष्टपन्नगैः ॥३३॥
इमे वदन्ति भुजगास्त्रासलोलविलोचनाः ।
संजीवयामस्तान्विप्रान्ये दष्टा दुष्टपन्नगैः ॥३३॥
33. ṛṣayaḥ ūcuḥ .
ime vadanti bhujagāstrāsalolavilocanāḥ .
saṃjīvayāmastānviprānye daṣṭā duṣṭapannagaiḥ.
ime vadanti bhujagāstrāsalolavilocanāḥ .
saṃjīvayāmastānviprānye daṣṭā duṣṭapannagaiḥ.
33.
ṛṣayaḥ ūcuḥ ime vadanti bhujagāḥ trāsa-lola-vilocanāḥ
saṃjīvayāmaḥ tān viprān ye daṣṭāḥ duṣṭa-pannagaiḥ
saṃjīvayāmaḥ tān viprān ye daṣṭāḥ duṣṭa-pannagaiḥ
33.
The sages said: 'These serpents, whose eyes are darting with fear, are speaking. We shall revive those Brahmins who were bitten by wicked serpents.'
तदलं विग्रहेणोभौ राजवर्यौ प्रसीदताम् ।
उभावपि विनिर्व्यूढप्रतिज्ञे धर्मकोविदौ ॥३४॥
उभावपि विनिर्व्यूढप्रतिज्ञे धर्मकोविदौ ॥३४॥
34. tadalaṃ vigraheṇobhau rājavaryau prasīdatām .
ubhāvapi vinirvyūḍhapratijñe dharmakovidau.
ubhāvapi vinirvyūḍhapratijñe dharmakovidau.
34.
tat alam vigraheṇa ubhau rāja-varyau prasīdatām
ubhau api vinirvyūḍha-pratijñe dharma-kovidau
ubhau api vinirvyūḍha-pratijñe dharma-kovidau
34.
Therefore, let there be an end to this conflict for both of you. May both excellent kings be appeased. Both of you have fulfilled your vows, and both are knowledgeable in natural law (dharma).
मार्कण्डेय उवाच ।
सा तु वीरा समभ्येत्य पुत्रमेतदभाषत ।
मद्वाक्यादेष ते पुत्रो हन्तुं नागान्कृतोद्यमः ॥३५॥
सा तु वीरा समभ्येत्य पुत्रमेतदभाषत ।
मद्वाक्यादेष ते पुत्रो हन्तुं नागान्कृतोद्यमः ॥३५॥
35. mārkaṇḍeya uvāca .
sā tu vīrā samabhyetya putrametadabhāṣata .
madvākyādeṣa te putro hantuṃ nāgānkṛtodyamaḥ.
sā tu vīrā samabhyetya putrametadabhāṣata .
madvākyādeṣa te putro hantuṃ nāgānkṛtodyamaḥ.
35.
mārkaṇḍeyaḥ uvāca sā tu vīrā samabhyetya putram etat
abhāṣata mat-vākyāt eṣaḥ te putraḥ hantum nāgān kṛta-udyamaḥ
abhāṣata mat-vākyāt eṣaḥ te putraḥ hantum nāgān kṛta-udyamaḥ
35.
Mārkaṇḍeya said: 'But that heroic woman, having approached her son, said this: "By my command, this son of yours is determined to kill the serpents."'
तन्निष्पन्नं यदा विप्रास्ते जीवन्ति तथा मृताः ।
सञ्जीवन्तश्च मुच्यन्ते यद्युष्मच्छरणं गताः ॥३६॥
सञ्जीवन्तश्च मुच्यन्ते यद्युष्मच्छरणं गताः ॥३६॥
36. tanniṣpannaṃ yadā viprāste jīvanti tathā mṛtāḥ .
sañjīvantaśca mucyante yadyuṣmaccharaṇaṃ gatāḥ.
sañjīvantaśca mucyante yadyuṣmaccharaṇaṃ gatāḥ.
36.
tat niṣpannam yadā viprāḥ te jīvanti tathā mṛtāḥ
sañjīvantaḥ ca mucyante yadi yuṣmat śaraṇam gatāḥ
sañjīvantaḥ ca mucyante yadi yuṣmat śaraṇam gatāḥ
36.
When that is accomplished, O Brahmins (vipra), those who were dead become alive. And after becoming alive, they attain liberation (mokṣa) if they have taken refuge in you.
भामिन्युवाच ।
अहमभ्यर्थिता पूर्वमेभिः पातालसंश्रयैः ।
तन्निमित्तमयं भर्त्ता मयात्र विनियोजितः ॥३७॥
अहमभ्यर्थिता पूर्वमेभिः पातालसंश्रयैः ।
तन्निमित्तमयं भर्त्ता मयात्र विनियोजितः ॥३७॥
37. bhāminyuvāca .
ahamabhyarthitā pūrvamebhiḥ pātālasaṃśrayaiḥ .
tannimittamayaṃ bharttā mayātra viniyojitaḥ.
ahamabhyarthitā pūrvamebhiḥ pātālasaṃśrayaiḥ .
tannimittamayaṃ bharttā mayātra viniyojitaḥ.
37.
bhāminī uvāca aham abhyarthitā pūrvam ebhiḥ pātālasaṃśrayaiḥ
tat nimittam ayam bharttā mayā atra viniyojitaḥ
tat nimittam ayam bharttā mayā atra viniyojitaḥ
37.
Bhāminī said: 'I was previously requested by these residents of Pātāla. For that reason, this husband of mine was engaged by me here.'
तदेतदार्ये निर्वृत्तमुभयोरपि शोभनम् ।
मम भर्तुश्च पुत्रस्य त्वत्पौत्रस्यात्मजस्य च ॥३८॥
मम भर्तुश्च पुत्रस्य त्वत्पौत्रस्यात्मजस्य च ॥३८॥
38. tadetadārye nirvṛttamubhayorapi śobhanam .
mama bhartuśca putrasya tvatpautrasyātmajasya ca.
mama bhartuśca putrasya tvatpautrasyātmajasya ca.
38.
tat etat ārye nirvṛttam ubhayoḥ api śobhanam mama
bhartuḥ ca putrasya tvat pautrasya ātmajasya ca
bhartuḥ ca putrasya tvat pautrasya ātmajasya ca
38.
Therefore, O noble one, this excellent outcome has been achieved for both my husband and my son, who is your grandson and my own son (ātmaja).
मार्कण्डेय उवाच ।
ततः सञ्जीवयामासुस्तान्विप्रांस्ते भुजङ्गमाः ।
दिव्यैरोषधिजातैश्च विषसंहरणेन च ॥३९॥
ततः सञ्जीवयामासुस्तान्विप्रांस्ते भुजङ्गमाः ।
दिव्यैरोषधिजातैश्च विषसंहरणेन च ॥३९॥
39. mārkaṇḍeya uvāca .
tataḥ sañjīvayāmāsustānviprāṃste bhujaṅgamāḥ .
divyairoṣadhijātaiśca viṣasaṃharaṇena ca.
tataḥ sañjīvayāmāsustānviprāṃste bhujaṅgamāḥ .
divyairoṣadhijātaiśca viṣasaṃharaṇena ca.
39.
mārkaṇḍeyaḥ uvāca tataḥ sañjīvayām āsuḥ tān viprān te
bhujagamāḥ divyaiḥ oṣadhijātaiḥ ca viṣasaṃharaṇena ca
bhujagamāḥ divyaiḥ oṣadhijātaiḥ ca viṣasaṃharaṇena ca
39.
Mārkaṇḍeya said: 'Then, those serpents (bhujagama) revived those Brahmins (vipra), using both divine herbal remedies and by neutralizing the poison.'
पित्रोर्ननाम चरणौ स ततो जगतीपतिः ।
मरुत्तश्च स तं प्रीत्या परिष्वज्येदमब्रवीत् ॥४०॥
मरुत्तश्च स तं प्रीत्या परिष्वज्येदमब्रवीत् ॥४०॥
40. pitrornanāma caraṇau sa tato jagatīpatiḥ .
maruttaśca sa taṃ prītyā pariṣvajyedamabravīt.
maruttaśca sa taṃ prītyā pariṣvajyedamabravīt.
40.
pitroḥ nanāma caraṇau saḥ tataḥ jagatīpatiḥ
maruttaḥ ca saḥ tam prītyā pariṣvajya idam abravīt
maruttaḥ ca saḥ tam prītyā pariṣvajya idam abravīt
40.
Then, the king bowed at his parents' feet. And Marutta, affectionately embracing him, spoke these words.
मानहा भव शत्रूणां चिरं पालय मेदिनीम् ।
पुत्रपौत्रैश्च मोदस्व मा च ते सन्तु विद्विषः ॥४१॥
पुत्रपौत्रैश्च मोदस्व मा च ते सन्तु विद्विषः ॥४१॥
41. mānahā bhava śatrūṇāṃ ciraṃ pālaya medinīm .
putrapautraiśca modasva mā ca te santu vidviṣaḥ.
putrapautraiśca modasva mā ca te santu vidviṣaḥ.
41.
mānahā bhava śatrūṇām ciram pālaya medinīm
putrapautraiḥ ca modasva mā ca te santu vidviṣaḥ
putrapautraiḥ ca modasva mā ca te santu vidviṣaḥ
41.
"Be victorious over your enemies and protect the earth for a long time. May you rejoice with your sons and grandsons, and may you have no adversaries."
ततो द्विजैरनुज्ञातौ वीरया च नरेश्वरौ ।
समारूढौ रथं सा च भामिनी स्वपुरं गता ॥४२॥
समारूढौ रथं सा च भामिनी स्वपुरं गता ॥४२॥
42. tato dvijairanujñātau vīrayā ca nareśvarau .
samārūḍhau rathaṃ sā ca bhāminī svapuraṃ gatā.
samārūḍhau rathaṃ sā ca bhāminī svapuraṃ gatā.
42.
tataḥ dvijaiḥ anujñātau vīrayā ca nareśvarau
samārūḍhau ratham sā ca bhāminī svapuram gatā
samārūḍhau ratham sā ca bhāminī svapuram gatā
42.
Then, having been permitted by the Brahmins (dvija) and Vīrā, the two kings mounted their chariot. And that beautiful lady (bhāminī) departed for her own city.
वीराऽपि कृत्वा सुमहत्तपो धर्मभृतां वरा ।
भर्तुः सलोकतां प्राप्ता महाभागा पतिव्रता ॥४३॥
भर्तुः सलोकतां प्राप्ता महाभागा पतिव्रता ॥४३॥
43. vīrā'pi kṛtvā sumahattapo dharmabhṛtāṃ varā .
bhartuḥ salokatāṃ prāptā mahābhāgā pativratā.
bhartuḥ salokatāṃ prāptā mahābhāgā pativratā.
43.
vīrā api kṛtvā sumahat tapaḥ dharmabhṛtām varā
bhartuḥ salokatām prāptā mahābhāgā pativratā
bhartuḥ salokatām prāptā mahābhāgā pativratā
43.
Vīrā, who was the best among those upholding their natural law (dharma), a highly fortunate and devoted wife (pativratā), also performed a very great austerity (tapas) and thus attained the same realm (salokatā) as her husband.
मरुत्तोऽपि चकारोर्व्यां धर्मतः परिपालनम् ।
विनिर्जितारिषड्वर्गो भोगांश्च बुभुजे नृपः ॥४४॥
विनिर्जितारिषड्वर्गो भोगांश्च बुभुजे नृपः ॥४४॥
44. marutto'pi cakārorvyāṃ dharmataḥ paripālanam .
vinirjitāriṣaḍvargo bhogāṃśca bubhuje nṛpaḥ.
vinirjitāriṣaḍvargo bhogāṃśca bubhuje nṛpaḥ.
44.
maruttaḥ api cakāra urvyām dharmataḥ paripālanam
vinirjita-ari-ṣaḍ-vargaḥ bhogān ca bubhuje nṛpaḥ
vinirjita-ari-ṣaḍ-vargaḥ bhogān ca bubhuje nṛpaḥ
44.
Even Marutta, the king, governed the earth according to (dharma), and having fully conquered the six internal enemies, he enjoyed all worldly pleasures.
तस्य पत्नी महाभागा विदर्भतनया तथा ।
प्रभावती सुवीरस्य सौवीरी चाभवत्सुता ॥४५॥
प्रभावती सुवीरस्य सौवीरी चाभवत्सुता ॥४५॥
45. tasya patnī mahābhāgā vidarbhatanayā tathā .
prabhāvatī suvīrasya sauvīrī cābhavatsutā.
prabhāvatī suvīrasya sauvīrī cābhavatsutā.
45.
tasya patnī mahābhāgā vidarbhatanayā tathā
prabhāvatī suvīrasya sauvīrī ca abhavat sutā
prabhāvatī suvīrasya sauvīrī ca abhavat sutā
45.
His greatly fortunate wife was the daughter of Vidarbha. Additionally, Prabhavati, a Sauvīrī (woman from the Suvīra country) and daughter of Suvīra, also became his wife.
सुकेशी केतुवीर्यस्य मागधस्यात्मजाऽभवत् ।
सुता च सिन्धुवीर्यस्य मद्रराजस्य केकयी ॥४६॥
सुता च सिन्धुवीर्यस्य मद्रराजस्य केकयी ॥४६॥
46. sukeśī ketuvīryasya māgadhasyātmajā'bhavat .
sutā ca sindhuvīryasya madrarājasya kekayī.
sutā ca sindhuvīryasya madrarājasya kekayī.
46.
sukeśī ketuvīryasya māgadhasya ātmajā abhavat
sutā ca sindhuvīryasya madrarājasya kekayī
sutā ca sindhuvīryasya madrarājasya kekayī
46.
Sukeśī was the daughter of Ketuvīrya, the king of Magadha. And Kaikeyī, the daughter of Sindhuvīrya, the king of Madra, also became his wife.
केकयस्य च सैरन्ध्री सिन्धुभर्तुर्वपुष्मती ।
चेदिराजसुता चाभूद्भार्या तस्य सुशोभना ॥४७॥
चेदिराजसुता चाभूद्भार्या तस्य सुशोभना ॥४७॥
47. kekayasya ca sairandhrī sindhubharturvapuṣmatī .
cedirājasutā cābhūdbhāryā tasya suśobhanā.
cedirājasutā cābhūdbhāryā tasya suśobhanā.
47.
kekayasya ca sairandhrī sindhubhartuḥ vapuṣmatī
cedirājasutā ca abhūt bhāryā tasya suśobhanā
cedirājasutā ca abhūt bhāryā tasya suśobhanā
47.
And Sairandhrī, from Kekaya, along with Vapuṣmatī, from the king of Sindhu (Sindhubhartu), and the very beautiful daughter of the Cedi king, all became his wives.
तासां पुत्रास्तस्य चासन्भूभृतोऽष्टादश द्विज ।
तेषां प्रधानो ज्येष्ठश्च नरिष्यन्तः सुतोऽभवत् ॥४८॥
तेषां प्रधानो ज्येष्ठश्च नरिष्यन्तः सुतोऽभवत् ॥४८॥
48. tāsāṃ putrāstasya cāsanbhūbhṛto'ṣṭādaśa dvija .
teṣāṃ pradhāno jyeṣṭhaśca nariṣyantaḥ suto'bhavat.
teṣāṃ pradhāno jyeṣṭhaśca nariṣyantaḥ suto'bhavat.
48.
tāsām putrāḥ tasya ca āsan bhūbhṛtaḥ aṣṭādaśa dvija
teṣām pradhānaḥ jyeṣṭhaḥ ca nariṣyantaḥ sutaḥ abhavat
teṣām pradhānaḥ jyeṣṭhaḥ ca nariṣyantaḥ sutaḥ abhavat
48.
O twice-born (dvija), that king had eighteen sons. Among them, Nariṣyanta was the principal and eldest son.
एवं वीर्यो मरुत्तोभून्महाराजो महाबलः ।
तस्याप्रतिहतं चक्रमासीद्द्वीपेषु सप्तसु ॥४९॥
तस्याप्रतिहतं चक्रमासीद्द्वीपेषु सप्तसु ॥४९॥
49. evaṃ vīryo maruttobhūnmahārājo mahābalaḥ .
tasyāpratihataṃ cakramāsīddvīpeṣu saptasu.
tasyāpratihataṃ cakramāsīddvīpeṣu saptasu.
49.
evam vīryaḥ maruttaḥ abhūt mahārājaḥ mahābalaḥ
tasya apratihataṃ cakram āsīt dvīpeṣu saptasu
tasya apratihataṃ cakram āsīt dvīpeṣu saptasu
49.
Thus was King Marutta, valorous and greatly powerful. His unchallenged dominion (cakra) extended over the seven continents (dvīpa).
यस्य तुल्योऽपरो राजा न भूतो न भविष्यति ।
सत्त्वविक्रमयुक्तस्य राजर्षेरमितौजसः ॥५०॥
सत्त्वविक्रमयुक्तस्य राजर्षेरमितौजसः ॥५०॥
50. yasya tulyo'paro rājā na bhūto na bhaviṣyati .
sattvavikramayuktasya rājarṣeramitaujasaḥ.
sattvavikramayuktasya rājarṣeramitaujasaḥ.
50.
yasya tulyaḥ aparaḥ rājā na bhūtaḥ na bhaviṣyati
sattvavikramayuktasya rājarṣeḥ amitaujasaḥ
sattvavikramayuktasya rājarṣeḥ amitaujasaḥ
50.
No other king equal to him has existed or will exist - a royal sage, endowed with courage and valor, and of immeasurable energy.
तस्यैतच्चरितं श्रुत्वा मरुत्तस्य महात्मनः ।
जन्म चाग्र्यं द्विजश्रेठ मुच्यते सर्वकिल्बिषैः ॥५१॥
जन्म चाग्र्यं द्विजश्रेठ मुच्यते सर्वकिल्बिषैः ॥५१॥
51. tasyaitaccaritaṃ śrutvā maruttasya mahātmanaḥ .
janma cāgryaṃ dvijaśreṭha mucyate sarvakilbiṣaiḥ.
janma cāgryaṃ dvijaśreṭha mucyate sarvakilbiṣaiḥ.
51.
tasya etat caritam śrutvā maruttasya mahātmanaḥ
janma ca agryam dvijaśreṣṭha mucyate sarvakilbiṣaiḥ
janma ca agryam dvijaśreṣṭha mucyate sarvakilbiṣaiḥ
51.
O best among twice-born (dvijaśreṣṭha), by hearing this account of the great-souled (mahātman) Marutta and his noble birth, one is liberated from all sins.
Links to all chapters:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
Chapter 77
Chapter 78
Chapter 79
Chapter 80
Chapter 81
Chapter 82
Chapter 83
Chapter 84
Chapter 85
Chapter 86
Chapter 87
Chapter 88
Chapter 89
Chapter 90
Chapter 91
Chapter 92
Chapter 93
Chapter 94
Chapter 95
Chapter 96
Chapter 97
Chapter 98
Chapter 99
Chapter 100
Chapter 101
Chapter 102
Chapter 103
Chapter 104
Chapter 105
Chapter 106
Chapter 107
Chapter 108
Chapter 109
Chapter 110
Chapter 111
Chapter 112
Chapter 113
Chapter 114
Chapter 115
Chapter 116
Chapter 117
Chapter 118
Chapter 119
Chapter 120
Chapter 121
Chapter 122
Chapter 123
Chapter 124
Chapter 125
Chapter 126
Chapter 127
Chapter 128 (current chapter)
Chapter 129
Chapter 130
Chapter 131
Chapter 132
Chapter 133
Chapter 134