मार्कण्डेय-पुराणम्
mārkaṇḍeya-purāṇam
-
chapter-123
मार्कण्डेय उवाच ।
कदाचिद्राजपुत्रोऽसौ मृगयामचरद्वने ।
मृगान्विध्यन्वराहांश्च शार्दूलादींश्च दंष्ट्रिणः ॥१॥
कदाचिद्राजपुत्रोऽसौ मृगयामचरद्वने ।
मृगान्विध्यन्वराहांश्च शार्दूलादींश्च दंष्ट्रिणः ॥१॥
1. mārkaṇḍeya uvāca .
kadācidrājaputro'sau mṛgayāmacaradvane .
mṛgānvidhyanvarāhāṃśca śārdūlādīṃśca daṃṣṭriṇaḥ.
kadācidrājaputro'sau mṛgayāmacaradvane .
mṛgānvidhyanvarāhāṃśca śārdūlādīṃśca daṃṣṭriṇaḥ.
1.
mārkaṇḍeya uvāca kadācit rājaputraḥ asau mṛgayām acarat
vane mṛgān vidhyan varāhān ca śārdūlaādīn ca daṃṣṭriṇaḥ
vane mṛgān vidhyan varāhān ca śārdūlaādīn ca daṃṣṭriṇaḥ
1.
Markandeya said: One day, that prince was hunting in the forest, striking down deer, wild boars, and other tusked beasts like tigers.
शुश्राव सहसा शब्दं त्राहित्राहीति योषितः ।
विक्रोशन्त्याः सुबहुशो भयगद्गदमुच्चकैः ॥२॥
विक्रोशन्त्याः सुबहुशो भयगद्गदमुच्चकैः ॥२॥
2. śuśrāva sahasā śabdaṃ trāhitrāhīti yoṣitaḥ .
vikrośantyāḥ subahuśo bhayagadgadamuccakaiḥ.
vikrośantyāḥ subahuśo bhayagadgadamuccakaiḥ.
2.
śuśrāva sahasā śabdam trāhi trāhi iti yoṣitaḥ
vikrośantyāḥ subahuśaḥ bhayagadgadam uccakaiḥ
vikrośantyāḥ subahuśaḥ bhayagadgadam uccakaiḥ
2.
He suddenly heard a woman's loud, fear-choked cries, repeatedly screaming, "Save me! Save me!"
माभैर्माभैरिति वदन्राजपुत्रः स वेगितः ।
चोदयामास तुरगं यतः शब्दः समागतः ॥३॥
चोदयामास तुरगं यतः शब्दः समागतः ॥३॥
3. mābhairmābhairiti vadanrājaputraḥ sa vegitaḥ .
codayāmāsa turagaṃ yataḥ śabdaḥ samāgataḥ.
codayāmāsa turagaṃ yataḥ śabdaḥ samāgataḥ.
3.
mā bhaiḥ mā bhaiḥ iti vadan rājaputraḥ saḥ
vegitaḥ codayāmāsa turagam yataḥ śabdaḥ samāgataḥ
vegitaḥ codayāmāsa turagam yataḥ śabdaḥ samāgataḥ
3.
Saying, "Do not fear! Do not fear!", that swift prince urged his horse towards where the sound came from.
ततश्च सापि चुक्रोश कन्यका विजने वने ।
गृहीता दनुपुत्रेण दृढकेशेन मानिनी ॥४॥
गृहीता दनुपुत्रेण दृढकेशेन मानिनी ॥४॥
4. tataśca sāpi cukrośa kanyakā vijane vane .
gṛhītā danuputreṇa dṛḍhakeśena māninī.
gṛhītā danuputreṇa dṛḍhakeśena māninī.
4.
tataḥ ca sā api cukrośa kanyakā vijane
vane gṛhītā danuputreṇa dṛḍhakeśena māninī
vane gṛhītā danuputreṇa dṛḍhakeśena māninī
4.
And then, that proud maiden also cried out in the desolate forest, having been seized by the firm-haired son of Danu (the demon).
करन्धमसुतस्याहं भार्या चाहमविक्षितः ।
हरत्यनार्यो विपिने पृथिवीशस्य धीमतः ॥५॥
हरत्यनार्यो विपिने पृथिवीशस्य धीमतः ॥५॥
5. karandhamasutasyāhaṃ bhāryā cāhamavikṣitaḥ .
haratyanāryo vipine pṛthivīśasya dhīmataḥ.
haratyanāryo vipine pṛthivīśasya dhīmataḥ.
5.
karandhamasutasya aham bhāryā ca aham avikṣitaḥ
harati anāryaḥ vipine pṛthivīśasya dhīmataḥ
harati anāryaḥ vipine pṛthivīśasya dhīmataḥ
5.
I am the wife of Avikṣit, the son of Karandhama. This ignoble one is carrying me away in the forest, a wife belonging to the wise king.
यस्य सर्वे महीपालास्तथा गन्धर्वगुह्यकाः ।
न समर्थाः पुरः स्थातुं तस्य भार्या हतास्म्यहम् ॥६॥
न समर्थाः पुरः स्थातुं तस्य भार्या हतास्म्यहम् ॥६॥
6. yasya sarve mahīpālāstathā gandharvaguhyakāḥ .
na samarthāḥ puraḥ sthātuṃ tasya bhāryā hatāsmyaham.
na samarthāḥ puraḥ sthātuṃ tasya bhāryā hatāsmyaham.
6.
yasyā sarve mahīpālāḥ tathā gandharvaguhyakāḥ na
samarthāḥ puraḥ sthātum tasya bhāryā hatā asmi aham
samarthāḥ puraḥ sthātum tasya bhāryā hatā asmi aham
6.
I am the wife of him before whom all kings, as well as Gandharvas and Guhyakas, are unable to stand. It is I who have been seized.
यस्य मृत्योरिव क्रोधः शक्रस्येव पराक्रमः ।
करन्धमसुतस्यैषा तस्य भार्या हृतास्म्यहम् ॥७॥
करन्धमसुतस्यैषा तस्य भार्या हृतास्म्यहम् ॥७॥
7. yasya mṛtyoriva krodhaḥ śakrasyeva parākramaḥ .
karandhamasutasyaiṣā tasya bhāryā hṛtāsmyaham.
karandhamasutasyaiṣā tasya bhāryā hṛtāsmyaham.
7.
yasyā mṛtyoḥ iva krodhaḥ śakrasya iva parākramaḥ
karandhamasutasya eṣā tasya bhāryā hṛtā asmi aham
karandhamasutasya eṣā tasya bhāryā hṛtā asmi aham
7.
I am the wife of Karandhama's son, whose wrath is like Death (mṛtyu) and whose valor is like Indra's. It is I, this very wife, who have been seized.
मार्कण्डेय उवाच ।
इत्याकर्ण्य महीपालतनयः सशरासनी ।
चिन्तयामास किमिदं मम भार्यात्र कानने ॥८॥
इत्याकर्ण्य महीपालतनयः सशरासनी ।
चिन्तयामास किमिदं मम भार्यात्र कानने ॥८॥
8. mārkaṇḍeya uvāca .
ityākarṇya mahīpālatanayaḥ saśarāsanī .
cintayāmāsa kimidaṃ mama bhāryātra kānane.
ityākarṇya mahīpālatanayaḥ saśarāsanī .
cintayāmāsa kimidaṃ mama bhāryātra kānane.
8.
mārkaṇḍeyaḥ uvāca iti ākarṇya mahīpālatanayaḥ
saśarāsanī cintayāmāsa kim idam mama bhāryā atra kānane
saśarāsanī cintayāmāsa kim idam mama bhāryā atra kānane
8.
Mārkaṇḍeya said: Hearing this, the king's son, equipped with a bow, pondered: 'What is this? My wife, here in the forest?'
मायेयं रक्षसां नूनं दुष्टानां काननौकसाम् ।
अथवा गत एवाहं सर्वं वेत्स्यामि कारणम् ॥९॥
अथवा गत एवाहं सर्वं वेत्स्यामि कारणम् ॥९॥
9. māyeyaṃ rakṣasāṃ nūnaṃ duṣṭānāṃ kānanaukasām .
athavā gata evāhaṃ sarvaṃ vetsyāmi kāraṇam.
athavā gata evāhaṃ sarvaṃ vetsyāmi kāraṇam.
9.
māyā iyam rakṣasām nūnam duṣṭānām kānanaukasām
athavā gataḥ eva aham sarvam vetsyāmi kāraṇam
athavā gataḥ eva aham sarvam vetsyāmi kāraṇam
9.
This is surely the illusion (māyā) of wicked forest-dwelling Rākṣasas. Or else, I will go myself and learn the entire reason.
मार्कण्डेय उवाच ।
त्वरितः स ततो गत्वा ददर्शातिमनोरमाम् ।
कानने कन्यकामेकां सर्वालङ्कारभूषिताम् ॥१०॥
त्वरितः स ततो गत्वा ददर्शातिमनोरमाम् ।
कानने कन्यकामेकां सर्वालङ्कारभूषिताम् ॥१०॥
10. mārkaṇḍeya uvāca .
tvaritaḥ sa tato gatvā dadarśātimanoramām .
kānane kanyakāmekāṃ sarvālaṅkārabhūṣitām.
tvaritaḥ sa tato gatvā dadarśātimanoramām .
kānane kanyakāmekāṃ sarvālaṅkārabhūṣitām.
10.
Mārkaṇḍeya uvāca tvaritaḥ sa tataḥ gatvā dadarśa
ati-manoramām kānane kanyakām ekām sarvālaṅkāra-bhūṣitām
ati-manoramām kānane kanyakām ekām sarvālaṅkāra-bhūṣitām
10.
Mārkaṇḍeya said: He quickly went from there and saw in the forest a single, exceedingly charming maiden, adorned with all her ornaments.
गृहीतां दनुपुत्रेण दृढकेशेन दण्डिना ।
त्राहित्राहीति करुणं विक्रोशन्ती पुनः पुनः ॥११॥
त्राहित्राहीति करुणं विक्रोशन्ती पुनः पुनः ॥११॥
11. gṛhītāṃ danuputreṇa dṛḍhakeśena daṇḍinā .
trāhitrāhīti karuṇaṃ vikrośantī punaḥ punaḥ.
trāhitrāhīti karuṇaṃ vikrośantī punaḥ punaḥ.
11.
gṛhītām danuputreṇa dṛḍhakeśena daṇḍinā trāhi
trāhi iti karuṇam vikrośantī punaḥ punaḥ
trāhi iti karuṇam vikrośantī punaḥ punaḥ
11.
(He saw her) seized by a son of Danu, who had strong hair and carried a staff, crying out piteously, "Save! Save!" again and again.
मा भैरिति स तामाह हतोऽसीति च तं वदन् ।
शासतीमां महीं दुष्टः को दूयेत करन्धमे ॥१२॥
शासतीमां महीं दुष्टः को दूयेत करन्धमे ॥१२॥
12. mā bhairiti sa tāmāha hato'sīti ca taṃ vadan .
śāsatīmāṃ mahīṃ duṣṭaḥ ko dūyeta karandhame.
śāsatīmāṃ mahīṃ duṣṭaḥ ko dūyeta karandhame.
12.
mā bhaiḥ iti sa tām āha hataḥ asi iti ca tam vadan
śāsati imām mahīm duṣṭaḥ kaḥ dūyeta karandhame
śāsati imām mahīm duṣṭaḥ kaḥ dūyeta karandhame
12.
He said to her, "Do not fear!" And addressing him (the demon), he declared, "You are dead!" (He thought or said to himself:) "O Karandhama, with you ruling this earth, who could possibly be troubled by this wicked one?"
यस्य प्रतापावनता भुवि सर्वे महीक्षितः ।
ततस्तमागतं दृष्ट्वा गृहीतवरकार्मुकम् ॥१३॥
ततस्तमागतं दृष्ट्वा गृहीतवरकार्मुकम् ॥१३॥
13. yasya pratāpāvanatā bhuvi sarve mahīkṣitaḥ .
tatastamāgataṃ dṛṣṭvā gṛhītavarakārmukam.
tatastamāgataṃ dṛṣṭvā gṛhītavarakārmukam.
13.
yasya pratāpa-avanatā bhuvi sarve mahīkṣitaḥ
tataḥ tam āgatam dṛṣṭvā gṛhīta-vara-kārmukam
tataḥ tam āgatam dṛṣṭvā gṛhīta-vara-kārmukam
13.
All kings on earth are humbled by his might. Then, having seen him arrive, holding a splendid bow...
मां त्राहीत्याह तन्वङ्गी हृतास्म्येषेति चासकृत् ।
राज्ञः करन्धमस्याहं स्नुषा भार्याप्यविक्षितः ॥१४॥
राज्ञः करन्धमस्याहं स्नुषा भार्याप्यविक्षितः ॥१४॥
14. māṃ trāhītyāha tanvaṅgī hṛtāsmyeṣeti cāsakṛt .
rājñaḥ karandhamasyāhaṃ snuṣā bhāryāpyavikṣitaḥ.
rājñaḥ karandhamasyāhaṃ snuṣā bhāryāpyavikṣitaḥ.
14.
mām trāhi iti āha tanvaṅgī hṛtā asmi eṣā iti ca asakṛt
rājñaḥ karandhamasya aham snuṣā bhāryā api avikṣitaḥ
rājñaḥ karandhamasya aham snuṣā bhāryā api avikṣitaḥ
14.
The slender-bodied woman repeatedly cried out, "Save me!" and "I am being abducted!" She then declared, "I am the daughter-in-law of King Karandhama, and Avikṣit is my husband."
मार्कण्डेय उवाच ।
ततो विममृशे वाक्यमविक्षित्स तथोदितम् ।
कथमेषा हि मे भार्या स्नुषा तातस्य वा कथम् ॥१५॥
ततो विममृशे वाक्यमविक्षित्स तथोदितम् ।
कथमेषा हि मे भार्या स्नुषा तातस्य वा कथम् ॥१५॥
15. mārkaṇḍeya uvāca .
tato vimamṛśe vākyamavikṣitsa tathoditam .
kathameṣā hi me bhāryā snuṣā tātasya vā katham.
tato vimamṛśe vākyamavikṣitsa tathoditam .
kathameṣā hi me bhāryā snuṣā tātasya vā katham.
15.
mārkaṇḍeyaḥ uvāca tataḥ vimamṛśe vākyam avikṣitaḥ tathā
uditam katham eṣā hi me bhāryā snuṣā tātasya vā katham
uditam katham eṣā hi me bhāryā snuṣā tātasya vā katham
15.
Mārkaṇḍeya said: Then Avikṣit pondered the words that had been spoken thus: "How indeed can this woman be my wife, or my father's daughter-in-law?"
अथवा मोचयाम्येतां तन्वीं वेत्स्यामि तत्पुनः ।
क्षत्रियैर्धार्यते शस्त्रमार्तानां त्राणकारणात् ॥१६॥
क्षत्रियैर्धार्यते शस्त्रमार्तानां त्राणकारणात् ॥१६॥
16. athavā mocayāmyetāṃ tanvīṃ vetsyāmi tatpunaḥ .
kṣatriyairdhāryate śastramārtānāṃ trāṇakāraṇāt.
kṣatriyairdhāryate śastramārtānāṃ trāṇakāraṇāt.
16.
athavā mocayāmi etām tanvīm vetsyāmi tat punaḥ
kṣatriyaiḥ dhāryate śastram ārtānām trāṇakāraṇāt
kṣatriyaiḥ dhāryate śastram ārtānām trāṇakāraṇāt
16.
Alternatively, I will release this slender-bodied woman, and I will ascertain the truth of that matter later. Weapons are indeed borne by warriors (kṣatriyas) for the purpose of protecting the distressed.
ततः कुद्धोऽब्रवीद्वीरो दानवं तं सुदुर्मतिम् ।
जीवन्गच्छ विमुच्यैनामन्यथा न भविष्यसि ॥१७॥
जीवन्गच्छ विमुच्यैनामन्यथा न भविष्यसि ॥१७॥
17. tataḥ kuddho'bravīdvīro dānavaṃ taṃ sudurmatim .
jīvangaccha vimucyaināmanyathā na bhaviṣyasi.
jīvangaccha vimucyaināmanyathā na bhaviṣyasi.
17.
tataḥ kruddhaḥ abravīt vīraḥ dānavam tam sudurmatim
jīvan gaccha vimucya enām anyathā na bhaviṣyasi
jīvan gaccha vimucya enām anyathā na bhaviṣyasi
17.
Then the enraged hero said to that very evil-minded demon: "Release this woman and go away alive; otherwise, you will cease to exist."
ततः स तां विहायोच्चैर्दण्डमुत्क्षिप्य दानवः ।
तमप्यधावत्सोऽप्येनं शरवर्षैरवाकिरत् ॥१८॥
तमप्यधावत्सोऽप्येनं शरवर्षैरवाकिरत् ॥१८॥
18. tataḥ sa tāṃ vihāyoccairdaṇḍamutkṣipya dānavaḥ .
tamapyadhāvatso'pyenaṃ śaravarṣairavākirat.
tamapyadhāvatso'pyenaṃ śaravarṣairavākirat.
18.
tataḥ sa tām vihāya uccaiḥ daṇḍam utkṣipya dānavaḥ
tam api adhāvat saḥ api enam śaravarṣaiḥ avākirat
tam api adhāvat saḥ api enam śaravarṣaiḥ avākirat
18.
Then, abandoning her, the demon, raising his staff high, rushed towards him (Lakshmana). He (Lakshmana), in turn, showered the demon with volleys of arrows.
स वार्यमाणो बाणौघैर्दानवोऽतिमदान्वितः ।
राजपुत्राय चिक्षेप दण्डं शंकुशतावृतम् ॥१९॥
राजपुत्राय चिक्षेप दण्डं शंकुशतावृतम् ॥१९॥
19. sa vāryamāṇo bāṇaughairdānavo'timadānvitaḥ .
rājaputrāya cikṣepa daṇḍaṃ śaṃkuśatāvṛtam.
rājaputrāya cikṣepa daṇḍaṃ śaṃkuśatāvṛtam.
19.
sa vāryamāṇaḥ bāṇaughaiḥ dānavaḥ ati-mada-anvitaḥ
rājaputrāya cikṣepa daṇḍam śaṅku-śata-āvṛtam
rājaputrāya cikṣepa daṇḍam śaṅku-śata-āvṛtam
19.
Though being warded off by multitudes of arrows, the demon, filled with excessive fury, hurled at the prince his staff, which was covered with hundreds of spikes.
तमापतन्तं चिच्छेद शरैर्भूपसुतस्ततः ।
सोऽप्यासन्नं गृहीत्वोच्चैर्द्रुममाजौ व्यवस्थितः ॥२०॥
सोऽप्यासन्नं गृहीत्वोच्चैर्द्रुममाजौ व्यवस्थितः ॥२०॥
20. tamāpatantaṃ ciccheda śarairbhūpasutastataḥ .
so'pyāsannaṃ gṛhītvoccairdrumamājau vyavasthitaḥ.
so'pyāsannaṃ gṛhītvoccairdrumamājau vyavasthitaḥ.
20.
tam āpatantam ciccheda śaraiḥ bhūpasutaḥ tataḥ saḥ
api āsannam gṛhītvā uccaiḥ drumam ājau vyavasthitaḥ
api āsannam gṛhītvā uccaiḥ drumam ājau vyavasthitaḥ
20.
Then the king's son cut down that approaching staff with arrows. And the demon, having seized a nearby tree, mightily positioned himself in battle.
सृजतः शरवर्षाणि तं चिक्षेप ततो द्रुमम् ।
स च तं तिलशश्चैके भल्लैः कार्मुकमोचितैः ॥२१॥
स च तं तिलशश्चैके भल्लैः कार्मुकमोचितैः ॥२१॥
21. sṛjataḥ śaravarṣāṇi taṃ cikṣepa tato drumam .
sa ca taṃ tilaśaścaike bhallaiḥ kārmukamocitaiḥ.
sa ca taṃ tilaśaścaike bhallaiḥ kārmukamocitaiḥ.
21.
sṛjataḥ śaravarṣāṇi tam cikṣepa tataḥ drumam saḥ
ca tam tilaśaḥ ca eke bhallaiḥ kārmukamocitaiḥ
ca tam tilaśaḥ ca eke bhallaiḥ kārmukamocitaiḥ
21.
Then (the demon) hurled that tree at him (Lakshmana), who was sending forth showers of arrows. And he (Lakshmana) along with some of his arrows, shattered that (tree) into tiny pieces with broad-headed darts released from his bow.
ततश्चिक्षेप च शिलां राजपुत्राय दानवः ।
सापि मोघा पपातोर्व्यामुज्झिता तेन लाघवात् ॥२२॥
सापि मोघा पपातोर्व्यामुज्झिता तेन लाघवात् ॥२२॥
22. tataścikṣepa ca śilāṃ rājaputrāya dānavaḥ .
sāpi moghā papātorvyāmujjhitā tena lāghavāt.
sāpi moghā papātorvyāmujjhitā tena lāghavāt.
22.
tataḥ cikṣepa ca śilām rājaputrāya dānavaḥ | sā
api moghā papāta urvyām ujjhitā tena lāghavāt
api moghā papāta urvyām ujjhitā tena lāghavāt
22.
Then the demon threw a stone at the prince. However, due to the prince's agility, he dodged it, and it fell harmlessly to the ground.
राजपुत्राय कुपितो यद्यच्चिक्षेप दानवः ।
तत्तच्चिच्छेद बाणौघैर्भूभृत्सूनुः सलीलया ॥२३॥
तत्तच्चिच्छेद बाणौघैर्भूभृत्सूनुः सलीलया ॥२३॥
23. rājaputrāya kupito yadyaccikṣepa dānavaḥ .
tattacciccheda bāṇaughairbhūbhṛtsūnuḥ salīlayā.
tattacciccheda bāṇaughairbhūbhṛtsūnuḥ salīlayā.
23.
rājaputrāya kupitaḥ yat yat cikṣepa dānavaḥ |
tat tat ciccheda bāṇaughaiḥ bhūbhṛtsūnuḥ salīlayā
tat tat ciccheda bāṇaughaiḥ bhūbhṛtsūnuḥ salīlayā
23.
Whatever the demon, enraged at the prince, threw, the prince (bhūbhṛtsūnuḥ), son of the mountain king, effortlessly cut down with volleys of arrows.
ततो विच्छिन्नदण्डोऽसौ विच्छिन्नसकलायुधः ।
मुष्टिमुद्यम्य सक्रोधो राजपुत्रमधावत ॥२४॥
मुष्टिमुद्यम्य सक्रोधो राजपुत्रमधावत ॥२४॥
24. tato vicchinnadaṇḍo'sau vicchinnasakalāyudhaḥ .
muṣṭimudyamya sakrodho rājaputramadhāvata.
muṣṭimudyamya sakrodho rājaputramadhāvata.
24.
tataḥ vicchinnadaṇḍaḥ asau vicchinnasakalāyudhaḥ
| muṣṭim udyamya sakrodhaḥ rājaputram adhāvata
| muṣṭim udyamya sakrodhaḥ rājaputram adhāvata
24.
Then, with his staff broken and all his weapons severed, that demon, full of rage, raised his fist and charged towards the prince.
तस्यापतत एवासौ करन्धमसुतः शिरः ।
छित्त्वा वेतसपत्रेण पातयामास वै भुवि ॥२५॥
छित्त्वा वेतसपत्रेण पातयामास वै भुवि ॥२५॥
25. tasyāpatata evāsau karandhamasutaḥ śiraḥ .
chittvā vetasapatreṇa pātayāmāsa vai bhuvi.
chittvā vetasapatreṇa pātayāmāsa vai bhuvi.
25.
tasya apatataḥ eva asau karandhamasutaḥ śiraḥ
| chittvā vetasapatreṇa pātayāmāsa vai bhuvi
| chittvā vetasapatreṇa pātayāmāsa vai bhuvi
25.
As that demon charged towards him, the son of Karandhama (prince) severed his head with an arrow resembling a willow leaf and caused it to fall to the ground.
तस्मिन्विनिहते देवैर्दानवे दुष्टचेष्टिते ।
करन्धमसुतः सर्वैः साधुसाध्विति भाषितः ॥२६॥
करन्धमसुतः सर्वैः साधुसाध्विति भाषितः ॥२६॥
26. tasminvinihate devairdānave duṣṭaceṣṭite .
karandhamasutaḥ sarvaiḥ sādhusādhviti bhāṣitaḥ.
karandhamasutaḥ sarvaiḥ sādhusādhviti bhāṣitaḥ.
26.
tasmin vinihate devaiḥ dānave duṣṭaceṣṭite
karandhamasutaḥ sarvaiḥ sādhu sādhu iti bhāṣitaḥ
karandhamasutaḥ sarvaiḥ sādhu sādhu iti bhāṣitaḥ
26.
When that demon, whose actions were evil, was completely vanquished by the gods, Karandhama's son was acclaimed by all with 'Well done! Well done!'
वरं वृणीष्वेति तदा देवैरुक्तो नृपात्मजः ।
वव्रे पुत्रं महावीर्यं पितुः प्रियचिकीर्षया ॥२७॥
वव्रे पुत्रं महावीर्यं पितुः प्रियचिकीर्षया ॥२७॥
27. varaṃ vṛṇīṣveti tadā devairukto nṛpātmajaḥ .
vavre putraṃ mahāvīryaṃ pituḥ priyacikīrṣayā.
vavre putraṃ mahāvīryaṃ pituḥ priyacikīrṣayā.
27.
varam vṛṇīṣva iti tadā devaiḥ uktaḥ nṛpātmajaḥ
vavre putram mahāvīryam pituḥ priyacikīrṣayā
vavre putram mahāvīryam pituḥ priyacikīrṣayā
27.
Then, when told by the gods, 'Choose a boon,' the king's son, desiring to please his father, chose a very mighty son.
देवा ऊचुः ।
भविष्यति हि ते पुत्रश्चक्रवर्त्ती महाबलः ।
अस्यामेव हि कन्यायां मोक्षितायां त्वयानघ ॥२८॥
भविष्यति हि ते पुत्रश्चक्रवर्त्ती महाबलः ।
अस्यामेव हि कन्यायां मोक्षितायां त्वयानघ ॥२८॥
28. devā ūcuḥ .
bhaviṣyati hi te putraścakravarttī mahābalaḥ .
asyāmeva hi kanyāyāṃ mokṣitāyāṃ tvayānagha.
bhaviṣyati hi te putraścakravarttī mahābalaḥ .
asyāmeva hi kanyāyāṃ mokṣitāyāṃ tvayānagha.
28.
devāḥ ūcuḥ bhaviṣyati hi te putraḥ cakravartī
mahābalaḥ asyām eva hi kanyāyām mokṣitāyām tvayā anagha
mahābalaḥ asyām eva hi kanyāyām mokṣitāyām tvayā anagha
28.
The gods said: 'Indeed, O sinless one (anagha), a son will be born to you, a universal emperor (cakravartin) of great might, from this very maiden whom you have liberated.'
राजपुत्र उवाच ।
पित्राहं सत्यपाशेन बद्ध इच्छाम्यहं सुतम् ।
राजभिनिर्जितेनाजौ त्यक्तो मे दारसंग्रहः ॥२९॥
पित्राहं सत्यपाशेन बद्ध इच्छाम्यहं सुतम् ।
राजभिनिर्जितेनाजौ त्यक्तो मे दारसंग्रहः ॥२९॥
29. rājaputra uvāca .
pitrāhaṃ satyapāśena baddha icchāmyahaṃ sutam .
rājabhinirjitenājau tyakto me dārasaṃgrahaḥ.
pitrāhaṃ satyapāśena baddha icchāmyahaṃ sutam .
rājabhinirjitenājau tyakto me dārasaṃgrahaḥ.
29.
rājaputraḥ uvāca pitrā aham satyapāśena baddhaḥ icchāmi
aham sutam rājabhiḥ nirjitena ājau tyaktaḥ me dārasaṅgrahaḥ
aham sutam rājabhiḥ nirjitena ājau tyaktaḥ me dārasaṅgrahaḥ
29.
The prince said: 'I am bound by a vow of truth from my father. I desire a son, because my marital life (dārasaṅgraha) was abandoned when I was defeated in battle by other kings.'
सा च मे यावता त्यक्ता विशालनृपतेः सुता ।
तया च मत्कृते त्यक्तो मामृते नरसङ्गमः ॥३०॥
तया च मत्कृते त्यक्तो मामृते नरसङ्गमः ॥३०॥
30. sā ca me yāvatā tyaktā viśālanṛpateḥ sutā .
tayā ca matkṛte tyakto māmṛte narasaṅgamaḥ.
tayā ca matkṛte tyakto māmṛte narasaṅgamaḥ.
30.
sā ca me yāvatā tyaktā viśālanṛpateḥ sutā
tayā ca matkṛte tyaktaḥ mām ṛte narasangamaḥ
tayā ca matkṛte tyaktaḥ mām ṛte narasangamaḥ
30.
For so long, I renounced the daughter of King Viśāla, and for my sake, she renounced any association with other men, except for me.
तत्कथं तामपास्याद्य विशालतनयामहम् ।
नृशंसात्मा करिष्यामि अन्यनारीपरिग्रहम् ॥३१॥
नृशंसात्मा करिष्यामि अन्यनारीपरिग्रहम् ॥३१॥
31. tatkathaṃ tāmapāsyādya viśālatanayāmaham .
nṛśaṃsātmā kariṣyāmi anyanārīparigraham.
nṛśaṃsātmā kariṣyāmi anyanārīparigraham.
31.
tat katham tām apāsya adya viśālatanayām
aham nṛśaṃsātmā kariṣyāmi anyanārīparigraham
aham nṛśaṃsātmā kariṣyāmi anyanārīparigraham
31.
Therefore, how can I, with such a cruel heart, abandon the daughter of Viśāla today and take another wife?
देवा ऊचुः ।
इयमेव हि ते भार्या श्लाघ्यते या त्वया सदा ।
विशालस्य सुता सुभ्रूस्त्वत्कृते याऽऽश्रिता तपः ॥३२॥
इयमेव हि ते भार्या श्लाघ्यते या त्वया सदा ।
विशालस्य सुता सुभ्रूस्त्वत्कृते याऽऽश्रिता तपः ॥३२॥
32. devā ūcuḥ .
iyameva hi te bhāryā ślāghyate yā tvayā sadā .
viśālasya sutā subhrūstvatkṛte yā''śritā tapaḥ.
iyameva hi te bhāryā ślāghyate yā tvayā sadā .
viśālasya sutā subhrūstvatkṛte yā''śritā tapaḥ.
32.
devāḥ ūcuḥ iyam eva hi te bhāryā ślāghyate yā tvayā
sadā viśālasya sutā subhrūḥ tvatkṛte yā āśritā tapaḥ
sadā viśālasya sutā subhrūḥ tvatkṛte yā āśritā tapaḥ
32.
The gods said: "Indeed, this very wife of yours, the fair-browed daughter of Viśāla, is always praised by you. She has undertaken severe asceticism (tapas) for your sake."
अस्यामुत्पत्स्यते वीरः सप्तद्वीपप्रसाधकः ।
यष्टा यज्ञसहस्राणां चक्रवर्त्ती सुतस्तव ॥३३॥
यष्टा यज्ञसहस्राणां चक्रवर्त्ती सुतस्तव ॥३३॥
33. asyāmutpatsyate vīraḥ saptadvīpaprasādhakaḥ .
yaṣṭā yajñasahasrāṇāṃ cakravarttī sutastava.
yaṣṭā yajñasahasrāṇāṃ cakravarttī sutastava.
33.
asyām utpatsyate vīraḥ saptadvīpaprasādhakaḥ
yaṣṭā yajñasahasrāṇām cakravartī sutaḥ tava
yaṣṭā yajñasahasrāṇām cakravartī sutaḥ tava
33.
From her, your son will be born, a hero who will rule the seven continents, a performer of thousands of Vedic rituals (yajña), and a universal monarch (cakravartin).
मार्कण्डेय उवाच ।
इत्युच्चार्य ययुर्देवाः करन्धमसुतं द्विज ।
सोऽप्याह तां तदा पत्नी कथ्यतां भीरु किन्त्विदम् ॥३४॥
इत्युच्चार्य ययुर्देवाः करन्धमसुतं द्विज ।
सोऽप्याह तां तदा पत्नी कथ्यतां भीरु किन्त्विदम् ॥३४॥
34. mārkaṇḍeya uvāca .
ityuccārya yayurdevāḥ karandhamasutaṃ dvija .
so'pyāha tāṃ tadā patnī kathyatāṃ bhīru kintvidam.
ityuccārya yayurdevāḥ karandhamasutaṃ dvija .
so'pyāha tāṃ tadā patnī kathyatāṃ bhīru kintvidam.
34.
mārkaṇḍeya uvāca iti uccārya yayuḥ devāḥ karandhamasutam
dvija saḥ api āha tām tadā patnī kathyatām bhīru kim tu idam
dvija saḥ api āha tām tadā patnī kathyatām bhīru kim tu idam
34.
Mārkaṇḍeya said: "Having spoken thus, the gods departed to the son of Karandhama, O Brahmin. He then asked his wife, 'O timid one, please tell me, what is this?'"
सा चास्मै कथयामास त्यक्ताहं भवता यदा ।
त्यक्तबन्धुजनाऽरण्यं निर्वेदात्समुपागता ॥३५॥
त्यक्तबन्धुजनाऽरण्यं निर्वेदात्समुपागता ॥३५॥
35. sā cāsmai kathayāmāsa tyaktāhaṃ bhavatā yadā .
tyaktabandhujanā'raṇyaṃ nirvedātsamupāgatā.
tyaktabandhujanā'raṇyaṃ nirvedātsamupāgatā.
35.
sā ca asmai kathayām āsa tyaktā aham bhavatā yadā
tyaktabandhujanā araṇyam nirvedāt samupāgatā
tyaktabandhujanā araṇyam nirvedāt samupāgatā
35.
And she told him, "When you abandoned me, I came to this forest, having forsaken my family and friends, driven by despair."
अत्राहं तपसा वीर क्षीणप्रायं कलेवरम् ।
त्यक्तुकामा समभ्येत्य देवदूतेन वारिता ॥३६॥
त्यक्तुकामा समभ्येत्य देवदूतेन वारिता ॥३६॥
36. atrāhaṃ tapasā vīra kṣīṇaprāyaṃ kalevaram .
tyaktukāmā samabhyetya devadūtena vāritā.
tyaktukāmā samabhyetya devadūtena vāritā.
36.
atra aham tapasā vīra kṣīṇaprāyam kalevaram
tyaktukāmā samabhyetya devadūtena vāritā
tyaktukāmā samabhyetya devadūtena vāritā
36.
"Here, O hero, my body was nearly wasted away by asceticism (tapas). When I desired to abandon it, I was stopped by a divine messenger (devadūta)."
भविष्यति च पुत्रस्ते चक्रवर्त्ती महाबलः ।
प्रीणयिष्यति यो देवानसुरांश्च हनिष्यति ॥३७॥
प्रीणयिष्यति यो देवानसुरांश्च हनिष्यति ॥३७॥
37. bhaviṣyati ca putraste cakravarttī mahābalaḥ .
prīṇayiṣyati yo devānasurāṃśca haniṣyati.
prīṇayiṣyati yo devānasurāṃśca haniṣyati.
37.
bhaviṣyati ca putraḥ te cakravarttī mahābalaḥ
prīṇayiṣyati yaḥ devān asurān ca haniṣyati
prīṇayiṣyati yaḥ devān asurān ca haniṣyati
37.
"And you will have a son, a mighty emperor (cakravartin), who will delight the gods and vanquish the asuras."
इति देवाज्ञया तेन देवदूतेन वारिता ।
न सन्य्ेक्तवती देहं त्वत्सङ्गममनोरथा ॥३८॥
न सन्य्ेक्तवती देहं त्वत्सङ्गममनोरथा ॥३८॥
38. iti devājñayā tena devadūtena vāritā .
na sanyेktavatī dehaṃ tvatsaṅgamamanorathā.
na sanyेktavatī dehaṃ tvatsaṅgamamanorathā.
38.
iti devājñayā tena devadūtena vāritā na
saṃyuktavatī deham tvatsaṅgamamanorathā
saṃyuktavatī deham tvatsaṅgamamanorathā
38.
Thus, she, whose longing was for union with you, was prevented from abandoning her body by that divine messenger, acting on the command of the gods.
परश्वश्च महाभाग स्नातुं गङ्गाह्रदं गता ।
अवतीर्णा विकृष्टास्मि वृद्धनागेन केनचित् ॥३९॥
अवतीर्णा विकृष्टास्मि वृद्धनागेन केनचित् ॥३९॥
39. paraśvaśca mahābhāga snātuṃ gaṅgāhradaṃ gatā .
avatīrṇā vikṛṣṭāsmi vṛddhanāgena kenacit.
avatīrṇā vikṛṣṭāsmi vṛddhanāgena kenacit.
39.
paraśvaḥ ca mahābhāga snātum gaṅgāhradam gatā
avatīrṇā vikṛṣṭā asmi vṛddhanāgena kenacit
avatīrṇā vikṛṣṭā asmi vṛddhanāgena kenacit
39.
O greatly fortunate one, the day before yesterday I went to bathe in the Gaṅgā lake. Having descended (into the water), I was dragged by some old nāga.
ततो रसातलं नीता तेन तत्र च मे पुरः ।
नागाः सहस्रशस्तस्थुर्नागपत्न्यः कुमारकाः ॥४०॥
नागाः सहस्रशस्तस्थुर्नागपत्न्यः कुमारकाः ॥४०॥
40. tato rasātalaṃ nītā tena tatra ca me puraḥ .
nāgāḥ sahasraśastasthurnāgapatnyaḥ kumārakāḥ.
nāgāḥ sahasraśastasthurnāgapatnyaḥ kumārakāḥ.
40.
tataḥ rasātalam nītā tena tatra ca me puraḥ
nāgāḥ sahasraśaḥ tasthuḥ nāgapatnyaḥ kumārakāḥ
nāgāḥ sahasraśaḥ tasthuḥ nāgapatnyaḥ kumārakāḥ
40.
Then I was led by him to the netherworld (Rasātala), and there, before me, thousands of nāgas, along with their wives and young ones, stood.
तुष्टुवुर्मां समभ्येत्य मामन्येऽपूजयंस्तथा ।
ययाचिरे सविनयं नागा मामङ्गनास्तथा ॥४१॥
ययाचिरे सविनयं नागा मामङ्गनास्तथा ॥४१॥
41. tuṣṭuvurmāṃ samabhyetya māmanye'pūjayaṃstathā .
yayācire savinayaṃ nāgā māmaṅganāstathā.
yayācire savinayaṃ nāgā māmaṅganāstathā.
41.
tuṣṭuvuḥ mām samabhyetya mām anye apūjayan
tathā yayācire savinayam nāgāḥ mām aṅganāḥ tathā
tathā yayācire savinayam nāgāḥ mām aṅganāḥ tathā
41.
Having approached me, they praised me, and others worshipped me. Likewise, the nāgas and the women respectfully implored me.
प्रसादं कुरु सर्वेषां त्वमस्माकं सुतस्त्वया ।
अपराधमुपेतानां संनिवार्यो वधोन्मुखः ॥४२॥
अपराधमुपेतानां संनिवार्यो वधोन्मुखः ॥४२॥
42. prasādaṃ kuru sarveṣāṃ tvamasmākaṃ sutastvayā .
aparādhamupetānāṃ saṃnivāryo vadhonmukhaḥ.
aparādhamupetānāṃ saṃnivāryo vadhonmukhaḥ.
42.
prasādam kuru sarveṣām tvam asmākam sutaḥ tvayā
aparādham upetānām saṃnivāryaḥ vadhonmukhaḥ
aparādham upetānām saṃnivāryaḥ vadhonmukhaḥ
42.
You are our son; therefore, please grant grace to all of us. By you, the impending destruction of those who have committed offenses must be prevented.
अपराधं करिष्यन्ति त्वत्पुत्रस्यानिलाशनाः ।
तन्निमित्तं निवार्योऽसौ प्रसादः क्रियतामिति ॥४३॥
तन्निमित्तं निवार्योऽसौ प्रसादः क्रियतामिति ॥४३॥
43. aparādhaṃ kariṣyanti tvatputrasyānilāśanāḥ .
tannimittaṃ nivāryo'sau prasādaḥ kriyatāmiti.
tannimittaṃ nivāryo'sau prasādaḥ kriyatāmiti.
43.
aparādham kariṣyanti tvatputrasya anilāśanāḥ
tat nimittam nivāryaḥ asau prasādaḥ kriyatām iti
tat nimittam nivāryaḥ asau prasādaḥ kriyatām iti
43.
The serpents (anilāśanāḥ) will commit offenses against your son. For that reason, that (offense) should be prevented, and thus, let grace (prasāda) be granted.
तथेति च मया प्रोक्ते दिव्यैः पातालभूषणैः ।
भूषिताहं तथा पुष्पैर्गन्धवासोभिरुत्तमैः ॥४४॥
भूषिताहं तथा पुष्पैर्गन्धवासोभिरुत्तमैः ॥४४॥
44. tatheti ca mayā prokte divyaiḥ pātālabhūṣaṇaiḥ .
bhūṣitāhaṃ tathā puṣpairgandhavāsobhiruttamaiḥ.
bhūṣitāhaṃ tathā puṣpairgandhavāsobhiruttamaiḥ.
44.
tathā iti ca mayā prokte divyaiḥ pātālabhūṣaṇaiḥ
bhūṣitā aham tathā puṣpaiḥ gandhavāsobhiḥ uttamaiḥ
bhūṣitā aham tathā puṣpaiḥ gandhavāsobhiḥ uttamaiḥ
44.
And when 'So be it' was spoken by me, I was adorned with divine ornaments from the underworld (Pātāla), and also with excellent flowers and fragrant garments.
समानीता तथा लोकमिमं तेनानिलाशिना ।
पुरा यथा कान्तिमती पूर्ववद्रूपशालिनी ॥४५॥
पुरा यथा कान्तिमती पूर्ववद्रूपशालिनी ॥४५॥
45. samānītā tathā lokamimaṃ tenānilāśinā .
purā yathā kāntimatī pūrvavadrūpaśālinī.
purā yathā kāntimatī pūrvavadrūpaśālinī.
45.
samānītā tathā lokam imam tena anilāśinā
purā yathā kāntimatī pūrvavat rūpaśālinī
purā yathā kāntimatī pūrvavat rūpaśālinī
45.
And thus, I was brought to this world by that air-eater (serpent), radiant as before, and possessing beauty just as I had previously.
इति रूपवतीं दृष्ट्वा सर्वालङ्कारभूषिताम् ।
जग्राह दृढकेशोऽयं हर्तुकामः सुदुर्मतिः ॥४६॥
जग्राह दृढकेशोऽयं हर्तुकामः सुदुर्मतिः ॥४६॥
46. iti rūpavatīṃ dṛṣṭvā sarvālaṅkārabhūṣitām .
jagrāha dṛḍhakeśo'yaṃ hartukāmaḥ sudurmatiḥ.
jagrāha dṛḍhakeśo'yaṃ hartukāmaḥ sudurmatiḥ.
46.
iti rūpavatīm dṛṣṭvā sarvālaṅkārabhūṣitām
jagrāha dṛḍhakeśaḥ ayam hartukāmaḥ sudurmatiḥ
jagrāha dṛḍhakeśaḥ ayam hartukāmaḥ sudurmatiḥ
46.
Thus, having seen that beautiful woman adorned with all ornaments, this very wicked-minded man, with strong hair and desirous of abducting her, seized her.
युष्मद्बाहुबलेनाहं राजपुत्र विमोक्षिता ।
तत्प्रसीद महाबाहो मा प्रतीच्छ त्वया समः ॥४७॥
तत्प्रसीद महाबाहो मा प्रतीच्छ त्वया समः ॥४७॥
47. yuṣmadbāhubalenāhaṃ rājaputra vimokṣitā .
tatprasīda mahābāho mā pratīccha tvayā samaḥ.
tatprasīda mahābāho mā pratīccha tvayā samaḥ.
47.
yuṣmat bāhubalena aham rājaputra vimokṣitā
tat prasīda mahābāho mā pratīccha tvayā samaḥ
tat prasīda mahābāho mā pratīccha tvayā samaḥ
47.
O Prince (rājaputra), I have been released by the strength of your arms. Therefore, O mighty-armed one (mahābāho), be pleased. Do not expect anyone equal to you.
Links to all chapters:
Chapter 1
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19
Chapter 20
Chapter 21
Chapter 22
Chapter 23
Chapter 24
Chapter 25
Chapter 26
Chapter 27
Chapter 28
Chapter 29
Chapter 30
Chapter 31
Chapter 32
Chapter 33
Chapter 34
Chapter 35
Chapter 36
Chapter 37
Chapter 38
Chapter 39
Chapter 40
Chapter 41
Chapter 42
Chapter 43
Chapter 44
Chapter 45
Chapter 46
Chapter 47
Chapter 48
Chapter 49
Chapter 50
Chapter 51
Chapter 52
Chapter 53
Chapter 54
Chapter 55
Chapter 56
Chapter 57
Chapter 58
Chapter 59
Chapter 60
Chapter 61
Chapter 62
Chapter 63
Chapter 64
Chapter 65
Chapter 66
Chapter 67
Chapter 68
Chapter 69
Chapter 70
Chapter 71
Chapter 72
Chapter 73
Chapter 74
Chapter 75
Chapter 76
Chapter 77
Chapter 78
Chapter 79
Chapter 80
Chapter 81
Chapter 82
Chapter 83
Chapter 84
Chapter 85
Chapter 86
Chapter 87
Chapter 88
Chapter 89
Chapter 90
Chapter 91
Chapter 92
Chapter 93
Chapter 94
Chapter 95
Chapter 96
Chapter 97
Chapter 98
Chapter 99
Chapter 100
Chapter 101
Chapter 102
Chapter 103
Chapter 104
Chapter 105
Chapter 106
Chapter 107
Chapter 108
Chapter 109
Chapter 110
Chapter 111
Chapter 112
Chapter 113
Chapter 114
Chapter 115
Chapter 116
Chapter 117
Chapter 118
Chapter 119
Chapter 120
Chapter 121
Chapter 122
Chapter 123 (current chapter)
Chapter 124
Chapter 125
Chapter 126
Chapter 127
Chapter 128
Chapter 129
Chapter 130
Chapter 131
Chapter 132
Chapter 133
Chapter 134