रामोपाख्यान
rāmopākhyāna
-
chapter-1
जनमेजय उवाच ।
एवं द्यूतजिताः पार्थाः कोपिताश्च दुरात्मभिः ।
धार्तराष्ट्रैः सहामात्यैर्निकृत्या द्विजसत्तम ॥१॥
एवं द्यूतजिताः पार्थाः कोपिताश्च दुरात्मभिः ।
धार्तराष्ट्रैः सहामात्यैर्निकृत्या द्विजसत्तम ॥१॥
1. janamejaya uvāca ,
evaṁ dyūtajitāḥ pārthāḥ kopitāśca durātmabhiḥ ,
dhārtarāṣṭraiḥ sahāmātyairnikṛtyā dvijasattama.
evaṁ dyūtajitāḥ pārthāḥ kopitāśca durātmabhiḥ ,
dhārtarāṣṭraiḥ sahāmātyairnikṛtyā dvijasattama.
1.
janamejaya uvāca evam dyūtajitāḥ pārthāḥ kopitāḥ ca
durātmabhiḥ dhārtarāṣṭraiḥ saha amātyaiḥ nikṛtyā dvijasattama
durātmabhiḥ dhārtarāṣṭraiḥ saha amātyaiḥ nikṛtyā dvijasattama
1.
Janamejaya spoke: "O best among the twice-born (dvijasattama), the Pārthas were thus defeated in gambling and angered by the wicked Dhārtarāṣṭras along with their ministers, who acted with deceit."
श्राविताः परुषा वाचः सृजद्भिर्वैरमुत्तमम् ।
किमकुर्वन्त कौरव्या मम पूर्वपितामहाः ॥२॥
किमकुर्वन्त कौरव्या मम पूर्वपितामहाः ॥२॥
2. śrāvitāḥ paruṣā vācaḥ sṛjadbhirvairamuttamam ,
kimakurvanta kauravyā mama pūrvapitāmahāḥ.
kimakurvanta kauravyā mama pūrvapitāmahāḥ.
2.
śrāvitāḥ paruṣāḥ vācaḥ sṛjadbhiḥ vairam uttamam
kim akurvanta kauravyāḥ mama pūrvapitāmahāḥ
kim akurvanta kauravyāḥ mama pūrvapitāmahāḥ
2.
Harsh words were made to be heard by them by those who were creating great enmity. What then did my great-grandfathers, the Kauravas (Pārthas), do?
कथं चैश्वर्यविभ्रष्टाः सहसा दुःखमेयुषः ।
वने विजह्रिरे पार्थाः शक्रप्रतिमतेजसः ॥३॥
वने विजह्रिरे पार्थाः शक्रप्रतिमतेजसः ॥३॥
3. kathaṁ caiśvaryavibhraṣṭāḥ sahasā duḥkhameyuṣaḥ ,
vane vijahrire pārthāḥ śakrapratimatejasaḥ.
vane vijahrire pārthāḥ śakrapratimatejasaḥ.
3.
katham ca aiśvaryavibhraṣṭāḥ sahasā duḥkham
eyuṣaḥ vane vijahrire pārthāḥ śakrapratimatejasaḥ
eyuṣaḥ vane vijahrire pārthāḥ śakrapratimatejasaḥ
3.
And how did the Pārthas, deprived of sovereignty, having suddenly attained sorrow, and whose splendor was like that of Indra, spend their time in the forest?
के चैनानन्ववर्तन्त प्राप्तान्व्यसनमुत्तमम् ।
किमाहाराः किमाचाराः क्व च वासो महात्मनाम् ॥४॥
किमाहाराः किमाचाराः क्व च वासो महात्मनाम् ॥४॥
4. ke cainānanvavartanta prāptānvyasanamuttamam ,
kimāhārāḥ kimācārāḥ kva ca vāso mahātmanām.
kimāhārāḥ kimācārāḥ kva ca vāso mahātmanām.
4.
ke ca enān anvavartanta prāptān vyasanam uttamam
kimāhārāḥ kimācārāḥ kva ca vāsaḥ mahātmanām
kimāhārāḥ kimācārāḥ kva ca vāsaḥ mahātmanām
4.
And who followed them, who had attained great calamity? What was their food, what were their practices, and where was the dwelling of those great-souled (mahātman) ones?
कथं द्वादश वर्षाणि वने तेषां महात्मनाम् ।
व्यतीयुर्ब्राह्मणश्रेष्ठ शूराणामरिघातिनाम् ॥५॥
व्यतीयुर्ब्राह्मणश्रेष्ठ शूराणामरिघातिनाम् ॥५॥
5. kathaṁ dvādaśa varṣāṇi vane teṣāṁ mahātmanām ,
vyatīyurbrāhmaṇaśreṣṭha śūrāṇāmarighātinām.
vyatīyurbrāhmaṇaśreṣṭha śūrāṇāmarighātinām.
5.
kathaṃ dvādaśa varṣāṇi vane teṣām mahātmanām
vyatīyuḥ brāhmaṇaśreṣṭha śūrāṇām arighātinām
vyatīyuḥ brāhmaṇaśreṣṭha śūrāṇām arighātinām
5.
O best among Brahmins, how did twelve years pass for those great-souled heroes, the destroyers of enemies, while they were in the forest?
कथं च राजपुत्री सा प्रवरा सर्वयोषिताम् ।
पतिव्रता महाभागा सततं सत्यवादिनी ।
वनवासमदुःखार्हा दारुणं प्रत्यपद्यत ॥६॥
पतिव्रता महाभागा सततं सत्यवादिनी ।
वनवासमदुःखार्हा दारुणं प्रत्यपद्यत ॥६॥
6. kathaṁ ca rājaputrī sā pravarā sarvayoṣitām ,
pativratā mahābhāgā satataṁ satyavādinī ,
vanavāsamaduḥkhārhā dāruṇaṁ pratyapadyata.
pativratā mahābhāgā satataṁ satyavādinī ,
vanavāsamaduḥkhārhā dāruṇaṁ pratyapadyata.
6.
kathaṃ ca rājaputrī sā pravarā
sarvayoṣitām pativratā mahābhāgā
satataṃ satyavādinī vanavāsam
aduḥkhārhā dāruṇam pratyapadyata
sarvayoṣitām pativratā mahābhāgā
satataṃ satyavādinī vanavāsam
aduḥkhārhā dāruṇam pratyapadyata
6.
And how did that princess, who was supreme among all women, constantly devoted to her husband, highly fortunate, and always truthful, she who was undeserving of suffering, come to endure such a dreadful forest exile?
एतदाचक्ष्व मे सर्वं विस्तरेण तपोधन ।
श्रोतुमिच्छामि चरितं भूरिद्रविणतेजसाम् ।
कथ्यमानं त्वया विप्र परं कौतूहलं हि मे ॥७॥
श्रोतुमिच्छामि चरितं भूरिद्रविणतेजसाम् ।
कथ्यमानं त्वया विप्र परं कौतूहलं हि मे ॥७॥
7. etadācakṣva me sarvaṁ vistareṇa tapodhana ,
śrotumicchāmi caritaṁ bhūridraviṇatejasām ,
kathyamānaṁ tvayā vipra paraṁ kautūhalaṁ hi me.
śrotumicchāmi caritaṁ bhūridraviṇatejasām ,
kathyamānaṁ tvayā vipra paraṁ kautūhalaṁ hi me.
7.
etat ācakṣva me sarvam vistareṇa
tapodhana śrotum icchāmi caritam
bhūridraviṇatejasām kathyāmanam
tvayā vipra param kautūhalam hi me
tapodhana śrotum icchāmi caritam
bhūridraviṇatejasām kathyāmanam
tvayā vipra param kautūhalam hi me
7.
O ascetic (tapodhana), please tell me all of this in detail. I desire to hear the story of those who possessed immense wealth and splendor. Indeed, O Brahmin, my curiosity (kautūhala) is great when it is being narrated by you.
वैशंपायन उवाच ।
एवं द्यूतजिताः पार्थाः कोपिताश्च दुरात्मभिः ।
धार्तराष्ट्रैः सहामात्यैर्निर्ययुर्गजसाह्वयात् ॥८॥
एवं द्यूतजिताः पार्थाः कोपिताश्च दुरात्मभिः ।
धार्तराष्ट्रैः सहामात्यैर्निर्ययुर्गजसाह्वयात् ॥८॥
8. vaiśaṁpāyana uvāca ,
evaṁ dyūtajitāḥ pārthāḥ kopitāśca durātmabhiḥ ,
dhārtarāṣṭraiḥ sahāmātyairniryayurgajasāhvayāt.
evaṁ dyūtajitāḥ pārthāḥ kopitāśca durātmabhiḥ ,
dhārtarāṣṭraiḥ sahāmātyairniryayurgajasāhvayāt.
8.
vaiśaṃpāyana uvāca evam dyūtajitāḥ pārthāḥ kopitāḥ ca
durātmabhiḥ dhārtarāṣṭraiḥ saha amātyaiḥ niryayuḥ gajasāhvayāt
durātmabhiḥ dhārtarāṣṭraiḥ saha amātyaiḥ niryayuḥ gajasāhvayāt
8.
Vaiśampāyana said: In this manner, the Pārthas (sons of Pṛthā), having been defeated in gambling and angered by the wicked-minded Dhārtarāṣṭras (sons of Dhṛtarāṣṭra) along with their ministers, departed from Gajasāhvaya (Hastinapura).
वर्धमानपुरद्वारेणाभिनिष्क्रम्य ते तदा ।
उदङ्मुखाः शस्त्रभृतः प्रययुः सह कृष्णया ॥९॥
उदङ्मुखाः शस्त्रभृतः प्रययुः सह कृष्णया ॥९॥
9. vardhamānapuradvāreṇābhiniṣkramya te tadā ,
udaṅmukhāḥ śastrabhṛtaḥ prayayuḥ saha kṛṣṇayā.
udaṅmukhāḥ śastrabhṛtaḥ prayayuḥ saha kṛṣṇayā.
9.
vardhamānapuradvāreṇa abhiniṣkramya te tadā
udaṅmukhāḥ śastrabhṛtaḥ prayayuḥ saha kṛṣṇayā
udaṅmukhāḥ śastrabhṛtaḥ prayayuḥ saha kṛṣṇayā
9.
Then, having exited through the gate of Vardhamāna City, they, armed and facing north, proceeded along with Kṛṣṇā (Draupadī).
इन्द्रसेनादयश्चैनान्भृत्याः परिचतुर्दश ।
रथैरनुययुः शीघ्रैः स्त्रिय आदाय सर्वशः ॥१०॥
रथैरनुययुः शीघ्रैः स्त्रिय आदाय सर्वशः ॥१०॥
10. indrasenādayaścainānbhṛtyāḥ paricaturdaśa ,
rathairanuyayuḥ śīghraiḥ striya ādāya sarvaśaḥ.
rathairanuyayuḥ śīghraiḥ striya ādāya sarvaśaḥ.
10.
indrasenādayaḥ ca enān bhṛtyāḥ paricaturdaśa
rathaiḥ anuyayuḥ śīghraiḥ striyaḥ ādāya sarvaśaḥ
rathaiḥ anuyayuḥ śīghraiḥ striyaḥ ādāya sarvaśaḥ
10.
And about fourteen servants, led by Indrasena, followed them (the Pāṇḍavas) with swift chariots, having taken all the women along.
व्रजतस्तान्विदित्वा तु पौराः शोकाभिपीडिताः ।
गर्हयन्तोऽसकृद्भीष्मविदुरद्रोणगौतमान् ।
ऊचुर्विगतसंत्रासाः समागम्य परस्परम् ॥११॥
गर्हयन्तोऽसकृद्भीष्मविदुरद्रोणगौतमान् ।
ऊचुर्विगतसंत्रासाः समागम्य परस्परम् ॥११॥
11. vrajatastānviditvā tu paurāḥ śokābhipīḍitāḥ ,
garhayanto'sakṛdbhīṣmaviduradroṇagautamān ,
ūcurvigatasaṁtrāsāḥ samāgamya parasparam.
garhayanto'sakṛdbhīṣmaviduradroṇagautamān ,
ūcurvigatasaṁtrāsāḥ samāgamya parasparam.
11.
vrajataḥ tān viditvā tu paurāḥ
śokābhipīḍitāḥ garhayantaḥ asakṛt
bhīṣmaviduradroṇagautamān ūcuḥ
vigatasaṃtrāsāḥ samāgamya parasparam
śokābhipīḍitāḥ garhayantaḥ asakṛt
bhīṣmaviduradroṇagautamān ūcuḥ
vigatasaṃtrāsāḥ samāgamya parasparam
11.
But the citizens, afflicted by sorrow, having seen them depart, repeatedly censured Bhīṣma, Vidura, Droṇa, and Gautama (Kṛpa). Having gathered together, they spoke among themselves, now fearless.
नेदमस्ति कुलं सर्वं न वयं न च नो गृहाः ।
यत्र दुर्योधनः पापः सौबलेयेन पालितः ।
कर्णदुःशासनाभ्यां च राज्यमेतच्चिकीर्षति ॥१२॥
यत्र दुर्योधनः पापः सौबलेयेन पालितः ।
कर्णदुःशासनाभ्यां च राज्यमेतच्चिकीर्षति ॥१२॥
12. nedamasti kulaṁ sarvaṁ na vayaṁ na ca no gṛhāḥ ,
yatra duryodhanaḥ pāpaḥ saubaleyena pālitaḥ ,
karṇaduḥśāsanābhyāṁ ca rājyametaccikīrṣati.
yatra duryodhanaḥ pāpaḥ saubaleyena pālitaḥ ,
karṇaduḥśāsanābhyāṁ ca rājyametaccikīrṣati.
12.
na idam asti kulam sarvam na vayam
na ca naḥ gṛhāḥ yatra duryodhanaḥ
pāpaḥ saubaleyena pālitaḥ
karṇaduḥśāsanābhyām ca rājyam etat cikīrṣati
na ca naḥ gṛhāḥ yatra duryodhanaḥ
pāpaḥ saubaleyena pālitaḥ
karṇaduḥśāsanābhyām ca rājyam etat cikīrṣati
12.
This entire family will not endure, nor will we, nor our homes, in a place where the wicked Duryodhana, protected by Śakuni (Saubaleya), Karṇa, and Duḥśāsana, desires to rule this kingdom.
नो चेत्कुलं न चाचारो न धर्मोऽर्थः कुतः सुखम् ।
यत्र पापसहायोऽयं पापो राज्यं बुभूषते ॥१३॥
यत्र पापसहायोऽयं पापो राज्यं बुभूषते ॥१३॥
13. no cetkulaṁ na cācāro na dharmo'rthaḥ kutaḥ sukham ,
yatra pāpasahāyo'yaṁ pāpo rājyaṁ bubhūṣate.
yatra pāpasahāyo'yaṁ pāpo rājyaṁ bubhūṣate.
13.
no cet kulam na ca ācāraḥ na dharmaḥ arthaḥ kutaḥ
sukham yatra pāpasahāyaḥ ayam pāpaḥ rājyam bubhūṣate
sukham yatra pāpasahāyaḥ ayam pāpaḥ rājyam bubhūṣate
13.
If there is no family lineage, no proper conduct, no adherence to natural law (dharma), and no material wealth, how can there be happiness? This is especially true where this sinful person, supported by other sinful individuals, desires to rule the kingdom.
दुर्योधनो गुरुद्वेषी त्यक्ताचारसुहृज्जनः ।
अर्थलुब्धोऽभिमानी च नीचः प्रकृतिनिर्घृणः ॥१४॥
अर्थलुब्धोऽभिमानी च नीचः प्रकृतिनिर्घृणः ॥१४॥
14. duryodhano gurudveṣī tyaktācārasuhṛjjanaḥ ,
arthalubdho'bhimānī ca nīcaḥ prakṛtinirghṛṇaḥ.
arthalubdho'bhimānī ca nīcaḥ prakṛtinirghṛṇaḥ.
14.
duryodhanaḥ gurudveṣī tyaktācārasuhṛjjanaḥ
arthalubdhaḥ abhimānī ca nīcaḥ prakṛtinirghṛṇaḥ
arthalubdhaḥ abhimānī ca nīcaḥ prakṛtinirghṛṇaḥ
14.
Duryodhana is an enemy of his preceptors, one who has abandoned good conduct and friends, greedy for wealth, proud, base, and naturally cruel (nirghṛṇa) by intrinsic nature (prakṛti).
नेयमस्ति मही कृत्स्ना यत्र दुर्योधनो नृपः ।
साधु गच्छामहे सर्वे यत्र गच्छन्ति पाण्डवाः ॥१५॥
साधु गच्छामहे सर्वे यत्र गच्छन्ति पाण्डवाः ॥१५॥
15. neyamasti mahī kṛtsnā yatra duryodhano nṛpaḥ ,
sādhu gacchāmahe sarve yatra gacchanti pāṇḍavāḥ.
sādhu gacchāmahe sarve yatra gacchanti pāṇḍavāḥ.
15.
na iyam asti mahī kṛtsnā yatra duryodhanaḥ nṛpaḥ
sādhu gacchāmahe sarve yatra gacchanti pāṇḍavāḥ
sādhu gacchāmahe sarve yatra gacchanti pāṇḍavāḥ
15.
This entire land should not exist where Duryodhana is king. Therefore, it is proper that all of us go to wherever the Pandavas are going.
सानुक्रोशा महात्मानो विजितेन्द्रियशत्रवः ।
ह्रीमन्तः कीर्तिमन्तश्च धर्माचारपरायणाः ॥१६॥
ह्रीमन्तः कीर्तिमन्तश्च धर्माचारपरायणाः ॥१६॥
16. sānukrośā mahātmāno vijitendriyaśatravaḥ ,
hrīmantaḥ kīrtimantaśca dharmācāraparāyaṇāḥ.
hrīmantaḥ kīrtimantaśca dharmācāraparāyaṇāḥ.
16.
sānukrośāḥ mahātmānaḥ vijitendriyaśatravaḥ
hrīmantaḥ kīrtimantaḥ ca dharmācāraparāyaṇāḥ
hrīmantaḥ kīrtimantaḥ ca dharmācāraparāyaṇāḥ
16.
They are compassionate, great-souled (mahātmā), have conquered their senses and enemies, are modest, renowned, and devoted to natural law (dharma) and good conduct.
एवमुक्त्वानुजग्मुस्तान्पाण्डवांस्ते समेत्य च ।
ऊचुः प्राञ्जलयः सर्वे तान्कुन्तीमाद्रिनन्दनान् ॥१७॥
ऊचुः प्राञ्जलयः सर्वे तान्कुन्तीमाद्रिनन्दनान् ॥१७॥
17. evamuktvānujagmustānpāṇḍavāṁste sametya ca ,
ūcuḥ prāñjalayaḥ sarve tānkuntīmādrinandanān.
ūcuḥ prāñjalayaḥ sarve tānkuntīmādrinandanān.
17.
evam uktvā anujagmuḥ tān pāṇḍavān te sametya ca
ūcuḥ prāñjalayaḥ sarve tān kuntīm ādri-nandanān
ūcuḥ prāñjalayaḥ sarve tān kuntīm ādri-nandanān
17.
Having spoken thus, they followed the Pāṇḍavas. After meeting them, everyone, with folded hands, addressed the Pāṇḍavas, Kuntī, and the sons of Mādri.
क्व गमिष्यथ भद्रं वस्त्यक्त्वास्मान्दुःखभागिनः ।
वयमप्यनुयास्यामो यत्र यूयं गमिष्यथ ॥१८॥
वयमप्यनुयास्यामो यत्र यूयं गमिष्यथ ॥१८॥
18. kva gamiṣyatha bhadraṁ vastyaktvāsmānduḥkhabhāginaḥ ,
vayamapyanuyāsyāmo yatra yūyaṁ gamiṣyatha.
vayamapyanuyāsyāmo yatra yūyaṁ gamiṣyatha.
18.
kva gamiṣyatha bhadram vaḥ tyaktvā asmān duḥkha-bhāginaḥ
vayam api anuyāsyāmaḥ yatra yūyam gamiṣyatha
vayam api anuyāsyāmaḥ yatra yūyam gamiṣyatha
18.
Where will you go, abandoning us, who are partners in your sorrow? May good fortune be with you! We too will follow wherever you go.
अधर्मेण जिताञ्श्रुत्वा युष्मांस्त्यक्तघृणैः परैः ।
उद्विग्नाः स्म भृशं सर्वे नास्मान्हातुमिहार्हथ ॥१९॥
उद्विग्नाः स्म भृशं सर्वे नास्मान्हातुमिहार्हथ ॥१९॥
19. adharmeṇa jitāñśrutvā yuṣmāṁstyaktaghṛṇaiḥ paraiḥ ,
udvignāḥ sma bhṛśaṁ sarve nāsmānhātumihārhatha.
udvignāḥ sma bhṛśaṁ sarve nāsmānhātumihārhatha.
19.
adharmēṇa jitān śrutvā yuṣmān tyakta-ghṛṇaiḥ paraiḥ
udvignāḥ sma bhṛśam sarve na asmān hātum iha arhatha
udvignāḥ sma bhṛśam sarve na asmān hātum iha arhatha
19.
Having heard that you were conquered by unrighteousness (adharma) at the hands of merciless enemies, we are all greatly distressed. You should not abandon us here.
भक्तानुरक्ताः सुहृदः सदा प्रियहिते रतान् ।
कुराजाधिष्ठिते राज्ये न विनश्येम सर्वशः ॥२०॥
कुराजाधिष्ठिते राज्ये न विनश्येम सर्वशः ॥२०॥
20. bhaktānuraktāḥ suhṛdaḥ sadā priyahite ratān ,
kurājādhiṣṭhite rājye na vinaśyema sarvaśaḥ.
kurājādhiṣṭhite rājye na vinaśyema sarvaśaḥ.
20.
bhakta-anuraktāḥ suhṛdaḥ sadā priya-hite ratān
ku-rāja-adhiṣṭhite rājye na vinaśyema sarvaśaḥ
ku-rāja-adhiṣṭhite rājye na vinaśyema sarvaśaḥ
20.
We are devoted, affectionate friends who are always committed to your welfare. We should not perish completely in a kingdom ruled by a wicked king.
श्रूयतां चाभिधास्यामो गुणदोषान्नरर्षभाः ।
शुभाशुभाधिवासेन संसर्गं कुरुते यथा ॥२१॥
शुभाशुभाधिवासेन संसर्गं कुरुते यथा ॥२१॥
21. śrūyatāṁ cābhidhāsyāmo guṇadoṣānnararṣabhāḥ ,
śubhāśubhādhivāsena saṁsargaṁ kurute yathā.
śubhāśubhādhivāsena saṁsargaṁ kurute yathā.
21.
śrūyatām ca abhidhāsyāmaḥ guṇadoṣān nararṣabhāḥ
śubhāśubha adhivāsena saṃsargam kurute yathā
śubhāśubha adhivāsena saṃsargam kurute yathā
21.
O best among men, listen, and we shall explain the merits and demerits, just as association (saṃsarga) creates them through contact with what is auspicious and inauspicious.
वस्त्रमापस्तिलान्भूमिं गन्धो वासयते यथा ।
पुष्पाणामधिवासेन तथा संसर्गजा गुणाः ॥२२॥
पुष्पाणामधिवासेन तथा संसर्गजा गुणाः ॥२२॥
22. vastramāpastilānbhūmiṁ gandho vāsayate yathā ,
puṣpāṇāmadhivāsena tathā saṁsargajā guṇāḥ.
puṣpāṇāmadhivāsena tathā saṁsargajā guṇāḥ.
22.
vastram āpaḥ tilān bhūmim gandhaḥ vāsayate yathā
puṣpāṇām adhivāsena tathā saṃsargajāḥ guṇāḥ
puṣpāṇām adhivāsena tathā saṃsargajāḥ guṇāḥ
22.
Just as a scent (gandha) permeates cloth, water, sesame seeds, and the earth, similarly, qualities (guṇa) born of association (saṃsarga) arise through the pervasive influence (adhivāsa) of flowers.
मोहजालस्य योनिर्हि मूढैरेव समागमः ।
अहन्यहनि धर्मस्य योनिः साधुसमागमः ॥२३॥
अहन्यहनि धर्मस्य योनिः साधुसमागमः ॥२३॥
23. mohajālasya yonirhi mūḍhaireva samāgamaḥ ,
ahanyahani dharmasya yoniḥ sādhusamāgamaḥ.
ahanyahani dharmasya yoniḥ sādhusamāgamaḥ.
23.
mohajālasya yoniḥ hi mūḍhaiḥ eva samāgamaḥ
ahanyahani dharmasya yoniḥ sādhusamāgamaḥ
ahanyahani dharmasya yoniḥ sādhusamāgamaḥ
23.
Indeed, association (samāgama) with the foolish is the origin of the net of delusion. Day by day, association (samāgama) with good people is the origin of natural law (dharma).
तस्मात्प्राज्ञैश्च वृद्धैश्च सुस्वभावैस्तपस्विभिः ।
सद्भिश्च सह संसर्गः कार्यः शमपरायणैः ॥२४॥
सद्भिश्च सह संसर्गः कार्यः शमपरायणैः ॥२४॥
24. tasmātprājñaiśca vṛddhaiśca susvabhāvaistapasvibhiḥ ,
sadbhiśca saha saṁsargaḥ kāryaḥ śamaparāyaṇaiḥ.
sadbhiśca saha saṁsargaḥ kāryaḥ śamaparāyaṇaiḥ.
24.
tasmāt prājñaiḥ ca vṛddhaiḥ ca susvabhāvaiḥ tapasvibhiḥ
sadbhiḥ ca saha saṃsargaḥ kāryaḥ śamaparāyaṇaiḥ
sadbhiḥ ca saha saṃsargaḥ kāryaḥ śamaparāyaṇaiḥ
24.
Therefore, one should maintain association (saṃsarga) with the wise, the experienced, those of good nature, ascetics (tapasvin), the virtuous, and those devoted to tranquility.
येषां त्रीण्यवदातानि योनिर्विद्या च कर्म च ।
तान्सेवेत्तैः समास्या हि शास्त्रेभ्योऽपि गरीयसी ॥२५॥
तान्सेवेत्तैः समास्या हि शास्त्रेभ्योऽपि गरीयसी ॥२५॥
25. yeṣāṁ trīṇyavadātāni yonirvidyā ca karma ca ,
tānsevettaiḥ samāsyā hi śāstrebhyo'pi garīyasī.
tānsevettaiḥ samāsyā hi śāstrebhyo'pi garīyasī.
25.
yeṣām trīṇi avadātāni yoniḥ vidyā ca karma ca tān
sevet taiḥ samāsyā hi śāstrebhyaḥ api garīyasī
sevet taiḥ samāsyā hi śāstrebhyaḥ api garīyasī
25.
One should associate with those whose three aspects - birth, knowledge, and conduct (karma) - are pure. Indeed, companionship with such individuals is even more significant than the scriptures.
निरारम्भा ह्यपि वयं पुण्यशीलेषु साधुषु ।
पुण्यमेवाप्नुयामेह पापं पापोपसेवनात् ॥२६॥
पुण्यमेवाप्नुयामेह पापं पापोपसेवनात् ॥२६॥
26. nirārambhā hyapi vayaṁ puṇyaśīleṣu sādhuṣu ,
puṇyamevāpnuyāmeha pāpaṁ pāpopasevanāt.
puṇyamevāpnuyāmeha pāpaṁ pāpopasevanāt.
26.
nirārambhāḥ hi api vayam puṇyaśīleṣu sādhuṣu
puṇyam eva āpnuyām iha pāpam pāpopasevanāt
puṇyam eva āpnuyām iha pāpam pāpopasevanāt
26.
Even if we ourselves undertake no particular actions (nirārambhāḥ), by associating with virtuous and righteous individuals, we certainly accrue merit in this world. Conversely, sin results from associating with the wicked.
असतां दर्शनात्स्पर्शात्संजल्पनसहासनात् ।
धर्माचाराः प्रहीयन्ते न च सिध्यन्ति मानवाः ॥२७॥
धर्माचाराः प्रहीयन्ते न च सिध्यन्ति मानवाः ॥२७॥
27. asatāṁ darśanātsparśātsaṁjalpanasahāsanāt ,
dharmācārāḥ prahīyante na ca sidhyanti mānavāḥ.
dharmācārāḥ prahīyante na ca sidhyanti mānavāḥ.
27.
asatām darśanāt sparśāt sañjalpana sahāsanāt
dharmācārāḥ prahīyante na ca sidhyanti mānavāḥ
dharmācārāḥ prahīyante na ca sidhyanti mānavāḥ
27.
Due to seeing, touching, conversing with, and sitting together with the wicked, virtuous practices (dharmācārāḥ) are undermined, and people do not achieve success.
बुद्धिश्च हीयते पुंसां नीचैः सह समागमात् ।
मध्यमैर्मध्यतां याति श्रेष्ठतां याति चोत्तमैः ॥२८॥
मध्यमैर्मध्यतां याति श्रेष्ठतां याति चोत्तमैः ॥२८॥
28. buddhiśca hīyate puṁsāṁ nīcaiḥ saha samāgamāt ,
madhyamairmadhyatāṁ yāti śreṣṭhatāṁ yāti cottamaiḥ.
madhyamairmadhyatāṁ yāti śreṣṭhatāṁ yāti cottamaiḥ.
28.
buddhiḥ ca hīyate puṃsām nīcaiḥ saha samāgamāt
madhyamaiḥ madhyatām yāti śreṣṭhatām yāti ca uttamaiḥ
madhyamaiḥ madhyatām yāti śreṣṭhatām yāti ca uttamaiḥ
28.
The intellect of individuals declines through association with inferior people. It achieves mediocrity by associating with mediocre individuals and attains excellence by associating with superior ones.
ये गुणाः कीर्तिता लोके धर्मकामार्थसंभवाः ।
लोकाचारात्मसंभूता वेदोक्ताः शिष्टसंमताः ॥२९॥
लोकाचारात्मसंभूता वेदोक्ताः शिष्टसंमताः ॥२९॥
29. ye guṇāḥ kīrtitā loke dharmakāmārthasaṁbhavāḥ ,
lokācārātmasaṁbhūtā vedoktāḥ śiṣṭasaṁmatāḥ.
lokācārātmasaṁbhūtā vedoktāḥ śiṣṭasaṁmatāḥ.
29.
ye guṇāḥ kīrtitāḥ loke dharmakāmārthasaṃbhavāḥ
lokācārātmasaṃbhūtāḥ vedoktāḥ śiṣṭasaṃmatāḥ
lokācārātmasaṃbhūtāḥ vedoktāḥ śiṣṭasaṃmatāḥ
29.
These qualities, which are celebrated in the world, arise from the pursuit of righteousness (dharma), pleasure (kāma), and prosperity (artha). They originate from established social customs, are declared in the Vedas, and are approved by the cultured (śiṣṭa).
ते युष्मासु समस्ताश्च व्यस्ताश्चैवेह सद्गुणाः ।
इच्छामो गुणवन्मध्ये वस्तुं श्रेयोऽभिकाङ्क्षिणः ॥३०॥
इच्छामो गुणवन्मध्ये वस्तुं श्रेयोऽभिकाङ्क्षिणः ॥३०॥
30. te yuṣmāsu samastāśca vyastāścaiveha sadguṇāḥ ,
icchāmo guṇavanmadhye vastuṁ śreyo'bhikāṅkṣiṇaḥ.
icchāmo guṇavanmadhye vastuṁ śreyo'bhikāṅkṣiṇaḥ.
30.
te yuṣmāsu samastāḥ ca vyastāḥ ca eva iha sadguṇāḥ
icchāmaḥ guṇavatmadhye vastum śreyasabhikāṅkṣiṇaḥ
icchāmaḥ guṇavatmadhye vastum śreyasabhikāṅkṣiṇaḥ
30.
Those excellent qualities (saguṇa) are present in you, both collectively and individually, right here. We, who desire welfare (śreyas), wish to reside among the virtuous.
युधिष्ठिर उवाच ।
धन्या वयं यदस्माकं स्नेहकारुण्ययन्त्रिताः ।
असतोऽपि गुणानाहुर्ब्राह्मणप्रमुखाः प्रजाः ॥३१॥
धन्या वयं यदस्माकं स्नेहकारुण्ययन्त्रिताः ।
असतोऽपि गुणानाहुर्ब्राह्मणप्रमुखाः प्रजाः ॥३१॥
31. yudhiṣṭhira uvāca ,
dhanyā vayaṁ yadasmākaṁ snehakāruṇyayantritāḥ ,
asato'pi guṇānāhurbrāhmaṇapramukhāḥ prajāḥ.
dhanyā vayaṁ yadasmākaṁ snehakāruṇyayantritāḥ ,
asato'pi guṇānāhurbrāhmaṇapramukhāḥ prajāḥ.
31.
yudhiṣṭhiraḥ uvāca dhanyāḥ vayam yat asmākam snehakāruṇyayantritāḥ
asataḥ api guṇān āhuḥ brāhmaṇapramukhāḥ prajāḥ
asataḥ api guṇān āhuḥ brāhmaṇapramukhāḥ prajāḥ
31.
Yudhishthira said: 'We are blessed, for the people (prajā), especially the Brahmins, constrained by their affection and compassion for us, attribute qualities to us that are not even present.'
तदहं भ्रातृसहितः सर्वान्विज्ञापयामि वः ।
नान्यथा तद्धि कर्तव्यमस्मत्स्नेहानुकम्पया ॥३२॥
नान्यथा तद्धि कर्तव्यमस्मत्स्नेहानुकम्पया ॥३२॥
32. tadahaṁ bhrātṛsahitaḥ sarvānvijñāpayāmi vaḥ ,
nānyathā taddhi kartavyamasmatsnehānukampayā.
nānyathā taddhi kartavyamasmatsnehānukampayā.
32.
tat aham bhrātṛsahitaḥ sarvān vijñāpayāmi vaḥ
na anyathā tat hi kartavyam asmatsnehānukampayā
na anyathā tat hi kartavyam asmatsnehānukampayā
32.
Therefore, I, along with my brothers, appeal to all of you: Indeed, you should not act otherwise (stop praising us) out of affection and compassion for us.
भीष्मः पितामहो राजा विदुरो जननी च मे ।
सुहृज्जनश्च प्रायो मे नगरे नागसाह्वये ॥३३॥
सुहृज्जनश्च प्रायो मे नगरे नागसाह्वये ॥३३॥
33. bhīṣmaḥ pitāmaho rājā viduro jananī ca me ,
suhṛjjanaśca prāyo me nagare nāgasāhvaye.
suhṛjjanaśca prāyo me nagare nāgasāhvaye.
33.
bhīṣmaḥ pitāmahaḥ rājā viduraḥ jananī ca me
suhṛjjanaḥ ca prāyaḥ me nagare nāgasāhvaye
suhṛjjanaḥ ca prāyaḥ me nagare nāgasāhvaye
33.
Bhishma, my grandfather (pitāmaha), the king, Vidura, and my mother, along with most of my friends and well-wishers, are in the city known as Nāgasāhvaya (Hastinapura).
ते त्वस्मद्धितकामार्थं पालनीयाः प्रयत्नतः ।
युष्माभिः सहितैः सर्वैः शोकसंतापविह्वलाः ॥३४॥
युष्माभिः सहितैः सर्वैः शोकसंतापविह्वलाः ॥३४॥
34. te tvasmaddhitakāmārthaṁ pālanīyāḥ prayatnataḥ ,
yuṣmābhiḥ sahitaiḥ sarvaiḥ śokasaṁtāpavihvalāḥ.
yuṣmābhiḥ sahitaiḥ sarvaiḥ śokasaṁtāpavihvalāḥ.
34.
te tu asmaddhitakāmārtham pālanīyāḥ prayatnataḥ
yuṣmābhiḥ sahitaiḥ sarvaiḥ śokasaṃtāpavihvalāḥ
yuṣmābhiḥ sahitaiḥ sarvaiḥ śokasaṃtāpavihvalāḥ
34.
Indeed, they, overwhelmed by sorrow and distress, must be protected diligently by all of you, for the sake of our welfare.
निवर्ततागता दूरं समागमनशापिताः ।
स्वजने न्यासभूते मे कार्या स्नेहान्विता मतिः ॥३५॥
स्वजने न्यासभूते मे कार्या स्नेहान्विता मतिः ॥३५॥
35. nivartatāgatā dūraṁ samāgamanaśāpitāḥ ,
svajane nyāsabhūte me kāryā snehānvitā matiḥ.
svajane nyāsabhūte me kāryā snehānvitā matiḥ.
35.
nivartatām āgatāḥ dūram samāgamanaśāpitāḥ
svajane nyāsabhūte me kāryā snehanvitā matiḥ
svajane nyāsabhūte me kāryā snehanvitā matiḥ
35.
Let those who have come from afar, as if cursed by their assembly here, return. My intention (mati) towards my own people (svajana), who are like a sacred trust, should be filled with affection.
एतद्धि मम कार्याणां परमं हृदि संस्थितम् ।
सुकृतानेन मे तुष्टिः सत्कारश्च भविष्यति ॥३६॥
सुकृतानेन मे तुष्टिः सत्कारश्च भविष्यति ॥३६॥
36. etaddhi mama kāryāṇāṁ paramaṁ hṛdi saṁsthitam ,
sukṛtānena me tuṣṭiḥ satkāraśca bhaviṣyati.
sukṛtānena me tuṣṭiḥ satkāraśca bhaviṣyati.
36.
etat hi mama kāryāṇām paramam hṛdi saṃsthitam
sukṛtena anena me tuṣṭiḥ satkāraḥ ca bhaviṣyati
sukṛtena anena me tuṣṭiḥ satkāraḥ ca bhaviṣyati
36.
Indeed, this [desire for affectionate intention] is the supreme of my duties (karma), fixed in my heart. Through this righteous action, my satisfaction and honor will be achieved.
वैशंपायन उवाच ।
तथानुमन्त्रितास्तेन धर्मराजेन ताः प्रजाः ।
चक्रुरार्तस्वरं घोरं हा राजन्निति दुःखिताः ॥३७॥
तथानुमन्त्रितास्तेन धर्मराजेन ताः प्रजाः ।
चक्रुरार्तस्वरं घोरं हा राजन्निति दुःखिताः ॥३७॥
37. vaiśaṁpāyana uvāca ,
tathānumantritāstena dharmarājena tāḥ prajāḥ ,
cakrurārtasvaraṁ ghoraṁ hā rājanniti duḥkhitāḥ.
tathānumantritāstena dharmarājena tāḥ prajāḥ ,
cakrurārtasvaraṁ ghoraṁ hā rājanniti duḥkhitāḥ.
37.
vaiśaṃpāyana uvāca tathā anumantritāḥ tena dharmarājena
tāḥ prajāḥ cakruḥ ārtasvaraṃ ghoraṃ hā rājan iti duḥkhitāḥ
tāḥ prajāḥ cakruḥ ārtasvaraṃ ghoraṃ hā rājan iti duḥkhitāḥ
37.
Vaiśampāyana said: Thus advised by that king (Dharmarāja Yudhiṣṭhira), those sorrowful subjects made a terrible sound of distress, crying out, "Alas, O King!"
गुणान्पार्थस्य संस्मृत्य दुःखार्ताः परमातुराः ।
अकामाः संन्यवर्तन्त समागम्याथ पाण्डवान् ॥३८॥
अकामाः संन्यवर्तन्त समागम्याथ पाण्डवान् ॥३८॥
38. guṇānpārthasya saṁsmṛtya duḥkhārtāḥ paramāturāḥ ,
akāmāḥ saṁnyavartanta samāgamyātha pāṇḍavān.
akāmāḥ saṁnyavartanta samāgamyātha pāṇḍavān.
38.
guṇān pārthasya saṃsmṛtya duḥkhārtāḥ paramāturāḥ
akāmāḥ saṃnyavartanta samāgamya atha pāṇḍavān
akāmāḥ saṃnyavartanta samāgamya atha pāṇḍavān
38.
Remembering the qualities of Arjuna (Pārtha), those extremely distressed people, afflicted by sorrow, returned unwillingly after having met the Pāṇḍavas.
निवृत्तेषु तु पौरेषु रथानास्थाय पाण्डवाः ।
प्रजग्मुर्जाह्नवीतीरे प्रमाणाख्यं महावटम् ॥३९॥
प्रजग्मुर्जाह्नवीतीरे प्रमाणाख्यं महावटम् ॥३९॥
39. nivṛtteṣu tu paureṣu rathānāsthāya pāṇḍavāḥ ,
prajagmurjāhnavītīre pramāṇākhyaṁ mahāvaṭam.
prajagmurjāhnavītīre pramāṇākhyaṁ mahāvaṭam.
39.
nivṛtteṣu tu paureṣu rathān āsthāya pāṇḍavāḥ
prajagmuḥ jāhnavītīre pramāṇākhyaṃ mahāvaṭam
prajagmuḥ jāhnavītīre pramāṇākhyaṃ mahāvaṭam
39.
But after the citizens had returned, the Pāṇḍavas, having ascended their chariots, proceeded to the bank of the Gaṅgā, to a great banyan tree named Pramāṇa.
तं ते दिवसशेषेण वटं गत्वा तु पाण्डवाः ।
ऊषुस्तां रजनीं वीराः संस्पृश्य सलिलं शुचि ।
उदकेनैव तां रात्रिमूषुस्ते दुःखकर्शिताः ॥४०॥
ऊषुस्तां रजनीं वीराः संस्पृश्य सलिलं शुचि ।
उदकेनैव तां रात्रिमूषुस्ते दुःखकर्शिताः ॥४०॥
40. taṁ te divasaśeṣeṇa vaṭaṁ gatvā tu pāṇḍavāḥ ,
ūṣustāṁ rajanīṁ vīrāḥ saṁspṛśya salilaṁ śuci ,
udakenaiva tāṁ rātrimūṣuste duḥkhakarśitāḥ.
ūṣustāṁ rajanīṁ vīrāḥ saṁspṛśya salilaṁ śuci ,
udakenaiva tāṁ rātrimūṣuste duḥkhakarśitāḥ.
40.
taṃ te divasaśeṣeṇa vaṭaṃ gatvā tu
pāṇḍavāḥ ūṣuḥ tāṃ rajanīṃ vīrāḥ
saṃspṛśya salilaṃ śuci udaken eva
tāṃ rātrim ūṣuḥ te duḥkhakarśitāḥ
pāṇḍavāḥ ūṣuḥ tāṃ rajanīṃ vīrāḥ
saṃspṛśya salilaṃ śuci udaken eva
tāṃ rātrim ūṣuḥ te duḥkhakarśitāḥ
40.
And having reached that banyan tree with the remaining daylight, those heroic Pāṇḍavas, after touching pure water, stayed there for that night. Emaciated by sorrow, they spent that entire night subsisting on water alone.
अनुजग्मुश्च तत्रैतान्स्नेहात्केचिद्द्विजातयः ।
साग्नयोऽनग्नयश्चैव सशिष्यगणबान्धवाः ।
स तैः परिवृतो राजा शुशुभे ब्रह्मवादिभिः ॥४१॥
साग्नयोऽनग्नयश्चैव सशिष्यगणबान्धवाः ।
स तैः परिवृतो राजा शुशुभे ब्रह्मवादिभिः ॥४१॥
41. anujagmuśca tatraitānsnehātkeciddvijātayaḥ ,
sāgnayo'nagnayaścaiva saśiṣyagaṇabāndhavāḥ ,
sa taiḥ parivṛto rājā śuśubhe brahmavādibhiḥ.
sāgnayo'nagnayaścaiva saśiṣyagaṇabāndhavāḥ ,
sa taiḥ parivṛto rājā śuśubhe brahmavādibhiḥ.
41.
anujagmuḥ ca tatra etān snehāt kecit
dvijātayaḥ sāgnayaḥ anagnayaḥ ca
eva saśiṣyagaṇabāndhavāḥ saḥ taiḥ
parivṛtaḥ rājā śuśubhe brahmavādibhiḥ
dvijātayaḥ sāgnayaḥ anagnayaḥ ca
eva saśiṣyagaṇabāndhavāḥ saḥ taiḥ
parivṛtaḥ rājā śuśubhe brahmavādibhiḥ
41.
And there, some Brahmins (dvija), out of affection, followed them. These Brahmins included those who maintained their sacred fires and those who did not, accompanied by their groups of disciples and relatives. Surrounded by these expounders of the Vedas (brahmavādin), the king appeared magnificent.
तेषां प्रादुष्कृताग्नीनां मुहूर्ते रम्यदारुणे ।
ब्रह्मघोषपुरस्कारः संजल्पः समजायत ॥४२॥
ब्रह्मघोषपुरस्कारः संजल्पः समजायत ॥४२॥
42. teṣāṁ prāduṣkṛtāgnīnāṁ muhūrte ramyadāruṇe ,
brahmaghoṣapuraskāraḥ saṁjalpaḥ samajāyata.
brahmaghoṣapuraskāraḥ saṁjalpaḥ samajāyata.
42.
teṣām prāduṣkṛtāgnīnām muhūrte ramyadāruṇe
brahmaghoṣapuraskāraḥ saṃjalpaḥ samajāyata
brahmaghoṣapuraskāraḥ saṃjalpaḥ samajāyata
42.
Among those Brahmins who had kindled their sacred fires, at an auspicious yet awe-inspiring moment, a discussion arose, preceded by the chanting of the Vedas (brahman).
राजानं तु कुरुश्रेष्ठं ते हंसमधुरस्वराः ।
आश्वासयन्तो विप्राग्र्याः क्षपां सर्वां व्यनोदयन् ॥४३॥
आश्वासयन्तो विप्राग्र्याः क्षपां सर्वां व्यनोदयन् ॥४३॥
43. rājānaṁ tu kuruśreṣṭhaṁ te haṁsamadhurasvarāḥ ,
āśvāsayanto viprāgryāḥ kṣapāṁ sarvāṁ vyanodayan.
āśvāsayanto viprāgryāḥ kṣapāṁ sarvāṁ vyanodayan.
43.
rājānam tu kuruśreṣṭham te haṃsamadhurasvarāḥ
āśvāsayantaḥ viprāgryāḥ kṣapām sarvām vyanodayan
āśvāsayantaḥ viprāgryāḥ kṣapām sarvām vyanodayan
43.
And those excellent Brahmins, whose voices were sweet like swans, comforted the king, the foremost of the Kurus, and thus spent the entire night.
Links to all chapters:
Chapter 1 (current chapter)
Chapter 2
Chapter 3
Chapter 4
Chapter 5
Chapter 6
Chapter 7
Chapter 8
Chapter 9
Chapter 10
Chapter 11
Chapter 12
Chapter 13
Chapter 14
Chapter 15
Chapter 16
Chapter 17
Chapter 18
Chapter 19